Pirmajā pusgadā 4% no Covid-19 inficētajiem bijuši vakcinēti ar vismaz pirmo vakcīnas devu (precizēts)  (36)

Pirmdien preses konferencē SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs medijiem stāstīja, ka laika posmā no pērnā gada 28. decembra, kad Latvijā tika uzsākta vakcinācija pret Covid-19, līdz šā gada 2. jūlijam kopā ar Covid-19 inficējušies 101 209 cilvēki, tostarp vismaz vienu vakcīnas devu bija saņēmuši 4074 cilvēki jeb 4% no kopējā skaita.

Tas nozīmē, ka uz 100 000 iedzīvotāju kopumā saslimuši bija 5305,4, no kuriem 551,7 bija saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu. Savukārt tikai 292 cilvēkiem, kuriem pabeigts pilns vakcinācijas kurss un pagājušas 14 dienas, konstatēta infekcija. Tie ir 0,3% no visiem šajā periodā konstatētajiem saslimšanas gadījumiem, datus analizēja Perevoščikovs.

Pagājušajā nedēļā Latvijā tika reģistrēts 421 inficēšanās gadījums, no tiem 88% jeb 370 gadījumi – nevakcinēto vidū, 35 cilvēkiem (8%) bija uzsākta vakcinācija, bet 16 (4%) bija pabeigta vakcinācija, stāstīja Perevoščikovs.

Savukārt dati par hospitalizāciju liecina, ka no pagājušā gada beigām stacionāros kopumā nonākuši 11 440 Covid-19 pacientu, no kuriem 11 115 nebija vakcinējušies pret vīrusu. Cilvēku skaits, kuri bija saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu un nonākuši stacionārā ir 3% jeb 322. Savukārt ar pabeigtu vakcinācijas kursu stacionāros nonākuši trīs cilvēki. Perevoščikovs skaidroja, ka šie trīs pacienti bija stacionēti citu iemeslu dēļ, nevis Covid-19 vīrusa dēļ, kas bijis ar niecīgiem simptomiem.

"Pa šo laiku nevienam vakcinētajam nebija smaga saslimšanas gaita Covid-19 dēļ," uzsvēra Perevoščikovs.

Tāpat apkopota arī statistika par nāves gadījumiem Covid-19 saslimušajiem. Kopumā šajā laika periodā no pagājušā gada beigām saņemti ziņojumi par 2718 nāves gadījumiem, no tiem – 2395 (97%) cilvēki nebija vakcinēti. Vismaz vienu vakcīnas devu bija saņēmuši 68 mirušie, kā arī zināms viens nāves gadījums personai, kura bija pabeigusi pilnu vakcinācijas kursu. Kā stāstīja Perevoščikovs, izpētot šo gadījumu, atklāts, ka persona bijusi sociālās aprūpes centra klients vecumā virs 80 gadiem un nāves cēlonis nav Covid-19, bet nav vēl gala slēdziena par nāves iemeslu.

Analizējot šos datus, Perevoščikovs secina, ka epidemioloģiskās uzraudzības dati apstiprina klīniskajos pētījumos iegūto informāciju, ka vakcinācijas efektīvi samazina inficēšanās, hospitalizācijas un nāves risku Covid-19 infekcijas rezultātā.

Tāpat viņš uzsvēra, ka vakcinēto personu vidū inficēšanās, hospitalizācijas vai nāves risks Covid-19 dēļ ir nesalīdzināmi zemāks, salīdzinot ar vidējo biežumu visā sabiedrībā, sevišķi, ja pabeigts pilns vakcinācijas kurss. Vakcinācijas aptveres palielināšanas rezultātā Covid-19 izplatība ievērojami mainīsies, tiks novērsti hospitalizācijas un nāves gadījumi.

Tāpat preses konferencē vakcinācijas nozīmi uzsvēra arī Latvijas Universitātes profesors, Veselības ministrijas (VM) galvenais speciālists infektoloģijā, Uga Dumpis, ņemot vērā, ka visā pasaulē izplatās delta vīrusa variants, kuru pirmo reizi aprakstīja Indijā. Ir redzami lieli uzliesmojumi Krievijā, Portugālē, Lielbritānijā, neskatoties uz plašo vakcinācijas aptveri pēdējās divās no nosauktajām valstīm.

Dumpis uzsvēra, ka šis vīrusa paveids ir daudz lipīgāks. Reprodukcijas skaitlis, kas parāda, cik infekcioza ir slimība, piemēram, "gripai ir zem divi, Uhaņas vīrusa variantam 2,5-3, delta variantam 6-8, kas nozīmē, ka viens cilvēks var inficēt divreiz vairāk citus cilvēkus", skaidroja infektologs.

Viņš norādīja, ka delta paveida lipīguma skaitlis ir "līdzīgs vējbakām un cūciņām – augsti lipīgas slimības, no kurām bez vakcinācijas izvairīties nav iespējams".

Dumpis uzsvēra, ka pilna aizsardzība ir pēc 14 dienām, kad saņemtas abas vakcīnas devas. Tāpat viņš akcentēja, ka šobrīd visas Latvijā izmantotās vakcīnas ir efektīvas pret šo paveidu.

"Paredzam, ka delta variants dominēs augustā, lai iegūtu imunitāti, vakcinēties vajadzētu jau tūlīt," sacīja infektologs.

Jau ziņots, ka, sākot ar 2020. gada 28. decembri, Latvijā uzsākta vakcinācija pret Covid-19. Pirmie potes saņēma lielo slimnīcu darbinieki, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas.

Šā gada 3. aprīlī darbu uzsāka speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri vairākās Latvijas pilsētās, jo Latvijai pirmo reizi bija piegādāts lielāks vakcīnu apjoms. Kopš 3. maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19, iepriekš pierakstoties, var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, savukārt no 17. maija – arī 16 gadus sasnieguši jaunieši, bet no 2. jūnija – arī bērni no 12 gadu vecuma.