Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), runājot par valdības plāniem, lai rudenī skolas varētu atsākt darbu klātienē un uzņēmumi varētu strādāt ar pēc iespējas mazākiem ierobežojumiem, sacīja, ka valdība šonedēļ lems par konkrētiem pasākumiem vakcinācijas plašākas aptveres nodrošināšanai. Tajā skaitā būs informatīva kampaņa un loterija.
"Vienlaikus valdībā gaidāma diskusija par to, lai atsevišķās profesijās klientiem būtu droša kontaktēšanās un saslimstība nepārnestos kontakta ar klientu brīdī, tāpēc atsevišķās profesijās varētu būt zināms pienākums vakcinēties," žurnālistiem sacīja Kariņš.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par konkrētām profesijām, kam tiktu noteikts pienākums vakcinēties, Ministru prezidents Kariņš norādīja, ka eksperti vēl strādā un otrdien valdībā par to būs diskusija, tādēļ viņš nevēlas vēl nosaukt konkrētas profesijas.
"Jebkurā gadījumā sabiedrībai un valdībai ir svarīgi, lai cilvēki izvēlētos vakcinēties. Jāsaprot, ka jebkurš cilvēks, kurš nav vakcinējies, apdraud ne tikai sevi, bet arī apkārtējos. Lai bērni varētu mācīties skolās, mums ir svarīgi, lai visi tie, kuri drīkst saņemt vakcīnu, to darītu. Faktiski tas ir jebkurš valsts iedzīvotājs, sākot no 12 gadu vecuma," skaidroja valdības vadītājs.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) par obligātas vakcinācijas iespēju atsevišķām profesijām Pavļuts atzina, ka Veselības ministrija un viņa pārstāvētā partiju apvienība izprot un atbalsta šādu nepieciešamību, kas ir acīmredzama un izriet no publisko pakalpojumu rakstura.
Ministrs atgādināja, ka jau kopš aprīļa, kad pirmo reizi sākās diskusijas par šīs lietas juridiskajiem aspektiem, ir skaidrs, ka ir un būs situācijas, kad profesionālo pienākumu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešama vakcinācija kā priekšnoteikums, jo "uz spēles likta gan pašu profesionāļu un pakalpojumu sniedzēju, gan viņu klientu un pacientu dzīvība, gan plašākas sabiedrības drošība".
"Tāpēc, vadoties no šiem apstākļiem un risku izvērtējuma, šobrīd dažādas ministrijas kopīgi strādā pie juridiska risinājuma un profesiju izvērsuma, kurās drošības un risku dēļ būtu jāietver vakcinācija kā profesionālo pakalpojumu sniegšanas priekšnoteikums," sacīja Pavļuts, atgādinot, ka tādi precedenti jau ir, piemēram, kosmetologiem atsevišķu pakalpojumu sniegšanai, kur vakcinācija ir kā priekšnoteikums pakalpojumu sniegšanai paaugstināta riska apstākļos.
Pēc līdzīgas loģikas, rūpējoties par sabiedrības kopējām interesēm un pakalpojumu sniedzēju un viņu klientu interesēm, būtu jānosaka šāds profesionāls pienākums veikt vakcināciju pienākumu izpildei, teica ministrs.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) žurnālistiem pastāstīja, ka ministrija regulāri seko līdzi pedagogu vakcinācijas rādītājiem, tāpēc prieks, ka nedēļas laikā panākts 2% pieaugums, kas nozīmē, ka pēc jaunākajiem datiem pirmsskolas izglītības iestādēs vakcinēti 42%, vispārējās izglītības iestādēs 57% un augstskolās 74% pedagogu jeb kopumā 54% no izglītības iestādēs strādājošajiem.
Ministre pauda cerību, ka vasaras laikā tiks panākts mērķis – vismaz 80% vakcinētu pedagogu līdz rudenim. Arī Muižniece uzsvēra, ka atbalsta motivēšanas pasākumus un principu, ka katram sabiedrības loceklim ir tiesības būt drošam par savas veselības neapdraudēšanu, saņemot jebkāda veida publiskos pakalpojumus veselības, izglītības, valsts pārvaldes jomā.
Muižniece piebilda, ka situācijā, kad vakcinācijas aptvere pedagogu vidū nebūs pietiekama, tiks izskatīta arī šīs profesijas iekļaušana sarakstā, tomēr vienlaikus uzsvars ir uz motivāciju, jo tā strādā labāk nekā obligāti noteikumi.
"Tādēļ esmu lūgusi attiecībā uz izglītību vēl divas nedēļas laika nogaidīšanai, ņemot vērā, ka salīdzinājumā ar citām profesijām izglītības sektors gana aktīvi vakcinējas," teica ministre. Tuvāko nedēļu laikā tiks vērota situācija, un, ja aktivitāte nebūs pietiekama, tiks rosināta pedagogu iekļaušana šajā profesiju sarakstā, jo primāri svarīgākas ir skolēnu tiesības uz kvalitatīvas izglītības iegūšanu, teica Muižniece.
"Mums jādara viss, lai sabiedrība būtu droša, ka cilvēks, kurš dodas pēc kāda pakalpojuma, nesaņem slimību," sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), uzsverot, kas tas ir valdības pienākums izveidot "šādu funkcionējošu aizsargmehānismu jeb sietu, kam vīruss netiek cauri". Turklāt tas jānolemj tuvākajā laikā, lai nebūtu par vēlu, piebilda Gerhards.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
