Darbs trīs drošības līmeņos – kāda būs VM stratēģija cīņai ar Covid-19 rudenī  (46)

Kā valdības sēdē prezentēja veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš, paredzēts, ka rudenī drošības pasākumu stratēģija būs "ātri ciet – ātri vaļā", jo iepriekšējā pieredze rāda, ka pakāpeniska ierobežojumu ieviešana nebija tik efektīva.

Apkopotā iepriekšējā pieredze liecina, ka, neskatoties uz pietiekami labi organizētu epidemioloģisko uzraudzību, tai skaitā visaptverošu testēšanu un citus pasākumus, kā arī lielo ieguldījumu veselības sektora kapacitātes stiprināšanā, tieši sarežģītā lēmumu pieņemšana par striktu un efektīgu epidemioloģiskās drošības pasākumu noteikšanu un izteiktais nozaru spiediens pāragrai drošības pasākumu atcelšanai un neviennozīmīgā komunikācija par epidemioloģiskās drošības pasākumiem no dažādu sektoru puses rezultējās ar zemo sabiedrības atbalstu ieviestajiem pasākumiem, kam sekas bija zemā pasākumu efektivitāte un nekontrolēta infekcijas izplatība valstī, kas radīja smagas sekas sabiedrības veselībai, liecina VM secinājumi.

"Tādējādi veidojās apburtais loks, kad ieviestie pasākumi nedeva gaidīto rezultātu, sabiedrība tiem neuzticējās, un visi turpmākie centieni infekcijas ierobežošanai bija ar zemu efektivitāti," liecina VM informatīvais ziņojums, kas bija iesniegts izskatīšanai otrdienas valdības sēdē.

Pakāpeniski, nelieli, mērķēti ierobežojumi nav piemēroti sabiedrības mobilizācijai. Kā liecina Latvijas pieredze – tie ir sarežģīti un sabiedrība nespēj izsekot pieņemtajiem noteikumiem, nav skaidrs, kas tieši ir attiecīgajā momentā un situācijā jāievēro, norāda VM.

Kā uzsver VM, ir jāgatavojas "ilgajam Covid", jeb pastāvīgi "sadzīvot" ar vīrusu, maksimāli cenšoties samazināt iespējas tam izplatīties, un visos sabiedrības, institūciju un uzņēmumu līmeņos esot elastīgiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu apstādināt vīrusa izplatīšanos, ja tā sākusies par spīti drošības pasākumiem. Vidi, kas pēc iespējas tuvāka situācijai pirms pandēmijas, varēs panākt tikai norisēs, kurās piedalīsies tikai vakcinētas vai pārslimojušas personas. Institūciju un uzņēmumu uzdevums ir līdz 2021. gada rudenim pielāgoties šādai situācijai, akcentē VM.

VM paredz, ka, atsākoties vīrusa izplatībai rudenī, dzīve tiks organizēta trīs režīmos: drošajā, daļēji drošajā un nedrošajā darbības režīmā.

Pamatā, cik iespējams, jebkādas sabiedriskās aktivitātes, pakalpojumi, norises organizējami tā saucamajā "drošajā darbības režīmā", proti, visi klātesošie ir vakcinēti (vai pārslimojuši Covid-19) ar atbilstošiem sertifikātiem. Šādas situācijas ir visdrošākās un tajās iespējams strādāt ar vismazākajiem epidemioloģiskās drošības ierobežojumiem, un norises ir vistuvāk situācijai, kas bija pirms Covid-19 pandēmijas. Šādā veidā organizētas norises netiek pārtrauktas klātienē jebkurā Covid-19 izplatības pakāpē, uzsver VM.

Lai samazinātu infekcijas izplatīšanās riskus, nodrošinātu darbības efektivitāti un samazinātu pārtraukšanas riskus "drošajā darbības režīmā", cik iespējams, organizējamas izglītības aktivitātes (sākot no audzēkņu vecuma, kam ir pieejamas vakcīnas), klātienes darbs ražošanā un birojos, kultūras un sporta norises, arī dažādu pakalpojumu sniegšana.

Gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt, ka visi klātesošie ir vakcinēti vai pārslimojuši, norises iekštelpās organizējamas "daļēji drošajā darbības režīmā", proti, pārējie klātesošie ir veikuši Covid-19 testu. Pēc esošās testēšanas algoritma tiek paredzēts, ka Covid-19 tests SARS-CoV-2 RNS noteikšanai būs jānodrošina ne agrāk kā ar 48 stundu intervālu, bet ātrais SARS-CoV-2 antigēna tests – pēc iespējas tuvāk notikumam, bet ne ilgāk kā sešu stundu intervālā. Savukārt personām, kurām Covid-19 testus nepieciešams veikt regulāri darba pienākumu veikšanai vai piedaloties organizētos kolektīvos (izglītības iestādes, amatierkolektīvi u. tml.) testu var veikt ar 96 stundu intervālu.

"Daļēji drošajā darbības režīmā" ir iespējams rīkot klātienes darbu, kultūras un sporta norises, pakalpojumu sniegšanu, ievērojot drošības prasības un apzinoties darbības pārtraukšanas riskus.

Pēc būtības "daļēji drošajā darbības režīmā" tiks organizētas pirmsskolas un vispārīgās izglītības norises, jo daļai audzēkņu (jaunākiem par 12 gadiem) nav pieejamas vakcīnas. Pedagogiem un audzēkņiem (no 7 gadu vecuma, kas nav vakcinēti vai pārslimojuši) tiks veikta regulāra skrīninga testēšana (optimāli – 2 reizes nedēļā), paredz ministrija.

Tā saucamajā "nedrošajā darbības režīmā", kas saistīts ar visaugstāko Covid-19 inficēšanās risku, jo neparedz vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas faktu pārbaudi, var noritēt tikai sabiedrībai ļoti būtiski pakalpojumi, kurus nav iespējams ierobežot, piemēram, sabiedriskais transports, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādes veikali, aptiekas u. tml. Tāpat šādā režīmā var noritēt ļoti zema riska aktivitātes – piemēram, ierobežotam cilvēku skaitam ārā, stingri ievērojot distances.

Šajā režīmā ir jāievēro ļoti striktas epidemioloģiskās drošības prasības, bet, ieviešot stingrus sabiedrības mobilitātes ierobežojumus, šo aktivitāšu darbība var tikt mazināta, bet mazāk būtiskās – apturētas, norāda VM.

Kā prezentēja Bērziņš, ir 10 galvenie uzdevumi, kas visiem jāpanāk līdz rudenim. Vissvarīgākais ir panākt maksimāli plašu vakcinācijas aptveri. Tāpat ir svarīgi nozarēm pilnveidot un izstrādāt epidemioloģiskās drošības protokolus.

Trešais punkts – nozarēm jāizstrādā plāni darbam ārkārtējās situācijas gadījumā, tāpat arī ir jānostiprina drošības prasību ieviešana un kontroles pasākumu pilnveidošana.

Tāpat ir svarīgi nodrošināt nepieciešamo testēšanas kapacitāti.

Ir nepieciešamas arī investīcijas infrastruktūrā un aktivitātēs, kas paaugstina epidemioloģisko drošību. Tāpat ir jāpilnveido epidemioloģisko uzraudzību un to personu uzraudzību, kam jāievēro pašizolācija vai karantīna, kā arī svarīgi ir sagatavoties revakcinācijas nepieciešamībai.

Kā skaidroja Bērziņš, jāizstrādā un jāpilnveido atbalsta mehānismi sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām. Tāpat viņš norādīja, ka ir jāpilnveido un jāvienkāršo, kā arī jāsakārto epidemioloģiskās drošības prasību regulējums.