Pēdējā gada laikā Levits izsludinājis 308 likumus un nācis klajā ar vairākām likumdošanas iniciatīvām, kuras jau ir pieņēmusi Saeima, piemēram, Latviešu vēsturisko zemju likumu, par vairākām papildu svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kā arī par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.
Tāpat prezidents rosinājis Saeimai pieņemt likumu par samazināto PVN preses izdevumiem un grāmatniecībai un valsts atbalstu komerciālajiem medijiem.
Lai ar parlamentu un valdību būtu aktīvs tiesiskais dialogs, Levits ir iedibinājis jaunu instrumentu – Valsts prezidenta viedokli par likumu. Tas var tikt pausts gan starp likumprojektu lasījumiem Saeimā, gan kopā ar likuma izsludināšanu, vai, ja prezidentam ir komentāri par tā pieņemšanas gaitu vai nepieciešamām darbībām nākotnē.
Šādu viedokli Levits paudis par abām valsts budžeta likumprojektu paketēm, Administratīvi teritoriālo reformu, Augstskolu likumu, kā arī Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu.
Lai veicinātu tiesiskumu, Valsts prezidents ir iedibinājis konstitucionālo orgānu regulāru sadarbību. Šī gada laikā Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētājs lēma par diviem būtiskiem jautājumiem – e-Saeimas darba tiesiskumu un par tiesisko ietvaru, nosakot pēc Covid-19 krīzes institūciju darbības atgriešanos ierastajā formātā.
Valsts prezidents izveidoja "tieslietu piecinieku" – kopā ar tieslietu ministru, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju un apakškomisiju priekšsēdētājiem tika vairākkārt pārrunāti akūti tieslietu jomas jautājumi. Viens no sarunu rezultātiem ir izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas novērš iespēju novilcināt tiesu sēdes.
No 2020. gada 8. jūlija līdz 2021. gada 7. jūlijam Valsts prezidents pieņēma 16 tiesnešu zvērestus un svinīgos solījumus (15 zvēresti attālināti, viens klātienē).
Līdz ar 2020. gada pavasari Valsts prezidents savu ārpolitisko darbību īstenoja jaunos formātos atbilstoši pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem. Vairākas ienākošās un izejošās ārvalstu vizītes notika, tomēr daudzi starptautiski pasākumi tika atcelti vai pārcelti. To vietā Valsts prezidents intensīvi izmantoja digitālās platformas, lai uzturētu saziņu ar citu valstu vadītājiem un ministriem, ekspertiem, medijiem un sabiedrības pārstāvjiem, kā arī Latvijas kopienām ārvalstīs.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes noteiktajām pilnvarām 2020. gadā Valsts prezidents Egils Levits saņēma akreditācijas rakstus no 18 ārvalstu vēstniekiem, bet darbam ārvalstīs nozīmēja 10 Latvijas vēstniekus.
Kopš Covid-19 krīzes sākuma Valsts prezidents iesaistījās pandēmijas izraisītās veselības un ekonomikas krīzes risināšanā valstī. Regulārās tikšanās reizēs ar Ministru prezidentu tika pārrunāti aktuālie jautājumi valdības dienas kārtībā, tai skaitā par ierobežojumiem ekonomikai un uzņēmējdarbībai. Valsts prezidents tikās ar ekonomikas, finanšu, veselības nozaru ministriem, lai pārrunātu jautājumus par valsts sniegto atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Ar Valsts prezidenta kancelejas aktīvu iesaistīšanos tika sniegts praktisks atbalsts, lai iespējami ātri izstrādātu un ieviestu tādus risinājumus kā "e-Saeima" un kontaktu apzināšanas lietotne "ApturiCovid".
Lai līdz 2025. gadam Latvijas skolēniem un skolotājiem būtu nodrošināti mūsdienu izglītības prasībām atbilstoši datori, Levits kopā ar tā laika izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP!), finanšu ministru Jāni Reiru (JV), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu (JV) un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski parakstīja sadarbības memorandu "Dators ikvienam bērnam".
Tiekoties ar Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, Valsts prezidents uzsvēra sabiedrisko mediju uzdevumu nodrošināt neatkarīgu un demokrātijā balstītu informāciju. Valsts prezidents pauda atbalstu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, lai tos atbrīvotu no reitingiem un ļautu pilnībā pildīt savu sabiedrisko uzdevumu.
Uzrunā pavasara sesijas noslēgumā Saeimai, Valsts prezidents norādīja, ka valsts demokrātiskajai iekārtai un attīstībai ir nozīmīgs ar 2021. gada 1. janvāri spēkā esošais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Informācija, ko cilvēki gūst no plašsaziņas līdzekļiem, veido viņu pasaules redzējumu un ietekmē viņu rīcību, tostarp arī vēlēšanās. Tādējādi no sabiedrībai pieejamās informācijas kvalitātes ir atkarīga arī politikas un valsts attīstības kvalitāte.
Valsts prezidents gada laikā darbojies arī Valsts valodas politikas jomā, rosinot Saeimu 15. oktobri pasludināt par Valsts valodas dienu. Tāpat prezidents lūdza valdību atlikt Valsts valodas pamatnostādņu pieņemšanu un iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijai vēstuli ar būtiskiem uzlabojumiem un papildinājumiem ar mērķi nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas konstitucionālo lomu.
Lai diskutētu par labākajiem risinājumiem augstskolu reformā un augstskolu pārvaldības jautājumos, Valsts prezidents vairākkārt tikās ar izglītības un zinātnes ministri, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadību, Rektoru padomes priekšsēdētāju un Rektoru padomes ģenerālsekretāru un augstskolu rektoriem.
Otrajā prezidentūras gadā Valsts prezidents izskatīja apžēlošanas lūgumus par 106 notiesātajām personām. Par piecām notiesātajām personām apžēlošanas lūgumi tika atbalstīti un izdoti apžēlošanas akti. Savukārt par 101 notiesāto personu apžēlošanas lūgumi netika atbalstīti.
Levits prezidenta amatā tika ievēlēts 2019. gada 8. jūnijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
