Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 7. jūlijā, atzina deputātu Aldi Gobzemu par vainīgu četru Saeimas deputātu ētikas kodeksa pantu pārkāpšanā un nolēma rosināt Saeimai lemt par Gobzema izslēgšanu no Saeimas uz vienu sēdi. Tas ir stingrākais sods, ko par ētikas kodeksa pārkāpumu var noteikt deputātam. Saeimai par to būs jālemj tuvākajā sēdē.
Lieta bija ierosināta pēc piecu deputātu iesnieguma par Gobzema rīcību, dzeltenās sešstūru zvaigznes, kas saistās ar holokaustu, izmantošanā, protestējot pret vakcinācijas pret Covid-19 procesu un atšķirīgām iespējām vakcinētiem un nevakcinētiem cilvēkiem.
Saeimas Kārtības rullis paredz, ka, konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija var ierosināt Saeimai izslēgt deputātu uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm un sagatavo attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.
Komisijas locekļi atzina, ka Gobzems pārkāpis kodeksa 7., 8. 16. un 19. pantu. Par to balsoja Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas, "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!" pārstāvji, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji atturējās vai nebalsoja, "KPV LV" pārstāve balsoja pret. Frakcijas "Saskaņa" deputāti šajā sēdē nepiedalījās.
Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. pants noteic, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.
8. panta pirmā daļa noteic, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko varētu uztvert kā aicinājumu uz pretlikumību darbību. Kodeksa 16. pants noteic, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli. Kodeksa 19. pants noteic, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.
Pēc balsojumiem par konkrēto pantu pārkāpumiem komisijas locekļi lēma par soda sankcijas stingrību. Iesniedzēju vārdā Krista Baumane (AP) rosināja izslēgt Gobzemu uz vienu Saeimas sēdi, jo viņa rīcība apkaunojusi visu Saeimu, tāpēc atbildes reakcijai jābūt izlēmīgai.
Sākotnēji Ainars Latkovskis (JV) piedāvāja tomēr lemt par rakstveida brīdinājumu, jo Gobzems esot savu rīcību pārrunājis ar ebreju kopienas pārstāvjiem, taču pēc deputātu diskusijas Latkovskis savu priekšlikumu atsauca. Diskusijas gaitā izskanēja informācija, ka Gobzems savu rīcību nav nožēlojis. Turklāt, pat ja ebreju kopiena ir pieņēmusi viņa atvainošanos, tas nenozīmē, ka tad jebkad tiks aizmirsts, tāpēc Saeimai ir jāparāda stingrība šajā jautājumā.
Tāpēc deputātiem bija jābalso tikai par ierosinājumu izslēgt Gobzemu uz vienu Saeimas sēdi. Par to nobalsoja Janīna Kursīte-Pakule (NA), Aldis Adamovičs (JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Ainars Latkovskis (JV), Linda Medne (JKP), Andris Skride (AP), Normunds Žunna (JKP). Pret balsoja Ieva Krapāne (KPV LV), balsojumā nepiedalījās Janīna Jalinska (ZZS) un Jānis Vucāns (ZZS).
Kursīte-Pakule motivēja savu balsojumu ar to, ka, lai gan sešstūru zvaigzne ir simbols, ko plaši izmanto arī mūsdienās, taču šajā gadījumā būtisks ir bijis konteksts, kādā to izmantojis Gobzems. "Pielīdzināt vakcināciju holokausta šausmām ir zemiski, zemiski, zemiski," teica deputāte. Viņa atzina, ka Gobzemam rosinātais sods ir stingrākais, ko viņa atceras no savas pieredzes Saeimā.
Vienlaikus Kursīte-Pakule pauda viedokli, ka ignorēšana ir iedarbīgs soda veids un attieksmes parādīšana, un aicināja žurnālistus kādu laiku nedot Gobzemam vārdu.
Deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) pievienojās Kursītes-Pakules motivācijai.
Sēdes noslēgumā Kursīte-Pakule teica, ka nevienam nav patīkams šis gadījums un tas atstāj nepatīkamu pēcgaršu, taču tā nav tikai vēstures traģēdijas lieta. "Traģēdijām mēdz būt garas ēnas, un, ja mēs tās ēnas nepamanām vai izliekamies nepamanām, tad ēnas var ietiekties nākotnē," teica deputāte.
Sēdes sākumā komisijas vadītāja Kursīte-Pakule (NA) teica, ka šī ir ļoti jutīga lieta un tēma, tādēļ ar sēdes vadītājas tiesībām diskusiju vadīja tikai par konkrēto tēmu.
Tāpēc arī Gobzemam tika vairākkārt atslēgts mikrofons, jo viņš sāka ar to, ka rosināja likvidēt Saeimas ētikas komisiju, kas esot tāda padomju laika palieka. Nākamajā piegājienā viņš gribēja runāt par dalīšanu tīrajos un netīrajos, taču sēdes vadītāja viņu pārtrauca un lika atslēgt mikrofonu. Trešajā reizē, kad viņam deva vārdu, Gobzems sāka runāt par PSKP, un Kursīte-Pakule viņam liedza izteikties, jo tas nav par konkrēto lietu.
Iesniedzēju vārdā Baumane (AP) atgādināja, ka iepriekšējā sēdē, kad tika lemts par lietas ierosināšanu, Gobzems viņai jautāja, vai viņa ir ebrejiete, un līdz ar to atkal pārkāpa ētikas kodeksa pantu, kas liedz atsaukties uz deputāta tautību.
Kopumā trešdienas sēdē garāka diskusija neizvērtās, jo garāka saruna bija jau divas dienas iepriekš, kad deputāti lēma par lietas ierosināšanu pret Gobzemu.
Tajā sēdē Gobzems atkārtoti norādīja, ka pirms dažām dienām ticies ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītāju Arkādiju Suharenko un visu draudzīgi izrunājis, tāpēc Saeimas deputātiem vairs neesot ko apspriest. Deputāts teica, ka ir nosodījis genocīdu pret ebrejiem, kā arī ir liels ebreju atbalstītājs.
Jau ziņots, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 5. jūlijā pēc piecu deputātu iesnieguma nolēma ierosināt deputāta ētikas pārkāpuma lietu pret frakcijām nepiederošo Saeimas deputātu Aldi Gobzemu par dzeltenās sešstūru zvaigznes, kas saistās ar holokaustu, izmantošanu, protestējot pret vakcinācijas pret Covid-19 procesu un atšķirīgām iespējām vakcinētiem un nevakcinētiem cilvēkiem. Lietu pēc būtības komisijai bija jāskata nedēļas laikā kopš lietas ierosināšanas.
Jūnija nogalē pieci Saeimas deputāti no dažādām frakcijām – Krista Baumane (AP), Arvils Ašeradens (JV), Juris Jurašs (JKP), Uldis Augulis (ZZS) un Inese Voika (AP) vērsās ar iesniegumu komisijā par Gobzema publiskajiem izteikumiem sociālajos tīklos "Facebook" un "Twitter" 2021. gada 25. jūnijā.
"Vēlamies pievērst Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas uzmanību 13. Saeimas deputāta Alda Gobzema publicētajiem ierakstiem un attēliem sociālajos tīklos "Facebook" un "Twitter" šā gada 25. jūnijā. Publicētajos attēlos Gobzems redzams ar dzeltenu sešstaru zvaigzni pie krekla – simbolu, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem, ar mērķi viņus kā grupu publiski identificēt, lai pēc tam masveidā iznīcinātu. Pie fotogrāfijas pievienotajā tekstā Gobzems pauž aicinājumu valkāt šādu zīmi "kā brīvības simbolu" tiem, kas nevēlas vakcinēties pret Covid-19," teikts iesniegumā.
Deputāti rakstīja, ka Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. pants noteic, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.
Minētā kodeksa 8. panta pirmā daļa noteic, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko varētu uztvert kā aicinājumu uz pretlikumību darbību.
Savukārt minētā kodeksa 16. pants noteic, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli. Kodeksa 19. pants noteic, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.
"Uzskatām, deputāta Gobzema publiskotie izteikumi un attēli rupji pārkāpj iepriekš norādītās Saeimas deputātu ētikas kodeksa normas. Tie aizvaino sešu miljonu ebreju, kurus genocīdā iznīcināja Otrā pasaules kara laikā, piemiņu, un pauž nicinošu attieksmi pret holokausta upuriem. Deputāta Gobzema 25. jūnijā un sekojošās dienās veiktie ieraksti sociālajos tīklos, izmantojot holokausta upurus un nacistu simbolus saviem politiskajiem mērķiem ir apkaunojoša pašmērķīga izrādīšanās (lai arī ne no Saeimas tribīnes), sabiedrības šķelšana un primitīva politiska manipulēšana, kas nodara kaitējumu gan Saeimai, kuras pārstāvis ir deputāts Gobzems, gan Latvijas sabiedrībai kopumā," teikts iesniegumā.
"Savu attieksmi par deputāta Gobzema rīcību ir paudusi arī Latvijas Ebreju kopiena un Žaņa Lipkes muzeja direktore. Citējot izvilkumu no Latvijas Ebreju kopienas publiskā paziņojuma: "Ebreju stigmatizācija ar dzeltenām vai citu krāsu zīmēm norādīja uz nolemtību nāvei, tā bija daļa no nacistu īstenotās rasu politikas, kuras galamērķis bija ebreju pilnīgā iznīcināšana. Šobrīd Latvijā pastāvošie ierobežojumi attiecas uz izklaides vietu apmeklējumiem, bet nekādā veidā neietekmē cilvēku sociālo statusu un noteikti nenozīmē kāda sabiedrības locekļa nolemtību apcietināšanai un noslepkavošanai." Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām komisiju izskatīt deputāta Gobzema rīcību tuvākajā sēdē un sniegt tās vērtējumu," teikts iesniegumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
