Domstarpības 'stabiņu lietā' Rīgas domes koalīcijas stabilitāti neapdraudot  (142)

Ceturtdien mikroblogošanas vietnē "Twitter" NA politiķis Dombrava pauda sašutumu par satiksmes drošības elementu izmaksām – viena stabiņa cena ir aptuveni 28 eiro. Kā skaidro Rīgas domes Satiksmes departamentā, cenā ietilpst gan materiālu, darbu, norobežojošo elementu dislokācijas shēmu izstrāde, kā arī citas ar darbu veikšanu saistītās izmaksas.

Tomēr Dombrava uzskata, ka stabiņiem, kas pēdējo nedēļu laikā ir ieguvuši plašu popularitāti un diametrāli pretēju viedokļu paudējus sabiedrībā, ir maza saistība ar drošību ielās – tas esot "kārtējais mēģinājums "pa fikso" apgūt lielu naudu".

Rīgas domes NA/LRA frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis norāda, ka bažām par koalīcijas stabilitāti nav pamata, tomēr Cilinskis norāda, ka nākotnē būtu jāuzlabo darbs gan Rīgas domes koalīcijā, gan frakcijas iekšienē.

"Jautājumā par stabiņiem būtu bijis pareizi, ja arī koalīcijas iekšienē mazliet vairāk informācija būtu iekļauta šajā periodā. Varbūt tā bija nepietiekama un tas radījis virkni problēmu," vērtē Cilinskis, norādot, ka no tā būtu nākotnē jāmācās, jautājumus plašāk izrunājot koalīcijā vai komitejās.

Par aizrautību izsvērtu lēmumu vietā satiksmes jomā paziņojumā medijiem norāda arī Jaunā konservatīvā partija. Partijas Rīgas domes frakcija uzsver, ka jāievēro samērīguma princips un eksperimenti nav jāizvērš uz citu sabiedrības grupu un nodokļu maksātāju pacietības rēķina.

"Mēs nedrīkstam likt stabiņus visur, kur un kā pagadās. Tiem jābūt tikai tur, kur tos ir saskaņojušas gan attiecīgās Rīgas domes institūcijas, gan profesionāli ceļu satiksmes un drošības eksperti, tai skaitā Ceļu satiksmes drošības direkcija. Ja kāds no šiem posmiem iztrūkst un par vienīgajiem ekspertiem kļūst nevalstiskās organizācijas, sagaidāms, ka produkts būs subjektīvi un neprofesionāli izvērtēts, kā arī pārlieku politizēts," norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas deputāti sola vērtēt šādu lēmumu pieņemšanas procedūru domes iekšienē un aicina koalīciju "restartēt" stabiņu izvietošanas politiku galvaspilsētā, to veidojot atbilstoši visām profesionālajām prasībām un normatīvajos aktos noteiktām normām.

Tikmēr Satiksmes departamentā norāda, ka stabiņi Rīgas ielās būs arī turpmāk. To uzsver arī Rīgas domes vadība, tomēr norāda, ka par satiksmes organizāciju atsevišķās ielās vēl var diskutēt.

Daļa no plastmasas stabiņiem, ko Rīgas iedzīvotāji un viesi ikdienā redz uz galvaspilsētas ielām, pieder pie ielu seguma atjaunošanas plāniem – tātad ir uz palikšanu. Tā tas ir Lāčplēša un Bruņinieku ielās, kur stabiņi atdala veloinfrastruktūru no automašīnu satiksmes.

Veloinfrastruktūrai "veltīti" satiksmes drošības veicināšanas pasākumi ir arī citu projektu ietvaros, piemēram, velojoslu izbūvē dažādos mikrorajonos, lai nodrošinātu savienojumu ar pilsētas centru. Tādos projektos stabiņi ir izvietoti vien krustojumu zonās.

Taču satiksmes mierināšanas pasākumi Rīgas centrā ir pagaidu variants – ieviests tikai uz vasaras sezonu. Rudenī stabiņus Tērbatas un Baznīcas ielās noņems un tiks izvērtēta šo risinājumu efektivitāte, lai varētu lemt par efektīvākiem risinājumiem, lai uzlabotu gājēju drošību centra ielās.

Lai gan publiskajā telpā diskusijas raisījusi arī operatīvā transporta manevrēt spēja ielās, kurās izvietoti satiksmes drošības līdzekļi, pie Satiksmes departamenta neviena no institūcijām nav vērsusies, tomēr ņemot vērā dienestu un sabiedrības satraukumu, tuvākajā laikā ir plānota tikšanās ar NMPD pārstāvjiem. Tiks apspriesta esošā situācija un rasti risinājumi turpmākai sadarbībai.

Lai gan izvietotie stabiņi ir lokani, departaments nerekomendē tiem braukt tieši pāri, bet gan izvēlēties virzību, kad transporta līdzekļi daļēji tiek vadīti pa ietvi, daļēji pa velojoslu.

"Papildu skaidrojam, ka situācijas, kurās gar ielu malām ir novietotas automašīnas un ielas braucamajā daļā veidojas sastrēgums, operatīvajiem transportlīdzekļiem varētu būt vēl grūtāk izbraukt," norāda departamentā.

Satiksmes departaments stabiņus galvenokārt uzstāda trīs zonās: gājēju pārejās, kā pagaidu risinājums līdz gājēju pāreju pārbūvei/izbūvei, tās aprīkojot ar papildus apgaismojumu un citiem satiksmes drošības veicinošiem tehniskajiem līdzekļiem, kuru izveide ir dārgāka un laikietilpīgāka, velojoslu atdalīšanai no ielu braucamās daļas, kā arī krustojumu zonu sašaurināšanai.

Šovasar vēl tiks ieviestas 20 jaunu neregulējamu gājēju pārejas, no kurām astoņas tiks aprīkotas ar stabiņiem:

Šovasar arī tiks uzlabotas astoņas esošās neregulējamās gājēju pāreju, no kurām piecas tiks aprīkotas ar stabiņiem:

Katrs interesents Satiksmes departamenta mājaslapā var iepazīties ar katra risinājuma shēmu.

Ceļa norobežojošos elementus Rīgā uzstāda un demontē SIA "AVS Latvija" par 118 766 eiro. Iepirkums ietver automašīnu riteņu gumijas atdures ar uzstādīšanu, lokanos plastikāta stabiņus ar uzstādīšanu, ceļa signālstabiņus ar uzstādīšanu, automašīnu riteņu gumijas atduru demontāžu, lokano plastikāta stabiņu demontāžu, ceļa signālstabiņu demontāžu.

Pieejamā informācija liecina, ka gumijas atdures izmaksas ir mērāmas 46,51 eiro/gabalā, lokano stabiņu – 28,88 eiro/gabalā, bet signālstabiņu – 17,16 eiro/gabalā, taču cenā ietilpst gan materiālu, darbu, norobežojošo elementu dislokācijas shēmu izstrāde, kā arī citas ar darbu veikšanu saistītās izmaksas.

Esošais līgums ir spēkā līdz šī gada novembrim, kas nozīmē, ka jau drīzumā Rīgas domes Satiksmes departaments sludinās jaunu iepirkumu ceļa norobežojošo elementu izvietošanai galvaspilsētā.