Pirmo valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu sekmīgi nokārtoja 33% no studējošiem, par 9. jūlijā publiskotajiem eksāmena rezultātiem portālam "Delfi" ziņoja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Evija Rimšāne.
Lielākā daļa jeb 35% no eksāmena kārtotājiem to nenokārtoja sekmīgi, taču 32% no visiem eksāmena kārtotājiem būs jāmēģina vēlreiz nākamajā semestrī kārtot vienu vai divas daļas, kas nav nokārtotas šoreiz.
Eksāmenu sagatavoja augstskolu un nozari pārstāvošās profesionālās organizācijas pārstāvji, nosakot eksāmena jautājumus un uzdevumus (kāzusus), tāpat pirms eksāmena šie profesionāļi sniedz studentiem tiesību jomu anotācijas.
Ar kvalifikācijas eksāmenu pārbaudīja studējošo zināšanas un prasmes dažādās jomās - Krimināltiesībās un kriminālprocesa tiesībās; civiltiesībās, civilprocesa tiesībās un komerctiesībās; konstitucionālajās tiesībās, administratīvajās tiesības un administratīvā procesa tiesībās; starptautiskās un Eiropas Savienības tiesībās; tiesību teorijā, tiesību filozofijā un Latvijas tiesību vēsturē. Eksāmena mērķis ir studējošajam, absolvējot augstskolu, iegūt pietiekoši augstu zināšanu un kompetences līmeni, lai veiksmīgi iekļautos juristu profesionālajās aprindās.
Kā preses paziņojumā medijiem raksta Rimšāne, profesionāļi ir apstiprinājuši, ka darba tirgū ir īpaša interese par studentiem konkrētās jomās ar augstāko vērtējumu šajā eksāmenā. Tas apliecina, ka mums ir zinoši studenti un atsevišķas neveiksmes citās tiesību jomās var dot papildu stimulu šo tiesību jomu zināšanu pilnveidei.
Kā informē TM pārstāve, piemēram, Vācijā, kur vienotā jurista eksāmena organizēts vairākkārt, no tiem studējošajiem, kuri nokļūst līdz eksāmena kārtošanai, to nenokārto pat līdz 30 % studējošo.
"Tiesiskā valstī jurista profesijai ir īpaša atbildība, tādēļ arī juristiem jābūt izvirzītām atbilstošām prasībām. Latvijas sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai visos dzīves gadījumos varētu saņemt vienlīdz kompetentu juristu pakalpojumus. Tādējādi visām augstskolām jānodrošina līdzvērtīgs zināšanu standarts jebkuram tiesību zinātņu studentam, lai ikvienam absolventam ir sabiedrības prasītās kompetences. Eksāmenā studentiem tika pārbaudītas zināšanas vairākās tiesību jomās, kas nepieciešamas jurista darba specifikai un situāciju risināšanai. Papildus Latvijai ir nepieciešami augstas raudzes juristi ne tikai valsts funkciju nodrošināšanā valstī, bet arī valsts pārstāvībā ārpus valsts. Latvija var šo uzdevumu veikt tikai ieviešot vienotu pieeju tiesību studijām visās tiesību zinātņu programmās. Komisija ar ministrijas un augstskolu atbalstu ir sekmējusi to, ka Latvijā ir sperts nozīmīgs solis ceļā uz šim laikam nepieciešamo kvalitāti. Izsaku milzīgu pateicību visiem par ieguldīto darbu un studentiem par drosmi būt pirmajiem," ar Rimšānes starpniecību pauda Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
Nākamais valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens notiks 2022. gada ziemas sesijā.
Jau ziņots, ka 9. jūnijā, aptuveni 140 tiesību zinātnes studentu Latvijas augstskolās sāka kārtot elektroniskajā vidē pirmo valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.