Čaka ielā saglabās vienu velojoslu  (183)

Satiksmes organizācija tiks mainīta no šā gada 1. septembra.

Deputātu vidū šajā jautājumā nebija vienprātības un pieņemtais lēmums bijis kompromiss. Tiem deputātiem, kuri balsoja "par", tas esot bijis grūts lēmums, atzina paši domnieki.

Vilnis Ķirsis (JV) sacīja, ka eksperiments ar Čaka ielas velojoslām ir izdevies – agrāk iela bijusi tukša, gandrīz izmirusi, taču tagad to plašāk izmantojot arī velobraucēji. Kā velojoslas mīnusus Ķirsis izcēla sabiedriskā transporta kavēšanos virzienā no centra.

Ķirsis kā frakcijas izteikto kompromisu nosauca kā "trīs plus vienu joslu," kas paredz velojoslu virzienā uz centru, sabiedriskā transporta un automašīnu kopējo joslu centra virzienā. Savukārt virzienā no centra tiks izveidotas divas joslas – viena sabiedriskajam transportam, bet otra – pārējam autotransportam.

Tādējādi tiktu atrisināts jautājums par sabiedriskā transporta kavēšanos, kā arī tiktu ievērotas gājēju un velobraucēju intereses, sacīja Ķirsis, piebilstot, ka paralēli ir jāskatās uz Barona ielu, kas būtu jāpārveido par gājēju un sabiedriskā transporta ielu.

Domes Satiksmes departamentam uzdots līdz 2022. gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Vadims Faļkovs (S) pirmdien sēdē sacīja, ka viss ir sākts no nepareizā gala un ir pieļautas plānošanas kļūdas. Viņaprāt, cilvēki, kuri nav no pilsētas, par šiem jautājumiem "nespēj domāt metropoliski". "Ja Rīga ir metropole, tad cilvēki brauks tai cauri," – atbildot uz paša izvirzīto jautājumu par galvaspilsētu kā caurbraucamu sētu, sacīja Faļkovs.

Viņš uzsvēra, ka nav svarīgi, kurā virzienā sabiedriskais transports kavē, jo cilvēki uz un no centra ierodas ar viena veida transportlīdzekli. Tāpat Faļkovs piedāvāja izveidot sabiedriskā transporta joslu ielas vidū centra virzienā un atpakaļceļā no centra – kopējo joslu. "Iespējams, es daudzās lietās esmu maldījies, bet, cik es atceros, tas ne reizi nav bijis transporta jomā," domniekiem klāstīja Faļkovs.

Valters Bergs (JKP) uzsvēra, ka būtu jāanalizē arī apkārtējo ielu satiksmes plūsma. Lai pieņemtu lēmumus, ir jāskatās, kas notiks, kad atsāksies klātienes mācības skolēniem, plānotie remontdarbi un rekonstrukcijas. Viņš akcentēja datu trūkumu eksperimenta veikšanā, Valsts policijas un uzņēmēju viedokli. Tāpat deputāts aicināja virzīties uz to, lai Krišjāņa Barona ielu atvēlētu gājējiem un velobraucējiem, kā arī tur esošajam sabiedriskajam transportam – tramvajam. Viņa aicinājums būtu sakārtot Kr. Barona ielu līdz galam – tas Rīgas domei izmaksātu daudz lētāk.

Justīne Panteļējeva (AP) sacīja, ka eksperimenta prioritāte nav bijusi mazināt sabiedriskā transporta kavēšanos, bet veidot ilgtspējīgu pilsētu, skatoties, kā var ieviest videi draudzīgu, demokrātisku veidu, kā pārvietoties.

Viens no jaunās domes koalīcijas mērķiem ir nodrošināt iespēju ērti pārvietoties ar velosipēdu gan centrā, gan apkaimēs, tādējādi veicinot riteņbraucēju īpatsvara palielināšanās. Arī Panteļējeva minēja, ka Rīgas vēsturiskajā centrā prioritātei jābūt gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam.

"Jāvirzās uz to, ka Rīgas centrs nav tranzīta satiksmei veidota telpa. Ir laiks būt drosmīgiem un veidot Rīgas satiksmi tā, lai tā nodrošinātu paradumu maiņu, jo paši tie nenotiks, " sacīja deputāte.

Rīgas domes NA/LRA frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis norādīja, ka Čaka ielas eksperimenti nav bijuši pietiekami. "Izšķiršanās ir tieši starp sabiedrisko transportu un velo transportu. Iznāk, ka sabiedriskais transports nevar strādāt kā transporta sistēmas mugurkauls," atzina Cilinskis. NA/LRA frakcija gan neesot nonākusi pie kopēja viedokļa par virzīšanos uz piedāvāto kompromisu, taču pats Cilinskis to atbalstīja. "Ja mēs atbalstām šo risinājumu, tad ir jāveic ļoti būtisks monitorings no paša sākuma, pieļaujot iespēju, ka korekcijas jāveic iespējami ātri," atzina deputāts.

Agnese Logina (AP) uzsvēra, ka esošās problēmas vajadzējis risināt jau desmit gadus atpakaļ. "Ir jāatrod optimālākie veidi, lai pagaidu variants būtu pēc iespējas drošāks, gan arī ļautu pārvietoties ar dažādiem transportlīdzekļiem," sprieda deputāte.

Juris Radzevičs (GKR) šī brīža piedāvājumu novērtēja kā sasteigtu. Viņš pauda gandarījumu, ka pa Čaka ielu var braukt ar velosipēdu, tomēr bez nopietnas analīzes viņš nebalsošot par šo jautājumu.

Vairāki deputāti sēdē uzsvēra, ka eksperimenta dati nav korekti, jo tie ievākti pandēmijas laikā, kad skolas strādājušas attālināti. Tāpat daļa deputātu izteica viedokli, ka politiķiem par satiksmes organizācijas jautājumiem nav jālemj ekspertu vietā.

Logina, komentējot savu izvēli balsot "par" vienas velojoslas saglabāšanu, sacīja, ka šis ir smags kompromiss: "Skarbā realitāte ir tāda, ka otra alternatīva ir, ka Čaka iela paliek tāda, kāda tā bija iepriekš. Nav noslēpums, ka tas ir tas, pēc kā ilgojas daudzi mūsu kolēģi. Šis ir pagaidu kompromiss un mēs turpinām cīnīties par normālu, ilgtspējīgu pilsētas centru," sacīja deputāte, pieminot, ka ir "jāizpilda neizpildītie mājasdarbi".

Arī Panteļējeva pieminēja, ka šis ir bijis smags balsojums – tas esot pierādījis, kuri deputāti ir gatavi strādāt.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komiteja pērn, 2. novembrī, lēma ierīkot pagaidu velojoslas uz Aleksandra Čaka un Marijas ielām.

Eksperimentu sākotnēji bija plānots īstenot līdz šā gada pavasarim. Eksperimentā paredzēts nodrošināt pagaidu velojoslu Marijas un Čaka ielās posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai ekspluatāciju.

Ar pārmaiņām Čaka un Marijas ielas satiksmes pārmaiņām vairāk apmierināti ir velosipēdisti un gājēji, bet neapmierināti – sabiedriskā transporta lietotāji un autobraucēji.