Skolotājiem vajadzēs sadarbspējīgos sertifikātus; valdība uzņemsies atbildību par potes blaknēm  (817)

Grozījumu anotācijā norādīts, ka tie paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi, kā arī darba vietās nodrošinot to, ka noteiktos gadījumos atkarībā no darba specifikas pildīt darba (amata, dienesta) pienākumus drīkst tikai tādi darbinieki, kuri ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19.

Grozījumi paredz arī klātienē ļaut pakalpojumus sniegt un saņemt personām, kam ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu.

Noteikts, ka, ja personai nav sadarbspējīga sertifikāta, pakalpojumu klātienē tā var saņemt tikai tad, ja to nav iespējams izdarīt attālināti vai arī attālināta pakalpojuma sniegšana rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai.

Līdz ar to primāri klātienē pakalpojumus sniegt un saņemt varēs personas, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, taču netiek izslēgta iespēja atsevišķos gadījumos arī personām bez sadarbspējīga sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, saņemt pakalpojumu klātienē. Šie nosacījumi attiecināmi arī uz valsts institūciju uzdevumu īstenošanu, kurā ir privātpersonu klātbūtne.

Grozījumos ietverta prasība valsts institūciju un privātpersonu pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt publiski pieejamu informāciju, vai pakalpojums ir epidemioloģiski drošs, vai arī pakalpojumu sniedz personas, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts, un pakalpojumu saņem personas, kam šāda sertifikāta nav. Tādējādi tiek nodrošināts, ka sabiedrība ir informēta par to, kādu pakalpojumu ir iespējams saņemt, un tas ļaus katrai personai apzināties pakalpojuma drošumu, kā arī ļaus izvēlēties tādus pakalpojumus, kuru saņemšana nerada riskus personas vai tās tuvinieku veselībai un dzīvībai.

Grozījumi neparedz vienu konkrētu veidu, kā šī informācija ir padarāma publiski pieejama. Pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības izvēlēties atbilstošāko un ērtāko veidu, kā izpildīt likumprojektā ietverto prasību. Minētā informācija var tikt publicēta pakalpojuma sniedzēja tīmekļvietnē, pakalpojuma sniegšanas vietā vai kādā citā veidā, kas ļauj sabiedrībai uzzināt, vai publiski sniegtais pakalpojums ir epidemioloģiski drošs.

Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības lūgt pakalpojuma saņēmēju apliecināt, ka tā ir persona, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas, pārslimošanas faktu vai veiktā testa negatīvu rezultātu. Pakalpojuma saņēmējam ir pienākums uzrādīt pakalpojuma sniedzējam sadarbspējīgu sertifikātu vai veiktā testa rezultātu, un, ja persona to atsakās darīt, pakalpojuma sniedzējam ir pamats uzskatīt, ka personai nav sadarbspējīgs tests vai negatīvs testa rezultāts, kas ļautu klātienē saņemt pakalpojumu, ievērojot izņēmumu, ka pakalpojumus sniedz klātienē tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai.

Sertifikāts būs obligāts mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un izglītības nozarē strādājošajiem.

Anotācijā skaidrots, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai.

Ņemot vērā, ka šādu situāciju iespējamība ir ļoti zema un šādu iespējamo gadījumu skaits nav nosakāms, bet statistiski iespējams, ka tie varētu būt ne vairāk kā daži atsevišķi gadījumi uz visu iedzīvotāju skaitu, tad atsevišķa atlīdzības mehānisma izstrāde šādiem gadījumiem nav nepieciešama, bet būtu piemērojami principi un noteiktie atlīdzības apmēri, kas jau normatīvi ir noteikti.

Grozījumi arī paredz, ka pakalpojumu sniedzēji veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā nodrošina epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu, tostarp izglītības programmas īstenošanu, un epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi.

Epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas pienākums noteikts tām nozarēm, kurās nodarbinātajiem darba pienākumos ir darbs situācijās, kurās tiem ir palielināts risks inficēt citas personas, it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai, kā arī kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms.

Šis pienākums attiecas uz visu izglītības jomu. Izglītības jomā prasība par sadarbspējīgu sertifikātu ir attiecināma arī uz tām personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā, bet līgumattiecību izpildes laikā izglītības pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamajiem.

Grozījumi paredz pienākumu darba devējam vērtēt katru gadījumu individuāli, ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu, izņemot augstāk minētās jomas — veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā — saistībā ar riska līmeni Covid-19 infekcijas izplatību šajās jomās.

Grozījumos noteikts, ka darbiniekam ir tiesības vienpusēji uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Pienākums ievērot viena mēneša uzteikuma termiņu, ja darbiniekam nav sadarbspējīga sertifikāta, kas nepieciešams darba izpildei, minētajā situācijā nebūtu uzskatāms par samērīgu prasību.

Attiecībā uz amatpersonām noteikts, ka tās var izbeigt dienesta attiecības nekavējoties, ņemot vērā, ka valsts civildienesta attiecības ir īpašas attiecības starp personu un valsti Ar jēdzienu "amatpersona" saprotama jebkura amatpersona valsts pārvaldē, tajā skaitā arī amatpersona, kam ir speciālā dienesta pakāpe, valsts drošības iestāžu amatpersonas.

Gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns valdības sēdē pauda iebildumus pret šiem grozījumiem.

Vanaga ministriem norādīja, ka LIZDA aptaujājusi vairāk nekā 5000 skolotāju, taču tā arī nepaspēja prezentēt šīs aptaujas rezultātu, jo pārsniedza runāšanai piešķirto laiku. Savas runas laikā Vanaga uzsvēra, ka LIZDA ir informējusi pedagogus par iespējām vakcinēties, taču uzsvēra, ka arodbiedrība uzstāj uz vakcinācijas brīvprātību.

Arī Baldzēns uzsvēra, ka vakcinācijai vienmēr jābūt brīvprātīgai, viņš arī norādīja, ka LBAS iebilst pret darba devēju tiesībām atlaist nevakcinētus darbiniekus.

Atbildot uz iebildēm, premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka valdības mērķis ir rudenī nodrošināt mācības klātienē, kā arī izvairīties no ierobežojumiem rudenī. Viņš skaidroja, ka vienīgie veidi kā iegūt imunitāti pret Covid-19 ir to izslimot vai vakcinēties. Premjers iespēju izslimot salīdzināja ar krievu ruleti, jo nav iespējams zināt, vai slimība būs viegla vai smaga, vai beigsies ar nāvi.

Premjers arī atgādināja, ka Igaunijā jau sākas trešais Covid-19 vilnis, kurā saslimušajiem tiek atklāts Delta variants. "Mēs nevarēsim izvairīties no nākamā Covid-19 viļņa! Viņš būs! Jautājums ir, vai mums būs gana liela imunitāte, lai nebūtu hospitalizāciju un nāvju," sacīja Kariņš.

Jaunie noteikumi spēkā stātos no 1. oktobra, valdības sēdē atzīmēja Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina.

Likuma grozījumi vēl jāskata Saeimā, kur tie tiks skatīti steidzamības kārtā.