Ņemot vērā, ka skolotāju izglītības programmu "Mācītspēks" pabeidza mazāks pedagogu skaits nekā plānots, ietaupītos finanšu līdzekļus novirzīs papildu stipendijām studentiem, kas uzņemti jaunizstrādātajā Latvijas Universitātes (LU) maģistra studiju programmā "Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai" un sniedz ieguldījumu tās aprobācijā, atklāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
"Mācītspēka" programma tiek īstenota par Eiropas Sociālā fonda (ESF) un valsts budžeta līdzekļiem, vienam pedagogam tērējot 10 000 eiro. Šogad programmā veidojās finanšu ietaupījums 76 252 eiro apmērā. Par šīs naudas izlietošanu veidojās domstarpības starp IZM un pedagogu arodbiedrību, jo sākotnēji bija plānots šo naudu novirzīt LU jauno pedagoģijas studiju programmu publicitātei, taču tagad plāni mainīti un līdzekļus ieguldīs mērķstipendijām studentiem, ko Ministru kabinets atbalstīja 6. jūlija sēdē.
Kā skaidroja IZM, cita starpā stipendiāti sniegs atbalstu izglītības iestādēm un jaunizveidotajām pašvaldībām saistībā ar digitalizācijas radītajiem izaicinājumiem izglītības iestādēs. Tas ļaušot studējošajiem papildus teorētiskajām studijām nostiprināt arī projektu un problēmu risināšanas pieejas prasmes sadarbībā ar izglītības iestādēm un pašvaldībām, darbojoties reālā vidē un risinot izglītībā pašreiz aktuālus jautājumus, skaidroja ministrijā.
Ministrijā stāstīja, ka skolotāju izglītības projekta "Mācītpēks" skolotāju atlases konkursam no 2020. gada 19. oktobra līdz 1. martam pieteicās kopumā 1150 interesenti, no kuriem 400 sagatavoja un nosūtīja atlases konkursam padziļinātās atlases anketas. Savukārt projekta atlasi, kas norisinājās trīs kārtās, izturēja 93 pedagogu kandidāti.
Noslēdzoties skolu piesaistes procesam, kura laikā ikviena Latvijas skola varēja pieteikt savas skolotāju vakances, vietu 60 skolās atrada 75 projekta "Mācītspēka" atlasītie topošie skolotāji, norādīja ministrijā.
Kā akcentēja nodibinājums "Iespējamā misija", kas ir viens no projekta "Mācītspēks" īstenotājiem, dalībnieku skaita precizēšanās ir normāla parādība visā projekta īstenošanas gaitā. Tā saistīta, piemēram, ar dalībnieku personīgiem apsvērumiem, piemēram, ģimenes pieaugumu un došanos bērna kopšana atvaļinājumā, iepriekš neplānotu dzīvesvietas maiņu un citiem iemesliem. Šogad projekta dalībnieku skaita samazinājums skaidrojams arī ar neskaidro Covid-19 situāciju, kas cilvēkos mazina vēlmi mainīt savu esošo nodarbošanos.
Atsaucoties uz citu valstu pieredzi un starptautiskās organizācijas "Teach for all" datiem, IZM atzīmēja, ka no visiem atlasi izturējušajiem topošajiem skolotājiem pirmajā gadā darbu skolā sāk vidēji 70% līdz 80%.
Jau ziņots, ka 60 Latvijas skolām piesaistīti 75 topošie pedagogi, kuri šoruden vienlaikus sāks gan studijas LU, Liepājas Universitātē vai Daugavpils Universitātē, gan darbu kādā no Latvijas skolām. Projektā piesaistīto skolu vidū ir trīs sākumskolas, 11 pamatskolas, 31 vidusskola, septiņas valsts ģimnāzijas, kā arī sešas profesionālās izglītības iestādes un divas privātskolas.
Jauno skolotāju izglītības projekta "Mācītspēks" mērķis ir spējīgu un motivētu dažādu jomu profesionāļu piesaiste skolotāja darbam, nodrošinot nepieciešamo izglītību un praktiskās mācības. Projektā "Mācītspēks" tiek sniegta iespēja atlasītajiem kandidātiem viena studiju gada laikā iegūt pedagoga kvalifikāciju un otra gada laikā turpināt profesionāli pilnveidoties, lai kļūtu par skolotāju kādā no Latvijas skolām.
Projektu īsteno LU, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte un nodibinājums "Iespējamā misija", to pārrauga IZM.
Projekts "Mācītspēks" tiek īstenots ESF līdzfinansētā projektā "LU inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība un pedagoģija" studiju programmas" un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Skolotājs".
Viena studējoša topošā pedagoga izglītošanai no ESF un valsts budžeta paredzēti 10 000 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
