"Par to nedrīkst runāt arī profesionālajā vidē, tas vējo gaisā" – ar šādu piebildi soctīklos izplatīts kāds ieraksts, kurā tiek apgalvots: ir novērots, ka vakcinētajiem "degradējas sirds muskulatūra". Zāļu valsts aģentūra (ZVA) norāda: apgalvojumam par vakcīnu izraisītu sirds muskulatūras degradāciju nav pietiekama zinātniska pamatojuma, turklāt par blaknēm ar šādu nosaukumu pēc vakcinācijas pret Covid-19 nav saņemts neviens ziņojums.
Ierakstu sākotnēji mikroblogošanas vietnē "Twitter" ievietoja vairāku grāmatu un rakstu autors Viesturs Rudzītis, atsaucoties uz kolēģi, kas to novērojusi, veicot ehokardiogrammas. Vēlāk tvīta ekrānuzņēmums popularitāti guva sociālajā tīklā "Facebook". Ar kādreizējā diplomāta Rūdolfa Brēmaņa ierakstu dalījās vairāk nekā 300 cilvēku, savukārt to redzējuši ap 30 tūkstošiem cilvēku.
Foto: ekrānuzņēmums no "Facebook"
Vai vakcīnas var radīt sirds funkciju problēmas
"Šādas izmaiņas (sirds muskulatūras degradāciju – red.) pēc vakcinācijas nav novērotas nevienā no veiktajiem vakcīnu klīniskajiem pētījumiem. Šādas izmaiņas neapstiprina arī pēcreģistrācijas dati," portālam "Delfi" skaidro ZVA sabiedrisko attiecību pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece. Turklāt ZVA arī uzsver: ja ārstniecības personām ir aizdomas par pacientu veselības traucējumiem saistību ar vakcināciju vai jebkurām citām zālēm, ārstu pienākums ir ziņot ZVA.
"ZVA ir reglamentējoša institūcija, kas zinātniski izvērtē ziņojumos sniegto informāciju ES farmakovigilances sistēmas ietvaros, ko paredz arī Latvijas Ministru kabineta noteikumu prasības," paskaidro Tamme-Zvejniece.
Uz portāla "Delfi" jautājumu, vai Viestura Rudzīša ierakstā pieminētā kolēģe ir vērsusies ZVA, Rudzītis atbildēja apstiprinoši. Par vienu gadījumu esot ziņots ZVA , turklāt drīz arī ziņošot par vēl vienu. Kolēģes identitāti un darbavietu Viesturs Rudzīts neatklāja. Tāpat arī "Delfi" lūdza precizēt, kas tieši ierakstā domāts ar "degradē sirds muskulatūru", uz ko ieraksta autors sacīja, ka to nebija rakstījis ehokardiogrāfijas terminoloģijā, taču ar to domājis, ka "samazinājusies sirds funkcija, tā mēdz būt pie Covid-19, ka parādās stenokardijai līdzīgi simptomi, un arī pēc vakcīnām mēdz būt". Rudzītis arī norādīja, ka par medicīnas jautājumiem ir izpratne, jo pēc izglītības vinš ir ārsts. Kā lasāms viņa mājaslapā, 1984. gadā viņš ieguvis izglītību Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. Tiesa, šobrīd viņš kā ārsts nepraktizē, liecina ārstniecības personu datubāze.
Par šo precizējumu "Delfi" uzrunāja ZVA, kas atbildēja: "Dati no plašiem klīniskajiem pētījumiem pirms reģistrācijas neliecina, ka vakcīnas pret Covid-19 varētu sašaurināt sirds asinsvadus un izraisīt stenokardijas lēkmes. Līdz ar to vakcīnu zāļu aprakstos šādas blakusparādības nav norādītas. Latvijā līdz šim nav saņemts neviens blakusparādību ziņojums par stenokardiju, ko var saistīt ar Covid-19 vakcīnu lietošanu." Iestādē arī paskaidroja: ja tiek novērotas sāpes sirds rajonā, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, jo tikai ārsts, veicot dažādus izmeklējumus, var noteikt sāpju cēloni un nozīmēt atbilstošu ārstēšanu. ZVA arī atgādina, ka vakcīnu zāļu apraksti un lietošanas instrukcijas pieejamas šeit.
Uz Viestura Rudzīša 16. jūlija ierakstu tviterī Stradiņa slimnīcas kardiologs Ainārs Rudzītis atbildēja šādi:
ZVA pārstāve Tamme-Zvejnece norāda, ka ZVA arī vērš uzmanību uz to, ka ļoti retos gadījumos pēc vakcinācijas ar mRNS tipa vakcīnām, proti, "Pfizer BioNTech" ražoto "Comirnaty" vai "Moderna", var attīstīties iekaisīgas sirds slimības miokardīts un perikardīts. To simptomi var būt dažādi, taču bieži ietver elpas trūkumu, spēcīgus sirdspukstus, kas var būt neregulāri (pārsitieni), un sāpes krūtīs.
Eiropas Zāļu aģentūras Drošuma komiteja, kuras sastāvā ir arī eksperti no Latvijas ZVA, veikusi padziļinātu analīzi, izvērtējot 145 miokardīta gadījumus, kas saņēmuši vakcīnu "Comirnaty" un 19 gadījumus pēc vakcīnas "Spikevax" saņemšanas. Tika vērtēti arī 138 perikardīta gadījumi pēc vakcinācijas ar "Comirnaty" un 19 gadījumi pēc "Spikevax" saņemšanas. "Jānorāda, ka tas ir ļoti neliels skaits uz kopumā Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu iedzīvotāju ievadīto vakcīnu devu skaitu. Līdz 31. maijam ES un EZZ ievadīti aptuveni 177 miljoni "Comirnaty" devu un 20 miljoni "Spikevax" devu," stāsta Tamme-Zvejniece.
Līdz 22. jūlijam Latvijā saņemti pieci iespējamu blakusparādību ziņojumi par miokardītu. Četros gadījumos apstiprināta ticama saistība ar vakcināciju, bet vienā gadījumā nav pārliecinošu pierādījumu par miokardītu. "ZVA rīcībā esošā informācija liecina, ka pacienti ir izveseļojušies un izmeklējumi neuzrāda paliekošas pārmaiņas sirds muskulī," piebilst ZVA pārstāve.
Portāls "Delfi" arī aicināja Stradiņa slimnīcu komentēt soctīklos izplatīto ierakstu, ka pēc vakcinācijas "degradējas sirds muskulatūra". Slimnīcas kardioloģe, ehokardiogrāfijs speciāliste Ginta Kamzola "Delfi" atsūtīja rakstisku komentāru, kurā norādīja: grūti komentēt, kas tieši ierakstā domāts, "bet jādomā, ka runa ir par sirds funkcijas traucējumiem," jo ehokardiogrāfijā tādu jēdzienu kā sirds muskuļa "degradācija" neizmantojot.
Kamzola, kura ikdienā veic ehokardiogrāfijas izmeklējumus, neesot novērojusi, ka Covid-19 vakcīnas būtu negatīvi ietekmējušas sirds funkciju: "Pie tam vēlos uzsvērt, ka pēdējo mēnešu laikā lielākā daļa pacientu, kurus esmu izmeklējusi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, ir bijuši vakcinēti, jo pieder kādai no prioritārajām grupām, turklāt daļai no viņiem sirds funkcija bija izmainīta jau pirms vakcinācijas". Ārste arī norādīja, ka ehokardiogrāfijas mērķis ir novērtēt sirds muskuļa anatomiju un funkciju, jo teju jebkura sirds slimība var izraisīt sirds muskuļa strukturālas vai funkcionālas izmaiņas. Līdz ar to, ja pacientam, kurš pirms tam saņēmis Covid-19 vakcīnu, ehokardiogrāfiski tiek konstatētas kādas strukturālas vai funkcionālas izmaiņas, tās vienmēr būtu vērtējamas kontekstā ar simptomiem un to parādīšanās laiku, kā arī iepriekšējo anamnēzi, jo iemesli var būt daudz un dažādi.
Kamzola savukārt norāda, ka par miokardītu un perikardītu vairāk ziņojumu ir no valstīm, kur ir lielāks kopējais vakcinēto personu skaits. "Savā ziņā šī ir unikāla situācija, kad īsā laikā šīs vakcīnas ir saņēmuši nu jau simtiem miljonu cilvēku, līdz ar to uz kopējo vakcinēto skaitu mums ir vieglāk pamanīt arī ļoti retas blakusparādības," viņa piebilst. Kamzola arī atgādina, ka ehokardiogrāfiju veic, lai novērtētu sirds muskuļa anatomiju un funkciju, jo teju jebkura sirds slimība var izraisīt sirds muskuļa strukturālas vai funkcionālas izmaiņas. Līdz ar to, ja pacientam, kurš pirms tam saņēmis Covid-19 vakcīnu, ehokardiogrāfiski tiekot konstatētas kādas strukturālas vai funkcionālas izmaiņas, tās vienmēr būtu vērtējamas kontekstā ar simptomiem un to parādīšanās laiku, kā arī iepriekšējo anamnēzi, jo iemesli var būt daudz un dažādi, komentēja kardioloģe.
Vai slēpj? Par iespējamo blakusparādību izpēti ziņoja jūnijā
Soctīklos atrodamais ieraksts liek manīt, ka par blakusparādībām arī profesionālajā vidē nerunājot. Tiesa, attiecībā, piemēram, uz perikardītu un miokardītu jau 14. jūnijā, mēnesi pirms Viestura Rudzīša ieraksta tviterī, ZVA savā mājaslapā izplatīja paziņojumu, ka saistībā ar "Comirnaty" un "COVID-19 Vaccine Moderna" Drošuma komiteja veic miokardīta (sirds muskuļa iekaisuma) un perikardīta gadījumu izvērtēšanu paātrinātā kārtā drošuma signāla vērtēšanas ietvaros. Turklāt arī aicināja visus mediķus ziņot par jebkuriem miokardīta vai perikardīta gadījumiem un citiem nevēlamiem notikumiem personām, kas saņēmušas jebkuru no Covid-19 vakcīnām. 13. jūlijā, arī pirms soctīklu ierakstu tapšanas, savukārt ZVA vēstīja par izpētīto, ka pēc "Comirnaty" vai "Moderna" Covid-19 potes ļoti reti iespējams miokardīts un perikardīts.
ZVA atgādina, ka visas reģistrētās vakcīnas ir vienādi pārbaudītas, kvalitatīvas, iedarbīgas un drošas. Vakcīnas tiek reģistrētas tikai gadījumā, kad Eiropas Zāļu aģentūra saņem pierādījumus, ka vakcīnu ieguvums daudzkārt pārsniedz riskus. Ikvienu Latvijā saņemto ziņojumu ZVA ievada arī ES blakusparādību ziņojumu datubāzē Eudravigilance, kur visu ES dalībvalstu ziņojumi tiek padziļināti monitorēti, lietojot speciāli izstrādātu metodiku, lai identificētu statistiskus signālus.