Tieslietu ministrija (TM) rosina Kriminālprocesa likumā paplašināt tiesības kriminālprocesa virzītājiem pieņemt lēmumu par apcietinātās personas tikšanās un saziņas ierobežojumiem.
Likumā rosināts noteikt, ka procesa virzītājs, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, var pieņemt lēmumu par tikšanās un saziņas ierobežojumiem ar īpašajā likumā, kas nosaka apcietinājumā turēšanas kārtību, noteiktajām personām. Procesa virzītāja lēmums par tikšanās un saziņas ierobežojumiem būs pārsūdzams izmeklēšanas tiesnesim.
Kā vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai skaidro tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un TM pārstāvji, pašlaik regulējums neprasa procesa virzītāja atļauju attiecībā uz daļu cilvēkiem, ar kuriem var tikties, piemēram, tuvākajiem radiniekiem.
Taču pašlaik izmeklēšanas cietuma rīcībā nav nepieciešamā informācija, lai neatļautu satikšanos ar kādu no attiecīgajām personām, ja šāda saziņa var apdraudēt kriminālprocesa intereses. Piemēram, tas attiektos uz gadījumiem, kad kriminālprocesā, kurā personai ir piemērots apcietinājums, viņa radiniekiem ir liecinieka, apsūdzētā vai cietušā statuss.
Ņemot vērā minēto, TM sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju un Ieslodzījumu vietu pārvaldi izstrādāja risinājumu, kas paredz procesa virzītāja tiesības noteikt tikšanās un saziņas ierobežojumus uz attiecīgajā likumā minētajām personām, norādīts piedāvāto grozījumu pamatojumā.
Gadījumā, ja procesa virzītājs konstatēs ierobežojuma nepieciešamību, viņam motivēts lēmums būs jānosūta ieslodzījuma vietai. Šo lēmumu persona varēs pārsūdzēt izmeklēšanas tiesnesim, bet, ņemot vērā šā lēmuma būtību, tā pārsūdzība neapturēs tā lēmuma izpildi.
TM arī norāda, ka tiek gatavoti grozījumi citā saistītajā likumā, lai noteiktu kārtību, kādā izmeklēšanas cietums nodrošinās procesa virzītāja noteikto ierobežojumu ievērošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
