Vienotais juristu profesionālās kvalifikācijas eksāmens: kāpēc to nokārtoja vien trešdaļa?  (103)

LU Juridiskās fakultātes (JF) dekāne Kristīne Strada-Rozenberga gan mierina: "Komisiju nevadīja ne LU, ne kādas citas augstskolas pārstāvis. Lielās komisijas priekšsēdētāja vietnieki nebija augstskolu pārstāvji." Kopumā eksāmena komisijā ir 45 cilvēki. Zemāk redzamajā attēlā ilustrēts komisijas sastāvs.

Kā "Delfi" norādīja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Evija Rimšāne, šogad vienoto juristu kvalifikācijas eksāmenu kārtoja 130 studenti no četrām augstskolām.

Aplūkojot eksāmenu kārtotāju skaitu no augstskolām un ņemot vērā minēto, ka augstskolu pārstāvji komisijā ir proporcionāli prognozējamajam studējošo skaitam, kuri kārtos eksāmenu, secināms, ka LU mācībspēks komisijā bija pārstāvēts vairāk.

Lai izprastu atsevišķu augstskolu mācībspēku pretenzijas pret komisijas sastāvu, jāaplūko arī eksāmena sastāvs.

Katrā tiesību nozarē pie eksāmena izveides strādāja tā saucamās apakškomisijas. Tās pavisam ir piecas, un katrā apakškomisijā strādāja pie eksāmena izveides noteiktajā tiesību nozarē. Kā sarunās ar mācībspēkiem noskaidroja "Delfi", piemēram, apakškomisijā par krimināltiesībām un kriminālprocesu piedalījās LU JF dekāne, Daugavpils Universitātes (DU) Tiesību zinātnes programmas direktors profesors Vitolds Zahars un vēl citi. Kā norādīja Zahars, DU eksāmena komisijā pārstāvēja divi augstskolas mācībspēki, starp kuriem bija arī viņš pats.

Vajadzētu vairāk – tā viņš uzskata. Viņaprāt, katrā apakškomisijā jāpiedalās katras augstskolas pārstāvim. Proti, viņa ieskatā, būtu jābūt vismaz pieciem augstskolas pārstāvjiem. Tāpat arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) pārstāve Ilona Bulgakova "Delfi" teica, ka no RTA komisijā bija divi cilvēki, no kuriem viena bija viņa pati. "Būtiska nozīme, lai no katras augstskolas komisijā būtu tiesības piedalīties [apakškomisijās, kaut vai] kā novērotājam," teica Bulgakova.

"Ļoti slikti" – tā eksāmena rezultātus vērtē Rīgas Stradiņa universitātes JF dekāns Jānis Grasis. Izvērsti vērtējumus skaidrot gan viņš nevar, jo skrupuloza darbu analīze vēl tikai sekošot. Taču, runājot par to, kāpēc eksāmenu nokārtojušie ir tikai LU studenti, viņš saka: "Droši vien, iespējams, ka jāņem vērā, ka studiju programmas pēc savas būtības ļoti atšķiras starp augstskolām."

Šis arguments izskan sarunās ar vairāku skolu mācībspēkiem. "[..] augstskolu programmas ir atšķirīgas, piemēram, pie mums vairāk [mācības balstās] uz tiesību aizsardzības iestāžu darbiniekiem, Stradiņos uz medicīnas tiesībām," teica DU pārstāvis Zahars.

LU JF dekāne gan iebilst pret šādu argumentu. Viņa norādīja, ka eksāmens pārbauda jurista kvalifikācijas pretendenta pamata zināšanas, un tajās specifikācija nav iespējama. Strada-Rozenberga vidusmēra juristu salīdzina ar ģimenes ārstu. "Gadījumā, ja vajadzēs gūžu operēt, cilvēks ies pie ortopēda. [Taču] sākotnējā problēma – ģimenes ārstam ir jāsaprot, uz kuru pusi [pacientu] ar viņa problēmu novirzīt. Un tas pats ir ar juristiem," viņa saka.

Kvalifikācijas eksāmens, kā to iepriekš paskaidroja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ieviests, lai "paaugstinātu juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, lai veicinātu līdzvērtīgas zināšanas, prasmes un kompetences jurisprudences studentiem, kā arī nodrošinātu vienādas prasības un vienotas pārbaudes metodes jurista kvalifikācijas iegūšanai."

LU JF dekāne norāda, ka eksāmens savu mērķi zināmā mērā jau ir izpildījis. Proti, kā stāsta Strada-Rozenberga, katram studentam ir jāsaņem pamata zināšanas katrā tiesību jomā, citādi reālajā darba vidē vai nu nemaz strādāt nevar, vai arī var nākties tajā "apdedzināties".

"Jurista kvalifikācija ir obligāts priekšnoteikums, lai kļūtu par advokāta palīgu. Kad viņš kļūst par advokāta palīgu, viņam ir jāiziet programma piecos gados līdz viņš var pretendēt uz advokātu. Šajos gados viņam ir visas [tiesību] nozares, viņam ir jāsniedz arī juridiskā palīdzība krimināllietās. Ir augstskolas, kurās nav nekad bijušas krimināltiesības, kuras pasludinājušas sevi par tādām, kas specializējas kādā nozarē. Bet tas viņu beidzējs, ja viņam ir jurista kvalifikācija, viņš dabū patronu, kad viņš tiek pie aizstāvības realizēšanas, jo nekad dzīvē nav dzirdējis, kas ir krimināllietas. Šāda situācija būt nevar," teica LU JF dekāne.

No 130 pretendentiem, vienotā Jurista kvalifikācijas eksāmena kārtotājiem, 43 studenti šo kvalifikāciju ieguva. Viņu vidū ir arī LU absolvents Kārlis Īvāns un Samanta Lidere. Eksāmenu abi nu jau kvalificētie juristi nokārtoja, taču pāris ieteikumi eksāmenu veidotājiem viņiem ir.

Samanta juristiem nepieciešamās zināšanas salīdzina ar koku – pamatzināšanām, koka stumbram rodas atzarojumi un tie kupli apaug ar citiem lapotiem zariem. " [Zināšanās] rodas sistēma. Nav gluži tā, ka tās zināšanas ir atrautas, ka, piemēram, ir kaut kāds specifisks jautājums, ko tu nevari izdomāt no vispārējām zināšanām," paskaidro Samanta. Lai arī uz visiem jautājumiem varēja atbildēt ar skolā iegūtajām zināšanām, dažas atbildes tomēr bija jāmeklē kādā zara galotnē.

"Piemēram, tur bija jautājums par lauku servitūtiem. Es saprotu, ka atsevišķiem juristiem un personām šis jautājums patiešām varētu šķist aktuāls, vai tas ir pamatzināšanu jautājums? Es teiktu, ka nē," pauda Samanta. Viņas ieskatā eksāmenu veidotājiem būtu uzmanīgāk jāizvēlas eksāmenu jautājumi. "Ir tik daudz jautājumu mūsu profesijā, kurus varēja izvēlēties šo jautājumu vietā," viņa noteica. Šai idejai piebalsoja arī viņas kursabiedrs Kārlis.

Lai eksāmenā students iegūtu sekmīgu vērtējumu, viņam bija jāiegūst četrinieks desmit baļļu skalā katrā jautājumā. Prasības kvalifikācijas iegūšanai ir stingras, atzīst arī mācībspēki, taču eksāmena rezultāts Stradu-Rozenbergu nepārsteidza, jo tiesību zinātnes studentiem LU vienmēr, kursam noslēdzoties, jākārto gala eksāmenu. To rezultāti pārsvarā esot līdzīgi šim vienotā jurista kvalifikācijas eksāmenam. "Varbūt mazliet sliktāki," noteica LU JF dekāne.

Taču, pēc studentu domām, eksāmena vērtēšanu varētu padarīt nedaudz "saudzīgāku". "Ja kaut vienā jautājumā tiek saņemts nesekmīgs vērtējums, līdz ar to visa tā nozare ir nesekmīga. Manuprāt, šo prasību vajadzētu mainīt tā, ka, ja teorētiskajā daļā attiecībā uz visiem trīs jautājumiem summāri veidojas sekmīga atzīmē, tad visa teorētiskā daļa arī ir ieskaitīta. Tas varbūt palielinātu uzreiz nokārtojušo cilvēku skaitu," teica Kārlis. Viņš arī norādīja: nevajadzētu spriest, ka visi eksāmenu nenokārtojušie ir bez izpratnes un milzu zināšanu robiem.

Lai labāk izprastu šo eksāmena vērtēšanu, Samanta to ilustrēja ar piemēru: "Piemēram, ja es krimināltiesību daļā divos jautājumos dabūju deviņi un deviņi, tad trešajā jautājumā man nepaveicas un es dabūju to trijnieku, tas nozīmē, ka būtībā šī [krimināltiesību] daļa nokārtota nesekmīgi. Man liekas, tas tiešām galīgi nav samērīgi."

Kamēr 33% eksāmena kārtotāji jurista kvalifikāciju ir ieguvuši, teju tik pat daudziem jeb 32% studentu būs jāpārkārto eksāmens vienā vai divās no tiesību jomām, norādīja Rimšāne. Samanta un Kārlis nav dzirdējuši, ka kāds tagad nolaidīs rokas un mērķi – iegūt juristu kvalifikāciju – pametīs.

Skaidru rīcības soļu viņiem nav. Varbūt palīdzēja praktiskā pieredze, lēš Samanta, kura pati sāka strādāt 3. kursā jeb pēc bakalaura līmeņa studiju noslēguma. "Visus šos gadus strādāju zvērināta advokāta birojā. Jā, jāatzīst, ka varbūt man kādas priekšrocības radīja šis praktiskais darbs, eksāmenu varbūt bija vieglāk nokārtot nekā tam, kurš nestrādā. Bet, cik es zinu, vismaz LU paralēli studijām arī strādā. Zinu tikai dažus studentus, kas nestrādā," teica Samanta.

Kārlis stāstīja, ka gatavošanās eksāmenam notiek visu piecu mācību gadu laikā, pēdējās nedēļās var vien atkārtot. "Tā mācīšanās [notiek] nepārtraukti. Gan pirms, gan eksāmena laikā. Tiek atkārtots viss, kas tiek mācīts attiecīgajos studiju kursos, par kuriem būs eksāmens," saka Kārlis.

Lai arī Samanta un Kārlis eksāmenu nokārtoja un tam gatavojās visā mācību laikā, studentu pieejas mācībām mēdz krasi atšķirties. "Studenti mācās ar ļoti dažādām sekmēm. Un ir tādi, kas nonāk līdz tam galam, katru priekšmetu burtiski pārkārtojot trīs un četras reizes. Es nešaubos, ka viņi arī to valsts eksāmenu var nokārtot ar reizi trešo vai ceturto," sarunā ar "Delfi" stāsta Strada-Rozenberga. "Ne visi, kas gājuši semestriem cauri, ir pelnījuši iegūt jurista kvalifikāciju un maģistra grādu. Tad, kad ir jāsaliek visas šīs zināšanas kopā, tad diemžēl nav šīs gribēšanas vai prāta spēju, un tur nav nekas traģisks, ja gala eksāmenā tas arī parādās. Tas drīzāk ir ieguvums sabiedrībai."

Līdz 9. augustam studenti eksāmena rezultātu var arī apelēt, taču sīkāku informāciju par apelāciju skaitu TM varēs sniegt vien pēc 9. augusta.