Koalīcija gatavojas konceptuāli atbalstīt likumprojektu par tiesībām atlaist darbinieku bez sadarbspējīgā sertifikāta  (75)

"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norādīja, ka viņa frakcijas biedri rīt atbalstīs šī likumprojekta tālāku virzību. To pašu teica arī Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Vienlaikus parlamentārieši paredz, ka dažādi priekšlikumi gaidāmi uz otro lasījumu.

Dombrava skaidroja, ka diskusijas par šiem grozījumiem būtu jāturpina un jāsaprot arī papildu argumenti par vienu vai otru normu. NA ir gatava nodot likumprojektu komisijai, lai tā var sākt darbu, tomēr viņš paredzēja, ka uz otro lasījumu tiks iesniegti priekšlikumi, kur ļoti būtiski būs raudzīties gan uz atbildīgo ministru argumentiem, gan epidemiologu viedokli atsevišķos jautājumos, lai nonāktu pie optimāla risinājuma.

Saeimas deputāts norādīja, ka NA kopumā šo likumu nebloķē, taču šobrīd likuma grozījumos ir ietvertas daudzas normas, un partijas pārstāvji vēlas iedziļināties likumprojekta niansēs, tostarp par izglītības darbinieku obligātu vakcināciju.

Savukārt "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Vita Anda Tērauda, vaicāta, vai šis likumprojekts tiks pieņemts esošajā redakcijā vai arī tas tiks mainīts pēc būtības, aģentūrai LETA pauda, ka pie šāda Saeimas sastāva to ir grūti prognozēt.

Komentējot NA pausto skepsi, Tēraudai radies jautājums, kāpēc šie iebildumi netika pausti jau Ministru kabinetā, kad tika lemts par likumprojekta virzīšanu uz Saeimu. Grozījumu izskatīšanas gaitā būs redzams, vai tiks piedāvāts veikt nelielas vai arī tomēr konceptuālas izmaiņas, norādīja politiķe.

Turpretī Feldmans, līdzīgi kā Dombrava, minēja, ka pēc pirmā lasījuma varētu gaidīt dažādus priekšlikumus, piebilstot, ka arī koalīcijas deputāti varētu tos iesniegt. Viņš atklāja, ka plāno iesniegt savu priekšlikumu, kas paredzētu sākt diskusiju par Saeimas deputātu "līdzatbildības vakcinēšanos".

Viņaprāt, tas nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk atsāktos parlamenta darbs drošos apstākļos, taču par šo piedāvājumu viņš sagaida diskusiju.

Tāpat Feldmans minēja, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai būs daudz darba, un viņa kolēģim, komisijas priekšsēdētājam Jurim Rancānam (JKP) "būs, ko noņemties".

Tikmēr Rancāns sarunā atklāja, ka rīt, stundu pēc plenārsēdes sākuma jeb pulksten 11, plānota komisijas sēde, kurā konkrēto likumprojektu izskatīs. Arī viņš prognozēja, ka. visticamāk. rīt parlamentārieši par likumprojektu balsos jau pirmajā lasījumā.

Jau vēstīts, ka Covid-19 likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.

Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Vienlaikus likumprojektā ir ietverta prezumpcija, kas paredz, ka situācijā, kad darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam vai ieņemamam amatam, kas saistīts ar epidemioloģiski droša pakalpojuma nodrošināšanu. Tajā pašā laikā likumprojekts paredz darba devēja un darba ņēmēja tiesības vienoties par darbinieka bez Covid-19 sertifikāta nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.

Gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli, kāpēc tā nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.

Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19 sertifikātu neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai.