Saeimas komisija konceptuāli atbalsta tiesības atlaist darbinieku bez sadarbspējīgā sertifikāta  (74)

Grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā konceptuāli atbalstīja pieci komisijas deputāti: Juris Rancāns(JKP), Edvīns Šņore (NA), Ainars Latkovskis (JV), Mārtiņš Šteins (AP) un Atis Zakatistovs. Pret bija trīs parlamentārieši: Raimonds Bergmanis (ZZS), Ivans Klementjevs (S) un Māris Možvillo (KPV LV).

Komisijas deputāti arī atbalstīja steidzamības noteikšanu likumprojektam.

Komisijas sēdē piedalījās veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Viņš sēdē klātesošos informēja, ka pēdējās divās nedēļās situācija ar Covid-19 sākusi pasliktināties. Ņemot vērā Covid-19 delta paveida lipīgumu, arvien lielāku nozīmi guvusi karantīnas un pašizolācijas ievērošana.

Ministrs informēja, ka līdz 4. augustam vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši 41.26%, savukārt vakcinācijas procesu pabeiguši 36,67% iedzīvotāju, kas sasnieguši vismaz 12 gadu vecumu. "Ja nepalielināsies vakcinācijas aptvere, tad mēs neizbēgami nonāksim pie situācijas, kas bija ziemā un pavasarī, kad virkne pakalpojumu iedzīvotājiem bija ierobežoti", brīdināja Pavļuts. Labākais veids, kā to novērst, ir vakcinēties, tāpēc ir lemts virknē profesiju runāt par pienākumu vakcinēties, lai varētu sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, turpināja veselības ministrs.

Vēlāk ministrs piebilda, ka Latvijas speciālisti seko līdzi diskusijai par trešo vakcīnas devu riska grupām, taču ražotāju pētījumi nav vēl pabeigti un ASV un Eiropas Savienības (ES) regulatoru lēmumi vēl nav pieņemti. "Mēs būsim gatavi izmantot trešo devu arī Latvijā, tiklīdz tam būs pamats, tomēr šobrīd prioritāte ir nodrošināt pirmo otro devu tiem 59% Latvijas iedzīvotāju, kas nav saņēmuši nevienu devu," norādīja Pavļuts.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norādīja, likumprojekts veidots, sadarbojoties Tieslietu un Veselības ministrijām, skatīts vairākkārtīgi Operatīvajā vadības grupā (OVG), pieaicinot sociālos partnerus un mēģinot rast balansu starp dažādām interesēm, primāri skatoties sabiedrības veselības aizsardzību.

Tika vērtēti arī alternatīvi līdzekļi, lai varētu ierobežot saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, piemēram, ieviest nopietnus drošības pasākumus ar ierobežotām aktivitātēm vai panākt augstāku vakcinācijas aptveri.

Likumprojektā ir mēģināts panākt saprātīgu kompromisu starp darba ņēmēja un darba devēja tiesībām. Tika vērtēta arī Satversmība – tiesības uz dzīvību un veselību, cenšoties sabalansēt ar citām personu tiesībām uz privāto dzīvi.

Citskovskis uzsvēra, ka likumprojektā nav paredzēta obligāta sabiedrības vakcinācija, bet izvirzīts priekšnosacījums – sniedzot konkrētus pakalpojumus, personai ir nepieciešams vakcinēties.

TM pārstāve Ilona Kronberga norādīja, ka likumprojekta mērķis ir sabiedrības drošība, reizē mazinot inficēšanās riskus.

Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas (ĀM), Ekonomikas ministrijas (EM), Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas pārstāvji sēdē norādīja, ka pret likumprojektu iebildumu ministrijām nav.

ĀM pārstāve Kristīne Līce piebilda, ka tiesvedības riskus nevar izslēgt, taču likumdevēju lēmums ir apzināts, izvērtējot visus riskus un ierobežojumus, tāpēc arī ĀM aicināja atbalstīt likumprojektu. Arī EM pārstāve Zaiga Liepiņa uzsvēra, ka likumprojekts ir sabalansēts.

Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Piļāne informēja klātesošos, ka tiesībsargs konceptuāli atbalsta likumprojekta tālāku virzību. Tiesībsargs ņēma vērā eksperta bažas un prognozes par vīrusa izplatību. Valstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums apkarot pandēmiju, atgādināja biroja pārstāve.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Līvija Millere sēdē atzina, ka likumprojekts ir sensitīvs un tā autori ir diezgan nopietni vērtējuši ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību. Juridiskā biroja ieskatā būtu svarīgi dzirdēt atbildes uz vēl vairākiem jautājumiem. Atbildot uz Juridiskā biroja repliku, Tieslietu ministrijas pārstāve Ilona Kronberga solīja, ka uz 2. lasījumu tiks veiktas korekcijas likumprojektā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis Aleksandrs Muhlinkins norādīja, ka arodbiedrība ir pret to, ka darba devējam ir paplašinātas tiesības atlaist darbinieku. Kā pozitīvu aspektu arodbiedrība redz valsts kompensāciju gadījumā, ja blaknes izraisa smagu ietekmi uz veselību, līdz ar to aicināja atbalstīt tikai likumprojekta punktu par kompensācijām.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nepietiekama tiekot izvērtēta testēšanas pret Covid-19 loma – iespēja ar testu apliecināt iespēju cilvēkam pildīt savus darba pienākumus. Uz to norādīja arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāve Inga Vanaga, rosinot strādāt klātienē arī testu veikušam mācībspēkam un reizē domāt par lētāku testu rezultātu atzīšanu.

Arī LIZDA kā pozitīvo aspektu šajā likumprojektā izceļ kompensācijas gadījumā, ja blaknes izraisa smagu ietekmi uz veselību. Vienlaikus viņa rosināja paredzēt piemaksas paaugstināta riska apstākļos noteiktu profesiju pārstāvjiem, tam paredzot papildu finansējumu.

Vanaga uzsvēra, ka klātienes mācības ir atkarīga no kopējās vakcinācijas aptveres, jo bērni nāks no nevakcinētu vecāku un vecvecāku ģimenēm un tas vairs nebūs pedagogu rokās – apturēt attālināto mācību procesa iespējamību.

Latvijas Darba devēju konfederācijas Ilona Klukucāne atgādināja, ka šī ir krīze un norādīja, ka konceptuāli atbalsta tiesību aktu, jo ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos ir nepieciešams regulējums, lai varētu izstrādāt plānu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai.

Latvijas Juristu apvienības (LJA) pārstāvis Armands Logins norādīja, ka likumprojekts ir atbalstāms, bet LJA ir bažas par kompensācijām – nav saprotams, kāpēc būtu jārada jauns divritenis, ja Veselības inspekcijai (VI) ir ārstniecības riska fonds, kurš vērtē kompensāciju piešķiršanu. Kompensācijām būtu jābūt sistēmiskām, nevis katrai iestādei savai, norāda Logins.

Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) Egils Einārs Jurševics aicināja nekāpt vēlreiz uz tā paša grābekļa – ZVA jau piedalījās vakcīnu iepirkumā, tādējādi norādot, ka ar kompensāciju izmaksu nebūtu jānodarbojas ZVA, kura nesaņem finansējumu no valsts budžeta.

Jurševics reizē aicināja samaksāt ģimenes ārstiem tādu summu par vakcīnu, ka viņi paši būtu gatavi braukt pie personas, kas jāvakcinē, jo mārketinga kampaņas, viņaprāt, nestrādājot.

Sēdes noslēguma daļā deputāti klātesošos informēja par saviem uzskatiem, kā arī uzdeva likumprojekta autoriem precizējušos jautājumus un ieteikumus. Piemēram, Ivans Klemetjevs (S) aicināja daļu no Latvijā esošajām vakcīnām iemainīt pret Krievijas vakcīnu "Sputnik". Savukārt Māris Možvillo pauda neizpratni, kāpēc ir pieļauta situācija, ka Latvijā ir izplatījies Covid-19 delta variants. Tāpat parlamentārietis norādīja, ka likumprojekts neveicinās iedzīvotāju uzticību valdībai un izraisīs sociālo spriedzi. Arī deputāts Edgars Tavars (ZZS) uztraucās, vai obligāta vakcinācija neveicinās iedzīvotāju pretestību.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka tie paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi, kā arī darba vietās nodrošinot to, ka noteiktos gadījumos atkarībā no darba specifikas pildīt darba (amata, dienesta) pienākumus drīkst tikai tādi darbinieki, kuri ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19.

Grozījumi paredz arī klātienē ļaut pakalpojumus sniegt un saņemt personām, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu. Personām, kurām nav sadarbspējīga sertifikāta, pakalpojumus sniedz klātienē vienīgi tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai.

Turpmāk pakalpojumu sniedzējiem klientiem ir jādara zināms vai pakalpojums ir epidemioloģiski drošs – to sniedz un saņem personas, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts vai arī klients bez šāda sertifikāta pakalpojumu var saņemt. Likums arī nosaka, ka pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pieprasīt klientu uzrādīt sadarbspējīgo sertifikātu, savukārt klientam ir pienākums to uzrādīt.

Likumprojekts nosaka, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi – tādu, kurā ir zems risks inficēties ar Covid-19.

Savukārt veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem būs jāapliecina, ka viņiem ir sadarbspējīgs sertifikāts. Izglītības jomā prasības par sadarbspējīgu sertifikātu ir attiecināmas arī uz tām personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā, bet līgumattiecību izpildes laikā izglītības pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.

Darba devējam publiskajā vai privātajā sektorā, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu, atsevišķos gadījumos ir tiesības prasīt, lai darbiniekam būtu sadarbspējīgs sertifikāts.

Tas noteikts gadījumos, ja:

Darba devējs nosaka darbinieku amatus vai kategorijas, uz kurām attiecas minētie noteikumi un informē par to darbiniekus, savukārt darbiniekiem ir pienākums informēt darba devēju par sadarbspējīga sertifikāta esamību un uzrādīt to.

Gadījumā, ja darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgo sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam un darba devējs ar darbinieka piekrišanu var pārcelt darbinieku citā amatā vai nodrošina darba pienākumu veikšanu attālināti uz laiku līdz sadarbspējīga sertifikāta iegūšanai, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem.

Ja darbinieks nepiekrīt pārcelšanai amatā vai nav iespējams darbu pildīt attālināti, darba devējs ir tiesīgs atstādināt darbinieku līdz brīdim, kad darbinieks iegūst sadarbspējīgo sertifikātu, bet ne ilgāk kā par trim mēnešiem. Par atstādināšanas laiku darbiniekam neizmaksā darba samaksu.

Savukārt, ja pēc maksimālā atstādināšanas laika darbinieks bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu un ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā amatā, darba devējam ir tiesības nekavējoties ar viņu izbeigt darba tiesiskās attiecības, izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas vai vidējās izpeļņas apmērā.

Grozījumos noteikts, ka darbiniekam, kurš nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu un nav piekritis pārcelšanai citā piemērotā darbā, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Amatpersonai, kura nav ieguvusi sadarbspējīgu sertifikātu un nav piekritusi pārcelšanai citā piemērotā amatā, ir tiesības nekavējoties izbeigt dienesta attiecības.

Darba devējs nevar atlaist grūtnieci, kā arī sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti – ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam. Ja nav iespējams darbinieci pārcelt citā amatā, darba devējs piešķir grūtniecei atvaļinājumu, saglabājot iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Prasība uzrādīt sadarbspējīgo sertifikātu attiecas arī uz Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Ja bez attaisnojoša objektīva iemesla nav iesniegts šāds sertifikāts, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris var izbeigt profesionālā dienesta līgumu ar karavīru pirms termiņa.

Likuma anotācijā skaidrots, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai.

Tāpēc Zāļu valsts aģentūra (ZVA) turpmāk noteiks un izmaksās kompensāciju atbilstoši Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem un noteiktajiem apmēriem, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) dēļ nodarīts smags kaitējums veselībai vai dzīvībai.

Tāpat likuma grozījumi nosaka, ka personai ir tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi komplikāciju novēršanai.