Video: Žogs un stingrāka uzraudzība – kā Latvija stiprinās Austrumu robežu  (29)

Kariņš žurnālistiem atzina, ka trešdien ar ministriem pārrunāta situācija uz valsts Austrumu robežas, ko kopā ar Golubevu viņi apskatījuši pirms vairākām nedēļām.

Tāpat tiek sekots līdzi situācijai Lietuvā. Patlaban situācija Austrumu pierobežā Latvijā ir mierīga, vērtēja premjers.

Trešdien panākta vienošanās, ka jau nākamnedēļ Iekšlietu ministrija (IeM) virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā lēmumus, lai paātrinātu Austrumu robežas stiprināšanas darbus. Valsts iedzīvotājiem drošība ir ļoti svarīga, tāpēc, atbilstoši situācijai, jau ir pastiprināta robežas uzraudzība jau tagad, taču tā tiks pastiprināta un papildināta ar fizisko uzraudzību, atzīmēja premjers.

Golubeva žurnālistiem sacīja, ka nākamnedēļ Ministru kabinetam tiks piedāvāts informatīvais ziņojums par tiem darbiem, ko iespējams paātrināt, mainot likumus un pieņemot dažus atvieglojumus, lai varētu ātrāk virzīties uz priekšu robežas stiprināšanai. Būvdarbus gan būs iespējams uzsākt pēc dažām nedēļām – pēc tam, kad tiks pieņemti attiecīgie lēmumi.

Drošības garantēšanai pirms robežas izbūves ir nepieciešams pagaidu risinājums, tāpēc ir plāns arī pagaidu risinājumam, piemēram, uzbūvēt pagaidu žogu. Sīkākus pasākumus ministre gan nekonkretizēja.

Tāpat trešdien nosūtīta vēstule Aizsardzības ministrijai, lai patrulēšanu pastiprinātu un tajā iesaistītu Nacionālos bruņotos spēkus.

Latvijas pierobežā situācija ir salīdzinoši mierīga, to nevar salīdzināt ar Lietuvu, turklāt tā tiek pastiprinātu uzraudzīta, sacīja ministre.

Naudas summas, kādas nepieciešamas robežas stiprināšanai ne premjers, ne iekšlietu ministre nenosauca. Kariņš sacīja, ka pēc nedēļas – otrdien, valdība uzklausīs IeM ierosinājumu un tad arī par finansēm varēs runāt konkrētāk.

Šodien ministri politiski vienojušies, kas darāms, lai stiprinātu valsts drošību. Nākamnedēļ tiks skatīts konkrēts ziņojums. Amatpersonas arī vienojušās, ka šobrīd nav tiešu indikāciju, ka būtu jāizsludina ārkārtas stāvoklis uz robežas uz Baltkrieviju.

Vaicāta, vai apsvērta iespēja Latvijā veidot nometnes nelegālajiem robežas šķērsotājiem, Golubeva sacīja, ka šobrīd centros cilvēkiem, kas nelikumīgi šķērso Latvijas robežu, ir vēl daudz vietu. Tomēr tiek apsvērti citi risinājumi.

Golubeva piedāvājusi Kariņam un ministriem 10 punktu rīcības plānu Latvijas valsts robežas drošībai, kas paredz stipras un modernas robežas strauju izbūvi, proti, triecientempā izbūvēt moderni aprīkotu robežu ar Baltkrieviju (134 km) un Krieviju (54 km) saskaņā ar precizētu esošo projektu (kontrole, novērošana, josla, tilti, patruļtakas, žogs utt.), kā arī nodrošināties iespējamas krīzes gadījumam ar ātri izvietojamiem pagaidu risinājumiem – paaugstinātas drošības dzeloņstiepli.

Lai īstenotu robežas izbūves un apsardzes risinājumus triecientempā, ir nepieciešams ļoti ātri pieņemt grozījumus likumos, kas ļaus īstenot nepieciešamos pasākumus, paātrinot birokrātiskās procedūras, portālu "Delfi" informēja ministres padomniece Stratēģiskās komunikācijas jautājumos Linda Curika.

To var sasniegt, piemēram, ātri un steidzamības kārtībā pieņemot likumus un noteikumus vai arī izmantojot ārkārtējās situācijas juridisko instrumentu. Ministru kabinetam (MK) un Saeimai ir iespējams pieņemt likumus un lēmumus steidzamības kārtībā. Ja nelikumīgo robežpārkāpēju skaits augs dramatiski, tad MK var izsludināt ārkārtēju situāciju daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas, un tajās nepieciešamais juridiskais režīms stājas spēkā nekavējoties, bet Saeimas lēmums būs nepieciešams, lai to apstiprinātu.

Trešais punkts paredz pastiprinātu patrulēšanu uz robežas, robežpārkāpēju apturēšanu un atgriešanu palielinot patruļu intensitāti uz robežas, tai skaitā iesaistot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālu un resursus, ar mērķi atturēt robežpārkāpējus.

Jau vēstīts, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) ir uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) paplašināt kopš 12. jūlija sniegto atbalstu Valsts robežsardzei, lai nodrošinātu Latvijas austrumu robežas nostiprināšanas pasākumus un atturētu nelegālo imigrāciju.

Savukārt Golubeva ir devusi uzdevumu Iekšlietu ministrijā izvērtēt stingrāku sodu noteikšanu tiem, kuri ir iesaistīti cilvēku kontrabandā, lai atturētu iedzīvotājus iesaistīties migrantu pārvietošanas shēmās.

Piektais viņas piedāvātā plāna punkts paredz nacionālās drošības koordinācijas sadarbību starp iekšlietu, ārlietu, aizsardzības sektoriem un drošības dienestiem, sestais punkts paredz krīžu vadības plānošanu un apmācības iekšlietu ministrijā, Valsts robežsardzē un valdībā, septītais – ES dalībvalstu robežsargu iesaisti ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" starpniecību. Ministres padomniece norāda, ka pašlaik ir divas "Frontex" patruļmašīnas ar četriem ekspertiem, bet ir sagatavots pieprasījums 24 "Frontex" robežuraudzības ekspertiem un 12 patruļmašīnām.

Astotajā punktā paredzēta sadarbība ar Lietuvu – "iesaiste un pieredze". Iecerētais koordinācijas formāts ir starp Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru un Lietuvas Iekšlietu ministrijas viceministru.

Devītais Golubevas piedāvātā plāna punkts paredz drošības dialogu, iesaistot Eiropas Savienības institūcijas un iesaistoties atklātā un tiešā dialogā ar robežpārkāpēju izcelsmes valstīm un Baltkieviju ar mērķi atturēt tās no "migrācijas ieroča" izmantošanas, bet desmitais – stratēģiskās komunikācijas īstenošanu, kas vērsta gan uz robežpārkāpējiem, gan tranzītvalstīm, gan kontrabandistiem, gan Latvijas sabiedrību kopumā.

Kā ziņots, Kariņš trešdien tikās ar Golubevu, Reiru un Rinkēviču, lai pārrunātu aktuālos Austrumu robežas nostiprināšanas pasākumus un tam nepieciešamo finansējumu.

Ņemot vērā situāciju uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas, Latvijas atbildīgie dienesti ir paaugstinātā gatavībā reaģēt un novērst līdzīgus mēģinājumus nelegāli šķērsot arī Latvijas valsts robežu – Valsts robežsardzei atbalstu sniedz Zemessardze un Eiropas Savienības robežu aģentūras "Frontex" speciālisti.

Otrdien, 3. augustā, Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija ar Golubevu vienojās par to, ka nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli pierobežā. Iekšlietu ministrijā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka patlaban tiek izstrādāti vairāki normatīvie akti un ir aplēsts nepieciešamais finansējums infrastruktūras izbūvei, lai ātrāk virzītu robežas ierīkošanu atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem.

Kā ziņots, nelegālo migrantu plūsma pāri Lietuvas un Baltkrievijas robežai pēdējā laikā krasi pieaug. Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits pārsniedzis 3500.

Lielākā daļa nelegālo migrantu vēlas caur Lietuvu nokļūt Rietumeiropas valstīs. Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju un ir sniegusi patvērumu tās līderei Svjatlanai Cihanouskai.