Jārod līdzsvars starp indivīda un sabiedrības interesēm vakcinācijā pret Covid-19, uzskata Tiesībsargs

Tiesībsargs norāda, ka konceptuāli atbalsta likumprojekta tālāku virzību, uzticoties zinātnieku un ekspertu viedoklim, ņemot vērā šī brīža epidemioloģisko situāciju Covid-19 infekcijas izplatības jomā un prognozes par tās attīstību. Proti, iedzīvotāju vakcinācija ir vienīgais veids, kā efektīvi mazināt Covid-19 infekcijas tālāko izplatību.

Tiesībsargs uzsver, ka valstij ir pienākums apkarot epidēmijas – pēc iespējas novērst pārslodzes risku veselības sistēmai, mazināt ekonomiskās lejupslīdes risku, ko radītu nepieciešamība noteikt jaunus ierobežojumus, nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt epidemioloģiski drošus pakalpojumus gan valsts, gan privātajās iestādēs, kā arī drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Šāds pienākums izriet gan no Satversmes, gan no Latvijai saistošajām starptautiskajām normām, norādīja birojā.

Tiesībsarga skatījumā likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu pēc tā pieņemšanas būs plaši jāskaidro sabiedrībai, jo īpaši to, kādas tiesības un pienākumi privātpersonām izrietēs no katras konkrētās tiesību normas, lai ikviens varētu prognozēt tās piemērošanu, sekas un atbilstoši pielāgot savu rīcību.

Tiesībsargs neatbalsta likumprojektā paredzēto izņēmumu, ka tiesu sistēmai piederīgās amatpersonas varēs strādāt ne tikai ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, bet arī ar veiktā testa negatīvu rezultātu. Jebkurš izņēmums šajā regulējumā rada neuzticības risku valsts spējai noteikt taisnīgus noteikumus pandēmijas apstākļos, kura visus skar vienādi, akcentēja Lākutis.

Tiesībsargs arī aicina skaidrot ieceri atšķirīgai pieejai, kādēļ izglītības jomā Covid-19 sertifikātiem ir jābūt personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā, kamēr likumprojekts neparedz šādu kārtību personām, kas nav tieši iesaistītas veselības aprūpes un sociālās aprūpes/rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā.

Tiesībsarga ieskatā, ir jāievieš arī efektīvi sociālās aizsardzības mehānismi to cilvēku tiesību aizsardzībai, kuri izmantos tiesības nevakcinēties – arī tajā gadījumā, ja vakcinācija pret Covid-19 tiek noteikta kā obligāta, tā nedrīkst kļūt par "piespiedu vakcināciju" pēc būtības, proti, ikvienam ir jābūt faktiskām iespējām no tās atteikties.

Tāpat nepieciešams skaidrot tipiskākos gadījumus valsts pārvaldes jomās, kurās varētu tikt nodrošināta pakalpojuma sniegšana klātienē arī tiem cilvēkiem, kuri nebūs vakcinēti, uzskata Tiesībsarga birojā.

Savukārt, paredzot stingru tiesisko regulējumu visām privātpersonām, kas sniedz publiski pieejamus pakalpojums, kur ir cieša cilvēku kontaktēšanās, no likumprojekta autoriem būtu nepieciešama analīze, kurās nozarēs līdzšinējie epidemioloģiskās piesardzības pasākumi nav bijuši efektīvi vai tieši otrādi – ir bijuši efektīvi, norāda Lākutis.

Tiesībsargs aicina Saeimu darba tiesiskās attiecības noregulēt maksimāli taisnīgi, līdzsvarojot darba devēja un darba ņēmēja intereses, paturot prātā, ka darba ņēmējs darba tiesiskajās attiecībās ir vājākā attiecību puse.