Ko šogad redzēt festivālā 'Lampa' – iesaka sabiedrībā zināmi cilvēki 2. daļa

Gatavojoties festivālam, īpašo festivāla "Lampa" pasākumu TOP 5 sagatavojuši arī piecu dažādu nozaru pārstāvji un sabiedrībā zināmi cilvēki. Uzziniet, ko šī gada festivālā iesaka nepalaist garām mūziķe un komponiste Evija Vēbere, biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, žurnālists, režisors, producents, raidījumu "Ātruma cilts", "Zebra" vadītājs Pauls Timrots un kinoloģe, fitnesa trenere Monta Sofija Briņķe.

"Lampa" rīkotāji iesaka katram, kurš plāno pasākumu apmeklēt, izmatot festivāla mājaslapā pieejamo rīku "Mana programma". Tajā var atlasīt pasākumus atbilstoši savām interesēm un vieglā, pārskatāmā veidā izveidot savu "Lampas" notikumu sarakstu.

Sīkāka informācija par festivālu un tā programmu pieejama šeit.

Sarakstā zemāk redzami "Lampas" uzrunāto cilvēku izvēlēto diskusiju nosaukumi un viņu skaidrojums, kāpēc tieši konkrētais pasākums izpelnījies uzmanību.

1. "Ko ir paveikusi 13. Saeima?" – Šķiet, skaļi runājam tik par to, kas ir slikti. Man būtu vērtīgi dzirdēt, kas ir paveikts un kādus soļus esam spēruši labākas un cieņpilnākas nākotnes vārdā.

2. "Baltkrievija: aiz skatuves. Pieredzes stāsti." – Pieredzes stāsti ir tie, kas "sit pa taisno". Ieklausoties, cilvēkā atplaukst līdzjūtība un pateicība.

3. "LGBTQIA+ un reliģija." – Es apmeklēšu pēc iespējas vairāk LGBTQIA+ diskusiju uz Mozaīkas skatuves. Vēlos sadzirdēt to, kas mūsu sabiedrībā ir pārprasts un nesaprasts.

4. "Klusē, kad pieaugušie runā!" – Šī frāze liekas tik ļoti pazīstama, aiz tās slēpjas daudz un dažādu manu emociju kamoliņu. Būs ļoti interesanti tos pašķetināt vaļā.

5. "Puikas neraud un īsti vīri nerunā!" – Sabiedrībā ir daudz runāts un joprojām tiek runāts, kā sieviete ir cietusi un cieš no "mačo enerģijas". Mēs vēl nerunājam par to, ka vīrieši no šīs enerģijas cieš tikpat daudz kā sievietes. Puikas tiek apcelti un apsaukāti, ja tie izrāda savu jūtīgumu, viņiem nedrīkst patikt rozā, viņiem jādara un jābūt šādiem un tādiem, lai būtu "īsts vecis."

1. "Vīrietis mācās. Rūpes." – Mēdz teikt, ka sievietes mūžam rūpes par kādu citu ir pastāvīgs ceļabiedrs - vispirms jārūpējas par bērniem, tad par novecojušiem vecākiem, tad par dzīvesbiedru gados. Smagais aprūpes darbs tiek uzskatīts par sievietes pienākumu pret ģimeni. Vīriešu aktīvāka iesaistīšanas ļautu sievietei vairāk dzīvot savu, sievietes dzīvi. Kas viņus attur?

2. "Latvietis un zeme." – Man vienmēr ir paticis rakņāties pa zemi. Maniem vecākiem bija mazdārziņš. Arī mana dzimta ir cēlusies no saimniekiem, kas aprūpējuši zemi. No vienas puses jūtu pienākumu to turpināt, no otras puses – cik patiesi jēgpilni vairs mūsdienās ir pavadīt vasaras dobēs. Cik no tā ir ieradums, cik mūsu pašu izvēle?

3. "Vai ir dzīve pēc 50." – Kā 40+ jūtos mazliet priecīga, ka pēc 40 jau vairs "nenoraksta". Sabiedrība noveco, kvalitatīvāka veselības aprūpe palielina iespējas ilgākam mūžam. Ir jauna "pēc 50" paaudze, kurai ir kompetence, iespējas un resursi – vai tiešām viņiem sabiedrības un valsts acīs ir zīmogs "nederīgs"?

4. "Beelievers skeito." – "Lampa" ir iespēja pamēģināt bez kautrēšanās kaut ko jaunu, ko citkārt neizdarītu. Nesen Olimpiskajās spēlēs vēsturisks notikums – skeitbordā uzvarēja 13 gadus vecā Momiji Nishiya, viena no jaunākajām pasākuma dalībniecēm. Iedvesmai katram, ka gadiem nav nozīmes. Ķiveres un dēļi tikšot nodrošināti.

5 . "Baltkrievija: aiz skatuves. Pieredzes stāsti." – Ja šī saruna notiktu trīs stundu brauciena attālumā no Cēsīm, mēs atrastos cietumā. Mēs dzīvotu kādi 15 cilvēki kamerā priekš sešiem. Zāļu un pārtikas sūtījumi līdz mums nenonāktu, jo brīvprātīgie vairs palīdzēt nevar – viņu organizācijas ir likvidētas. Tiesu lēmumi tiek "štancēti" un radinieki vajāti. Vai Baltkrievijā šobrīd vispār ir dzīve?

1. "Ar cieņu pret necieņu." – Gan kopējā festivāla tēma, gan šis konkrētais pasākums izceļ cieņu, kas priecē, jo tā ik dienu kļūst arvien aktuālāka. Cieņa politiķa darbā ir īpaši būtiska - gan nodrošināt to apkārtējiem, gan nezaudēt pašam

2. "Politiķu cepiens." – Festivāla klasika, ko ik gadu cenšos nepalaist garām. Bija interesanti gan savulaik pašam tikt cepinātam, gan redzēt, kā sokas kolēģiem. Galvenais - saglabāt cieņu!

3. "Emocionāli inteliģents. Ģimenē, skolā, sabiedrībā." – Emocionālā inteliģence un mentālā labjūtība arvien vairāk un pelnīti tiek izceltas starp sabiedrības dienaskārtības tēmām. Man tās ir aktuālas gan kā trīs bērnu tēvam, gan kā vidēji liela pašvaldības kolektīva vadītājam. Iejūtība mūsu sadrumstalotajā sabiedrībā nekad nevar būt par daudz.

4. "Ražots trešajās valstīs, patērēts Eiropā. Modernā verdzība, klimata pārmaiņu upuri un izcirstie mūžameži?" – Cieņpilna ekonomikas atveseļošanās un izaugsme reģionālā un nacionālā kontekstā tiks pētīta arī LAMPA Cēsu skatuvē, taču ir vietā aizdomāties par Latvijas un katra mūsu ikdienas izvēļu ietekmi uz visu planētu. Un šī nav tēma, kur aizgriezties ar kautrīgu "ko tad mēs, mēs jau neko". Latvija ir daļa no attīstīto valstu saimes, un mums attiecīgi jārīkojas un jādomā.

5. "Pazemība vs. Pazemošana." – Kā meitas tēvam un kolēģim pašvaldībā, kurā vairums darbinieku ir sievietes, šī ir tēma, ko nevar novērtēt par zemu. Lai ikkatrs no mums savos ikdienas darbos, vārdos un domās saglabātu cieņu pret pusi planētas iedzīvotāju.

2. "Šķiltava" speciālizlaidums: "Vai cieņpilna žurnālistika ir bezzobaina žurnālistika?" – Kurš zina, kā žurnālistam pareizi jāuzvedas?

3. "5G loma satiksmes drošības uzlabošanā." – Ātrāki sakari – ātrāka satiksme.

4. "Vai skatītājs var uzticēties kinorežisoram?" – Vissvarīgākā no mākslām – kino!

5. "Jaunās mobilitātes tendences un vecie paradumi. Vai tas ir droši?" – Jo jaunāks transports, jo mazāk likumu?

5. Swedbank jauniešu ilgtspējas programmas "Beelievers" diskusija "Kā jauniešiem kļūt par ilgtspējas pārmaiņu aģentiem?" – Kā es vienmēr esmu teikusi - saruna un problēmas aktualizēšana ir būtiska daļa no tās risinājuma. Lieku lielas cerības, ka šo sarunu sadzirdēs tie, kuriem būs dzinulis par to runāt arī tālāk.