Ņemot vērā, ka vakcinācijas pret Covid-19 temps Latvijā mazinās, jo tie, kas poti ir gribējuši, to ir saņēmuši, valdība otrdien, 10. augustā, atbalstīja 1,41 miljona eiro piešķiršanu plašākiem vakcinācijas pasākumiem, kas ietver iedzīvotāju plašāku informēšanu par Covid-19 vakcīnām, ģimenes ārstu iesaisti pacientu apzvanīšanā un izbraukuma vakcinācijas nodrošināšanu Rīgas apkaimēs.
Projekta anotācijā norādīts, ka vakcinācijas lielākie izaicinājumi ir, ka mazinās iedzīvotāju pieprasījums pēc vakcīnas pret Covid-19, nav pietiekama aptvere prioritāro grupu vakcinācijā, vakcinācijas procesā ir iesaistījušies ap 55% ģimenes ārstu prakšu un joprojām aktuāla ir dezinformācijas intensitāte sociālajos tīklos.
Taču vienlaikus saglabājas mērķis pēc iespējas ātrāk vakcinēt 70% visu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju – vietējie un starptautiskie eksperti norādījuši, ka tieši tik liela aptvere būtu jāpanāk, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.
Saskaņā ar Informatīvo ziņojumu "Par Covid-19 vakcinācijas plānu" Vakcinācijas plāna izpilde šobrīd atrodas ceturtajā fāzē, proti, mazinās sabiedrības interese vakcinēties, kas nozīmē, ka jāveicina tās sabiedrības daļas iesaiste, kura vēl šaubās (aptuveni 35%), īpašu uzmanību veltot arī reģioniem ārpus Rīgas.
Ģimenes ārstu un iedzīvotāju informēšana
Lai veicinātu ģimenes ārstu kompetenci par vakcinācijas pret Covid-19, kā arī palielinātu to ģimenes ārstu skaitu, kas nodrošina vakcināciju pret Covid-19, tiks organizēti pieci klātienes reģionālie semināri ģimenes ārstiem piecos Latvijas vēsturiskajos novados, plānots ka katrā no semināriem piedalās līdz 250 personām.
Semināros plānots pārrunāt imunitātes ilgumu pēc vakcinācijas vai izslimošanas, kontrindikācijas vakcinācijai, saslimstības prognozes rudenī atkarībā no vakcinācijas tempiem, vakcinācijas darba organizēšana ģimenes ārsta praksē un sasniegtie vakcinācijas rezultāti, statistika par vakcināciju.
Semināru organizēšanai ir nepieciešams nodrošināt ekspertu piesaisti, kā arī tehnisko nodrošinājumu - telpu noma, tehniskās izmaksas (apskaņošana u.c.), ēdināšanas nodrošināšana, u.c. Tam būtu nepieciešami 50 825 eiro, savukārt pakalpojuma sniedzēji tiks izraudzīti atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.
Savukārt lai veicinātu demokrātisku diskusiju par sabiedrības veselību, paredzēts īstenot vairākus pasākumus digitālajā vidē, lai veicinātu informēta lēmuma pieņemšanu par vakcināciju pret Covid-19.
Plāns paredz piedāvāt pēc iespējas plašāku informāciju par vakcināciju, tās drošumu un nepieciešamību, jaunākajiem pētījumiem saistībā ar vakcīnām, gan vienkāršā valodā apkopot, tulkot un skaidrot akadēmiskajos recenzētajos žurnālos publicētos pētījumus par Covid-19 vakcināciju latviešu un krievu valodā un to izplatīt sociālajos tīklos, kā arī nodrošināt plašu valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī profesionāļu tīklu, kuri nodrošinātu jaunāko informāciju saistībā ar vakcīnu drošumu un nepieciešamību.
Tāpat plānots sociālajos tīklos nodrošināt plašu informāciju un viedokļu daudzveidību, kā arī turpināt diskusijas par vakcinācijas nepieciešamību un drošību. Plānots, ka sabiedrībā populāri cilvēki, kuri ir vakcinējušies, ar citiem vakcinētajiem iedzīvotājiem veidos saturu sociālajiem tīkliem par vakcinācijas pieredzi.
Lai pārraidītu informāciju un nodrošinātu sabiedrības spēju adaptēties sociālajām normām, tiks veidotas informatīvās kaskādes. Tās nodrošina informāciju, kā rīkojas apkārtējie, lai atbilstoši tam indivīds formulētu savu pieņemamo rīcību. Aktivitātes ietvaros tiks koordinēta visu radīto materiālu secīga izvietošana, formātu adaptēšana un monitorings, lai stiprinātu sociālo tīklu informatīvo telpu ar daudzveidīgu informāciju par vakcinācijas procesu.
Tāpat plānots nodrošināt nepieciešamo informāciju ģimenes ārstiem saziņai ar pacientiem, uzsverot vakcinācijas aptveri konkrētajās ārstu praksēs salīdzinājumā ar administratīvajās teritorijās esošo. Tā nodrošinās nepieciešamo informatīvo atbalstu ģimenes ārstiem un palīdzēs veidot personalizētu komunikāciju sociālajos tīklos par vakcināciju starp ģimenes ārstiem un viņu praksēs reģistrētajiem iedzīvotājiem, norāda VM.
Plāns paredz arī izzināt to cilvēku motivāciju nevakcinēties, kas ir reģistrējušies "manavakcina.lv", bet nav vakcinējušies, kā arī nodrošināt šo iedzīvotāju grupu ar nepieciešamo informāciju, lai tiktu pieņemts informatīvs lēmums par Covid-19 vakcināciju.
Savukārt no augusta līdz decembrim tiks īstenota plaša sociālo tīklu kampaņa, kuras ietvaros sniegta daudzveidīga informācija, izprotot katra indivīda vajadzības un vēlmes pēc informācijas par vakcināciju pret Covid-19.
Zvana ģimenes ārsts
VM dati liecina, ka 1. jūlijā vakcinācijas procesā bija iesaistīti 36% iedzīvotāji vecumā no 12 gadiem, bet 1 736 511 vakcīnu pret Covid-19 nav saņēmis. Lai uzrunātu šos cilvēkus, plānots, ka ģimenes ārsti šīs personas varētu apzvanīt un aicināt vakcinēties.
Lai gan cilvēku apzvanīšanu jau patlaban veic pakalpojumu sniedzējs, ar kuru NVD ir noslēgts līgums, pacientiem vistuvākais kontakts ir izveidojies ar ģimenes ārstu, kura viedoklim viņš uzticas, tāpēc vakcinācijas procesā būtu jāiesaista arī ģimenes ārsti.
Šai aktivitātei VM paredz 807 234 eiro finansējumu tām ģimenes ārstu praksēm, kuras nav pieprasījušas finansējumu papildus personāla piesaistei pacientu apzvanīšanai, lai palielinātu vakcinācijas aptveri.
Izbraukuma vakcinācija Rīgas apkaimēs
Tā kā Rīgas iedzīvotāji veido lielāko daļu no Latvijas iedzīvotājiem, ir būtiski palielināt rīdzinieku vakcinācijas aptveri, tāpēc VM plāns paredz organizēt izbraukuma vakcināciju Rīgas apkaimēs.
Vakcinācija tiktu nodrošināta sabiedriskā transporta līdzekļos – autobusos. Līdz šim ir aptaujātas 58 Rīgas apkaimes, no kurām 39 apkaimēs 54 pieturvietās paredzēta izbraukuma vakcinācija.
Šo aktivitāti plānots īstenot no augusta līdz oktobrim šajās apkaimēs: Bišumuiža, Čiekurkalns, Bieriņi, Imanta, Zolitūde, Mežaparks, Teika, Ziepniekkalns, Rumbula, Daugavgrīva, Iļģuciems, Sarkandaugava, Pētersala/Andrejsala, Jaunciems, Vecmīlgrāvis, Skanste, Brasa, Grīziņkalns, Avoti, Purvciems, Centrs, Mangaļsala, Jugla, Mežciems, Ķengarags, Dreiliņi, Maskavas forštate, Berģi, Dārziņi, Dārzciems, Šķirotava, Brasa, Bolderāja, Āgenskalns, Salas, Zasulauks/Šampēteris, Dārzciems, Pļavnieki.
Vietas ir izvēlētas, balstoties uz apkaimju pārstāvju sniegtajām rekomendācijām – vietās, kur ikdienā uzturas daudz cilvēku, kā arī ir viegli novietot sabiedriskā transporta līdzekļus: tirdzniecības centru stāvvietas, tirgus teritorijas, atpūtas zonas u.c.
Katrā no transportiem plānots nodrošināt vismaz vienu ārstniecības personu brigādi, kas dienā var apkalpot vidēji 200 personas.
Pakalpojuma sniedzēja atbildībā ir izstrādāt konkrētu izbraukumu maršrutu, kā rezultātā iespējams noteikt sabiedriskā transporta nomas izmaksas, tehniskās apkalpes izmaksas un citas ar ekspluatāciju saistītās izmaksas.
Šīs izbraukuma vakcinācijas darba laiks būtu no pulksten 7, kad cilvēki dodas uz darbu līdz aptuveni pulksten 21. Katrā punktā ir paredzēts pavadīt 2-3 stundas, tad dodoties tālāk uz nākamo punktu. Dienas laikā ir paredzēts apmeklēt 3-4 Rīgas apkaimes.
Plānots tam tērēt 169 364 eiro.
Valdības sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka nākotnē vakcinācija pret Covid-19 varētu būt obligāts pakalpojums ģimenes ārstu praksēs.
Tāpat nākotnē plānots izvietot vairāk vakcinācijas punktus, piemēram, pie mazumtirgotājiem, jo cilvēki jebkurā gadījumā dodas uz veikalu un tādējādi tiktu panākts līdzīgs efekts kā izvietojot vakcinācijas punktus lielākajos tirdzniecības centros.
Nākotnē pilotprojekta veidā plānota iespēja vakcinēties tajās aptiekās, kuras paustu gatavību iesaistīties.
Paralēli iepriekšminētajiem pasākumiem VM vērtē iespēju ieviest vēl atsevišķus pasākumus vakcinācijas aptveres palielināšanai sabiedrības veselības drošībai, piemēram, iedzīvotāju motivācijas programma, piedāvājot kultūras un izklaides iespējas (biļetes balvās), komunikācijas aktivitātes (informēšanas kampaņa nacionālajos un reģionālajos medijos, informatīvie materiāli), kā arī izbraukuma vakcinācijas intensitātes palielināšana iedzīvotāju pulcēšanās vietās, pasākumos, darba vietās.
Jau ziņots, ka līdz šim Latvijā vakcinācijas pret Covid-19 procesu, saņemot vismaz vienu poti, sākuši jau 42,02% iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.