Lai Latvija paātrinātā tempā izbūvētu Latvijas-Baltkrievijas robežu, ir nepieciešami 29 563 142 eiro, kuri tiktu izlietoti laikā līdz 2023. gadam, kad iecerēts pabeigt robežas izbūvi, izriet no informatīvā ziņojuma, ar kuru otrdien iepazinās Ministru kabinets (MK).
Lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmai nepieciešamos apstākļus, ir jāizbūvē valsts robežas josla 173 kilometru garumā, tajā skaitā jāuzbūvē žogs 134 kilometru garumā, nodrošinot autoruzraudzību un būvuzraudzību, jāveic būvprojekta izmaiņas, augošu koku vērtēšana, valstij piekritīgo un atsavināmo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, zemes vienību robežvizūru atjaunošana un robežas izbūves projekta vadība un citas darbības, lai realizētu valsts robežas infrastruktūras izbūvi, skaidrots ziņojumā.
Šobrīd, pamatojoties uz 2018. gadā noslēgto vispārīgo vienošanos par valsts robežas joslas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu izbūvi, ir noslēgti divi būvdarbu līgumi, kuru ietvaros ir izbūvēti četri tilti, kas šobrīd ir nododami ekspluatācijā.
Lai turpinātu realizēt valsts robežas infrastruktūras izbūvi, ir nepieciešams izvēlēties būvuzņēmēju valsts robežas infrastruktūras izbūves projekta realizācijai, uzsākot izbūvi jau šogad, norāda ministrija.
Lai nodrošinātu paātrinātu robežas izbūvi, ministrija arī rosina izmaiņas vairākos citos likumos, kas veicinātu gan atsavināšanas, gan mežu izciršanas procesu robežas izbūves laikā.
Vislielākās izmaksas sagaidāmas tieši no žoga būvniecības — 27 487 159 eiro. Savukārt 1 729 421 eiro tiks novirzīti, lai iegādātos un uzstādītu dzeloņdrāšu žogu 37 kilometru garumā. Ziņojumā gan uzsvērts, ka šīs summas ir indikatīvas un vēl var mainīties.
Īstermiņa risinājums
Ziņojumā norādīts, ka, lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu apstākļos, kad nav iespējams radīt citus robežas pārkāpšanas šķēršļus, ir iespēja uzstādīt pagaidu (dzeloņstiepļu) žogu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Pagaidu žoga konstrukcija var būt no ruļļveida žiletes tipa dzeloņstieples, izvietojot (stiprinot) to uz metāla stieņiem divos vai trijos līmeņos. Uzstādīto pagaidu žogu turpmāk varēs izmantot valsts robežas joslā plānotā žoga izbūvē, ja neiestāsies kāds no zemāk minētajiem apstākļiem:
- uz zemes novietota dzeloņstieple ar laiku ieaugs gan zemes virskārtā, gan augošā zālē (krūmos), līdz ar ko tās savilkšana atpakaļ (ruļļos) praktiski būs neiespējama;
- izmantot šo dzeloņstiepli izbūvējama (projektēta) žoga konstrukcijā būtu problemātiski, jo dzeloņstieple ar laiku var bojāties (mežu dzīvnieku iedarbība, deformācija, rūsēšana) un būvnieks var nepieņemt to, lai ievērotu būvnormatīvus un žoga kopējas garantijas saistības;
- pasūtītāja celtniecības materiālu nodošana būvniekam ir nestandarta grāmatvedības procedūra, ar ko var rasties problēmas.
Paredzēts, ka dzeloņstiepļu žoga izbūve varētu notikt 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri.
Nepieciešamības gadījumā, palielinoties imigrantu plūsmai pār Latvijas Republikas robežu, tiks lemts par plāna rīcībai ārkārtas situācijas patvēruma meklētāju masveida pieplūduma gadījumā iedarbināšanu. Pastāvot nosacījumiem uzsākt rīcības plāna II līmeņa īstenošanu, Iekšlietu ministrija varētu rosināt izsludināt ārkārtējo situāciju.
Jau vēstīts, ka pagājušajā naktī uz Latvijas-Baltkrievijas robežas aizturēti 65 nelegālie imigranti, bet aizvadītajās 24 stundās kopumā — ap 200, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) paziņoja, ka Latvija plāno pasteidzināt Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi un piesaistīt papildu armijas spēkus tās drošībai.
Valdība otrdien arī lems par ārkārtas situācijas izsludināšanu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Jau vēstīts, ka Golubeva ar 10 soļu rīcības plānu pagājušajā nedēļā iepazīstināja Kariņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
