Katrai valstij, kas saskaras ar hibrīdkara elementiem, radīsies neparedzēti izdevumi, norāda Golubeva  (64)

Ministre skaidroja, ka vakar valdības pieņemtais lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu pierobežā dod daudz plašākas pilnvaras robežas apsargāšanā iesaistītajiem atvairīt cilvēkus, kas lēmuši nelegāli šķērsot Latvijas robežu.

Tāpat pieaugušais nelegālās imigrācijas apmērs pierobežā nozīmē arī plašāku Nacionālo bruņoto spēku (NBS) klātbūtni reģionā, veicot gan patrulēšanu un citas mērķa sasniegšanai nepieciešamās operācija, gan arī izvietojot karavīrus objektu, tostarp telšu, ja tādas būs nepieciešams izvietot, apsargāšanai. Pašlaik tiek apzinātas gan telpas, gan telšu izvietošanas iespējas.

Politiķe uzsvēra, ka Latvija ievēros visus noteikumus un prasības, kas saistītas ar pēc robežas šķērsošanas aizturēto tiesību ievērošanu, tostarp nodrošinot izmitināšanas prasības. Vienlaikus gan jāsaprot, ka ārkārtas situācijā valstij ir ierobežoti resursi to darīt.

Golubeva mudināja nesteigties ar pārspīlējumiem, runājot par bēgļu nometnēm, jo pagaidām aizturēto cilvēku skaits nav tik liels, lai būtu nepieciešams veidot bēgļu nometnes.

Ja cilvēks ir ienācis Latvijā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, viņam nav tiesību pieteikt patvērumu Eiropas Savienībā. Tāpat, ja persona tiek aizturēta kā robežu nelegāli šķērsojošais, pieejama ātrāk atgriešanas procedūra nekā pēc patvēruma pieprasīšanas. Laika periods cilvēka atgriešanai ir atkarīgs no katras konkrētas situācijas. "Ja tas ir pieaudzis vesels cilvēks un nav nekādu pazīmju, ka viņš tiek vajāts, tad, domāju, kas tas ir salīdzinoši ātrāk izskatāms jautājums," skaidroja ministre.

Kontekstā ar izdevumiem, kas radušies, risinot krīzi pierobežā, Golubeva akcentēja, ka visos aspektos ir iespējama starptautiska sadarbība.

"Taču nevaru apgalvot, ka mēs kā valsts neko nesamaksāsim, kad pret mums tiek vērstas hibrīdkara elementi. Mēs gan nebijām primārais mērķis, tas bija Lietuva, bet vēlāk fokuss mainījies. Katrai valstij, kas ar to saskaras, veidosies kaut kādi izdevumi," teica ministre, piebilstot, ka vienlaikus atbalsts no starptautiskajām organizācijām ir diezgan liels.

Kā ziņots, valdība otrdien atbalstīja ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā un deva robežsardzei tiesības pielietot fizisku spēku, lai nekavējoties atgrieztu personas valstī, no kuras tās nelikumīgi šķērsojušas robežu.

Ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, kā arī ievērojot lielo Lietuvas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, ārkārtējā situācija tiek izsludināta no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Valdības lēmums arī paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Tāpat valdības lēmums paredz Valsts robežsardzei, NBS un Valsts policijai izmantot paredzētās procedūras un to rīcībā esošos līdzekļus, lai atturētu personas no Latvijas - Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas.

Valdības lēmums paredz Valsts robežsardzei, NBS un Valsts policijai, konstatējot personas nelikumīgu minētās robežas šķērsošanu, dot rīkojumu atgriezties valstī, no kuras persona šķērsoja robežu, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka persona izpilda šo rīkojumu.

Tāpat valdības lēmums paredz, ka Valsts robežsardzei, konstatējot personas nelikumīgu minētās robežas šķērsošanu, ir tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu.

Valdība arī noteica, ka teritorijā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, izvietotajās Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.