Stankevičs aizliedzis katoļu draudzēs sprediķos apšaubīt vakcināciju pret Covid-19  (228)

Viņš TV3 raidījumā "900 sekundes" ceturtdien sacīja, ka šķelšanās vakcinācijas jautājumā ienākusi arī katoļu draudzēs, kurās ir "mūsu reālās sabiedrības pārstāvji un šis pretnostatījums ir ienācis arī baznīcas cilvēku vidū". Tas bijis iemesls, kāpēc bīskapu konference izdevusi dokumentu, paužot attieksmi vakcinācijas pret Covid-19 jautājumā, atzīstot, ka "tā ir pieļaujama un pat vēl vairāk – cilvēki tiek aicināti vakcinēties kopējā labuma vārdā".

Arhibīskaps sacīja, ka pirms nepilna mēneša sasaucis Rīgas arhidiecēzes priesteru un dekānu attālinātu sapulci, jo saņēmis signālu, ka ir dažās draudzes, kur ir šķelšanās šajā jautājumā.

"Tas nav vairākums, kas uzstājas "pret", bet tie ir daži aktīvi cilvēki un, diemžēl, arī ir kāds izņēmums garīdznieku starpā, kad viņš ņem un aģitē "pret"," sacīja garīdznieks.

Tad arhibīskapam nācies "piegriezt skrūves" – tapusi publikācija, kurā teikts, ka tas nav pieļaujams, ka baznīcā tiek sludināts "pret" vakcināciju pret Covid-19".

Kā liecina publikācija Rīgas arhidiecēzes portālā "katolis.lv", "Priesteru padomes locekļi bija vienprātīgi, ka nav pieļaujama aģitācija pret vakcināciju ne no priestera, ne draudzes locekļu puses.

Ja garīdznieks aicina izvairīties no vakcinācijas, tad viņš nostājas pret pāvesta, Ticības mācības kongregācijas un Latvijas Bīskapu konferences paustajām nostājām, un tādējādi šķeļ Baznīcu no iekšienes, veicina apjukumu un nemieru".

Paziņojumā teikts, ka 22. jūlijā attālināti notika Rīgas arhidiecēzes Priesteru padomes un dekānu tikšanās par vakcinācijas jautājumu, kas šobrīd tik ļoti šķeļ sabiedrību un arī draudzes.

Saskaņā ar novērojumiem, vairumam ticīgo vakcinācija ir morāli pieņemama, bet tajā pašā laikā ir daļa katoļu, kas aktīvi ieņem negatīvu nostāju pret vakcināciju.

Nepieņemamu antivakcinācijas nostājas izpausmju dēļ, kuru rezultātā ir atsevišķas draudzes ir sašķēlušās, Rīgas arhibīskaps metropolīts uzskatīja par nepieciešamu sasaukt Priesteru padomes sēdi. Garīdznieku vidū valdīja vienota nostāja, ka šajā jautājumā jāņem vērā Baznīcas autoritāšu norādes. Par vakcinācijas morāliskumu ir izteikusies gan Svētā Krēsla Ticības mācības kongregācija, gan arī Latvijas Bīskapu konference. Savu attieksmi, saņemot vakcīnu, jau ir pauduši abi pāvesti – gan valdošais, gan emeritētais. To ir izdarījuši arī daudzi bīskapi, priesteri un ticīgie. Pāvests Francisks atzīst, ka vakcīna ir būtiski svarīgs rīks cīņā ar koronavīrusa izplatīšanos.

Kā teiks paziņojumā, vienlaicīgi priesteri uzsvēra, ka baznīcas galvenais uzdevums ir sludināt Evaņģēliju, skaidrot Dieva Vārdu, piedāvāt Jēzus žēlastības sakramentos un celt Dieva Valstību, kā arī veicināt mieru un vienotību, nevis iestāties par vai pret vakcināciju. Motivēt iedzīvotājus vakcinēties ir valsts kompetento amatpersonu uzdevums, bet sabiedrības imunizācija nedrīkst būt īstenota piespiedu kārtā. Tajā pašā laikā baznīcas pienākums ir izvērtēt no morāles viedokļa sabiedrībā notiekošo, kas skar cilvēka dzīvību, veselību un kopējo labumu, tā palīdzot ikvienam pieņemt atbildīgu lēmumu šajā jautājumā.

Kā norādīts paziņojumā, esošajā situācijā ikvienam ir jāapzinās, ka atteikšanās no vakcinēšanās liek šķēršļus tam, lai pandēmija tiktu ātrāk pārvarēta un mēs varētu atgriezties pie ierastās dzīves sabiedrībā un baznīcā. Nesaņemot vakcīnu, mēs riskējam gan ar savu, gan savu tuvāko dzīvībām. Ļoti iespējams, ka, ja visi būtu vakcinējušies, draudzēs varētu atsākties agrākās pastorālās darbības.

Tāpat priesteru padome uzsvēra, ka nekristīgi un morāli nepieņemami ir celt naidu un nesaskaņas vakcinēto un nevakcinēto personu starpā. Padomes pārstāvji aicināja pieņemt vienam otru kristīgā mīlestībā un respektēt otra izvēli un sirdsapziņas pārliecību. Tie, kuriem sirdsapziņa vai veselība (medicīnisku kontrindikāciju dēļ) neļauj saņemt vakcīnu, lai domā par alternatīviem veidiem, kā tie varētu rūpēties par savu un sabiedrības drošību, lai neļautu izplatīties šai slimībai.

Padome izteica aicinājumu diecēzes garīdzniekiem un ticīgajiem neizplatīt apokaliptiskus situācijas attīstības scenārijus, bet koncentrēties uz atjaunotnes iespējām, kādas Dievs caur esošo situāciju rosina kristiešu dzīvēs, draudzēs un visā katoliskajā baznīcā.