Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēstulē lūgusi Labklājības ministriju noteikt pārejas periodu sociālās palīdzības sistēmas sakārtošanai pēc Administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā, portālu "Delfi" informēja LPS.
Pašreizējais regulējums nosaka, ka pašvaldībām līdz 1. oktobrim ir jāpieņem jauni saistošie noteikumi, kas noteiktu papildu sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas mērķus, apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtība.
LPS lūgusi ministriju steidzamības kārtā virzīt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (SPSPL), nosakot pašvaldībām pārejas periodu vismaz līdz 2022. gada 1.janvārim, lai pašvaldības pieņemtu jaunus saistošos noteikumus.
LPS norāda, ka pašreizējā likuma redakcijā nav pietiekami ņemta vērā jaunās novadu reformas ietekme un visi tās īstenošanas aspekti. Pašvaldībām ir jārisina virkne juridisko jautājumu saistībā ar apvienošanos, tostarp jāpārskata vairums normatīvo aktu, kā arī jārisina infrastruktūras savienojamības jautājumi.
LPS vēstulē ministrijai vērš uzmanību, ka pašvaldību budžets 2021.gadam tika veidots, balstoties uz katras apvienojamās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tas nozīmē, ka veidojot jaunus saistošos noteikumus jaunajai pašvaldībai, jāsalāgo ne tikai juridiskās normas, bet arī līdz šim pašvaldību nodrošinātais atbalsts iedzīvotājiem (pabalstu veidi, apmērs, maznodrošinātas personas ienākumu līmenis) un budžeta iespējas.
LPS aicina ņemt vērā, ka vairāku pašvaldību saistošajos noteikumos par sociālās palīdzības piešķiršanu ir noteiktas arī pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas. No tā izriet, ka, veidojot jaunus saistošos noteikumus par sociālo palīdzību, paralēli jāsalāgo arī brīvprātīgā atbalsta sistēma jaunajā pašvaldībā, kas prasa gan laiku, gan papildu administratīvo slodzi.
"Sociālās palīdzības jomas sakārtošana ir viena no prioritātēm, tāpēc, lai šīs jomas normatīvie akti tiktu sagatavoti kvalitatīvi, salāgojot palīdzības apjomu ar budžeta iespējām un ievērojot visu sabiedrības grupu intereses, ir nepieciešams adekvāts pārejas periods, ko arī lūdzam labklājības ministrijai nodrošināt," norāda LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Jau vēstīts, ka 1. jūlijā Latvijā stājās spēkā Administratīvi teritoriālā reforma, kas Latvijā radīja 43 jaunus novadus.