Piektdien, 13. augustā, Levits klātienē tikās ar Kariņu. Pēc tikšanās amatpersonas sniedza paziņojumu medijiem, kam bija iespējams sekot līdzi portālā "Delfi".
Abas amatpersonas tikās pēc tam, kad valdība ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, tādējādi reaģējot uz nelegālo robežšķērsotāju mēģinājumiem iekļūt Latvijā.
Levits norādīja, ka situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas rada hibrīdkarš pret Latviju un Eiropas Savienību (ES). Valdība ir reaģējusi stingri, izsludinot ārkārtējo situāciju pierobežā, tādējādi nodrošinot virkni pasākumu, lai nostiprinātu robežas infrastruktūru.
"Tai vajadzētu būt absolūtai prioritātei, kur nepieciešami attiecīgi līdzekļi un tos nedrīkstētu taupīt. Mūsu robežai un valsts drošībai jābūt pirmajā vietā," pauda prezidents.
Kariņš norādīja, ka valdība un drošības dienesti turpinās sargāt robežu un nepakļausies provokācijām un pretdarbībām, kas nāk no Baltkrievijas režīma.
Abas amatpersonas pārrunājušas arī likumprojektu, ko Saeima pieņēmusi pirmajā lasījumā, kas paredz tiesības darba devējam atlaist darbinieku, ja viņam nav sadarbspējīga Covid-19 sertifikāta.
Levits norādīja, ka valsts uzdevums un pienākums ir apkarot Covid-19 pandēmiju, palielinot vakcinācijas aptveri. Likumprojekts un citi valdības īstenotie vakcinācijas pasākumi atbilst tādam pašam principam kā citās ES valstīs, tāpēc Levits uzskata, ka šis likumprojekts ir jāpieņem.
Vienlaikus viņš pauda iespējamību, ka būtu jānosaka lielāks pārejas periods, lai sabiedrības locekļi, kuriem likumprojekta aspektā tas būtu aktuāli, paspētu vakcinēties.
"Tas ir mūsu sabiedrības kopējais uzdevums, lai pandēmiju ierobežotu un neciestu nedz ekonomika, nedz individuāli cilvēki," norādīja Levits.
Savukārt Kariņš aicināja atcerēties, ka sabiedrības locekļi nav pretinieki viens otram un nevajag sevi dalīt "atbalstītājos un neatbalstītājos".
"Mēs visi cīnāmies ar vienu un to pašu pretinieku, kas ir ļoti bīstams vīruss, kas turpina dažādos veidos pārveidoties un padara sevi bīstamāku cilvēku veselībai un dzīvībai," pauda premjers.
Reizē viņš uzsvēra, ka valdība darīs visu, lai skolēni varētu visu gadu mācīties klātienē. Tas nozīmējot, ka skolās ir jārada droša vide un visiem, kas nav skolēni, ir pienākums domāt ne tikai par sevi, bet arī par saviem kaimiņiem, draugiem, radiem un veidiem, kā var bērnus pasargāt, lai viņi var mācīties skolās un lai vecākā paaudze nesaslimtu un nenonāktu slimnīcās.
"Vīruss ir potenciāli nāvējošs, mēs visi zinām kā varam sevi pasargāt. Galds ir uzklāts, vajag tikai darīt to, kas visiem ir zināms," uz vakcinācijas nepieciešamību norādīja Kariņš.
Jau vēstīts, ka ar IeM rīkojumu noteikts pienākums Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas apsardzē, lai nepieļautu tās nelikumīgu šķērsošanu.
Valsts robežsardzei, konstatējot personas nelikumīgu Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanu, ir tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu.
Rīkojumā arī noteikts, ka ārkārtējās situācijas laikā tas skartajā teritorijā izvietotajās Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs netiks pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Toties NBS uzdots nodrošināt infrastruktūru un vietu, kur izmitināt robežu nelikumīgi šķērsojušos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
