Šobrīd pasaule nonākusi "Covid-19 vīrusa pandēmijas krusta ceļa stacijā", kad ikviens no mums saskaras ar grūtībām, pārdzīvojumiem un bailēm, tāpēc mums, kas esam maza tauta, ļoti nepieciešama savstarpēja vienotība, sestdien, 14. augustā, Tautas krustaceļa lūgšanā Aglonā sacīja Latvijas Romas katoļu baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.
Bulis aicināja aizlūgt par tautu, par Latviju, par tiem, kuri strādā un tiem, kuri ir pensijas gados, kuri dzīvo pansionātos, kuri ir slimi, kā arī tiem, kuri slimo ar Covid-19.
Garīdznieks sacīja, ka tad, kad Jēzus Kristus stājies Poncija Pilāta tiesas priekšā, ticis izjaukts līdzsvars. Arī "šodien daudz dzīvo tā, it kā Dieva nebūtu – viņš tiek atmests, notiesāts, aizmirsts. Un mēs visi lielākā vai mazākā mērā esam tādi 21. gadsimta pilāti – mūsdienu cilvēki, kam patīk par visu izteikties, visu novērot, komentēt pa labi un pa kreisi, ar tenkām, aprunāšanu, apmelošanu postīt citus cilvēkus," sacīja Bulis.
"Mums patīk būt tādiem galvenajiem tiesnešiem, kuri par visu un visiem izsaka savu spriedumu (..) Bet vārdam piemīt liels spēks, ar vārdu var nokaut cilvēku," atzīmēja bīskaps, vaicājot, "cik ceļu katram no mums ir jāizstaigā, lai mēs kļūtu patiesi cilvēki". "Ir viens ceļš, ko nākas paveikt katram (..), kuru nevienam nav iespējams apiet, tas ved uz Kalvāriju, Golgātu, uz ciešanām, uz nāvi," sacīja garīdznieks.
"Šodien vairāk nekā jebkad pasaule un mēs pāriet pie sava krustaceļa nākamās stacijas, ko varētu saukt par Covid-19 vīrusa pandēmijas staciju, kas papildinājusi jau tā ārkārtīgi plašo slimību un ciešanu veidu skaitu," minēja bīskaps, atzīstot, ka ikviena cilvēka krusta ceļš ir "dziļi dvēselē vientuļš ceļš".
Taču šajā ceļā cilvēks neiet viens, tāpēc Aglonas Bazilikas Sakrālajā laukumā sestdienas vakarā sanākušie un tie, kuri šo lūgšanu klausījās radio, vēroja internetā vai televīzijā, tika aicināti uzticēt Dievam šo pārbaudījumu laiku.
"Ikviens no mums saskaras ar zināmām grūtībām, pārdzīvojumiem bailēm," sacīja bīskaps, akcentējot, ka "mēs esam maza tauta un mums ļoti nepieciešama vienotība, vienotība mūsu pašu starpā, vienotība ar valsts vadītājiem, un vienotība ar Dievu".
Pārdomājot Jēzus notiesāšanu Poncija Pilātā vadītā tiesas procesā, Bulis sacīja, ka Jēzus bijis neizdevīgs tiem, kuriem piederējusi vara. "Likums ir patiesības forma, bet augstākā patiesība ir Dievs, tādējādi, kas pārkāpj Dieva likumus, nodod patiesību," viņš sacīja.
"Kā zinām no sāpīgas vēstures pieredzes, varasvīriem patiesība nepatīk visvairāk, taču arī mēs paši piesavināmies varu ikreiz, kad uzskatām sevi par tiesīgiem ar vārdiem vai izturēšanos pazemot un darīt pāri tuvākajiem, kad neesam iejūtīgi pret otru cilvēku, ikreiz kad netaisni spriežam par citiem, tiesājam, nosodām, aprunājam vai pat melojam".
"Mēs visi – gan politiķi, gan priekšnieki, gan ierindas cilvēki nereti izturamies kā Pilāts. Mūsu savstarpējās attiecībās, ģimenēs, visās darbavietās un pasaulē ir tik daudz netaisnības. Arvien vēl daudzviet pasaulē karo un arvien kaut kur tiek mazgātas rokas par zīmi savai šķietamajai nevainībai," sacīja Bulis.
Pārdomājot citas Krusta ceļa lūgšanā esošās apstāšanās vietas, viņš pievērsās gan atbildības un cilvēku savstarpējās komunikācijas jautājumiem, pieaugušo vardarbībai pret bērniem un jauniešiem, ģimenes un vecāku atbildībai par bērnu audzināšanu, lūdzot Dieva palīdzību, lai "ģimenes jēdziens netiktu izkropļots, jo tas ir ceļš uz nekurieni, ceļš uz tautas iznīcību". Bulis arī savās pārdomās Tautas krustaceļā aicināja parakstīties par grozījumiem Satversmes 110. pantā. Tiem iepriekš atbalstu paudusi arī Latvijas Bīskapu konference.
Tāpat garīdznieks aizlūdza, lai cilvēki Latvijā neciestu badu – kā fizisku, tā garīgu, skubināja uz drosmi, lai atzītu un aizstāvētu gan ticību, gan arī neaizsargātos un vājos, vecos un slimos, iestājoties sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Lai kur vien klātesošie "studētu, strādātu, dzīvotu", nevajadzētu aizmirst "mūsu valsti Latviju", vietu, no kuras esam nākuši.
Viņš arī pievērsās starptautisko attiecību jautājumiem, sakot, ka "briesmīgas sekas ir tautu un valstu savstarpējiem apvainojumiem, melu kampaņai, propagandai, kas kurina naidu, izraisa nemierus un pat karus", tāpēc nepieciešams, lai "uzvar piedošana, mīlestība, nevis naids vai karš".
Jau vēstīts, ka Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki šogad Aglonā tiek svinēti īpašā gaisotnē – Sakrālais laukums, kurā ierasti pulcējās svētceļnieku, ir sadalīts zonās – vienā drīkst pulcēties pret Covid-19 vakcinētie vai infekciju izslimojušie, bet otrā – tie, kuri poti nav saņēmuši.
Tautas krusta ceļā sestdienas vakarā līdz ar visiem sanākušajiem devās Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kā arī eksprezidents Raimonds Vējonis un Latvijas vēstniece pie Svētā Krēsla Elita Kuzma, kā arī citas valsts un pašvaldību amatpersonas, izriet no Buļa pateicības krustaceļa noslēgumā.
Krusta ceļš ir Romas katoļu baznīcas lūgšana, ko veido 14 stacijas jeb apstāšanās vietas, un kas ir veltīta Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem katoļu baznīcā Marijai veltītajiem svētkiem. Tie ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki.
Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm. Aglonas bazilika ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.
Ar valdības lēmumu šie svētki noteikti kā valsts nozīmes pasākums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
