Foto: DELFI
Trūkst taksometru šoferu, un tas ir viens no pieaugošo tarifu iemesliem. Daļā Latvijas sabiedrības, tostarp daļā pedagogu, trūkst uzticēšanās vakcīnām pret Covid-19, tāpēc vismaz pagaidām viņi nepotējas. Vēl citiem trūkst izpratnes par to, ka visi nav vienādi, un uz atšķirīgo viņi reaģē emocionāli sakāpināti. Piemēram, saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem dzimtes rāmjos ir kļuvis par šauru un kuri sevi sauc par nebināriem. Par to un vēl citiem tematiem aizvadītās nedēļas "Delfi plus".

Skolotāju Māru Ozolu intervēja "Calis.lv" redaktore Aija Rutka, viņu saruna ir par attālināto mācību procesu pandēmijas laikā, sajūtām pirms jaunā mācību gada, tostarp par daudzu pedagogu pretošanos vakcinācijai, un par to, ka prestiža skola ir "pupu mizas", ja bērns tajā nav laimīgs. "Bija man viens bērniņš 6. klasē, kurš stundās uz sola saliktām rociņām gulēja pusgadu. Ģimenē bija trādirīdi, un viņš nespēja nosēdēt stundās. Bērni man saka: "Skolotāj, viņš guļ." Bet es pretī: "Tas nekas, lai paguļ. Viņš visu dzirdēs un pamazām sāks strādāt." Tad lēnām viņš sāka celt galvu," – tā skolotāja Māra Ozola.

Taksometru tematam aizvadītajā nedēļā pievērsās gan "Delfi Bizness" žurnāliste Lelde Petrāne, izjautājot taksometru uzņēmumus, gan arī "Spried ar Delfi" raidījums. Taču kas ir "nebinārā identitāte"? Par to "Delfi plus" saruna ar trim Latvijas iedzīvotājiem, kuri sevi dēvē par nebināriem cilvēkiem, – Vladlenu, Gundegu un Vladu.

"Delfi plus" arī žurnālista Ata Kimoviča komentārs par jaunu svarīgu lappusi Ziemeļlatgales partizānu cīņu vēsturē Tilžā. Savukārt Andris Kārkluvalks atklāja, kas bija Cēsīs avarējušais "ANBO", atskatoties vēsturē un izstāstot stāstu par lietuviešu lepnumu, prestižāko un pazīstamāko lidmašīnu zīmolu, kura modeļi veidoja dienvidu kaimiņu pirmskara gaisa floti. Cita aizvadītās nedēļas stāsta fokusā rīdzinieks un slavenais raķešbūves pionieris Frīdrihs Canders.

Tāpat arī "Delfi plus" piedāvāja interviju ar Austrumeiropas studiju centra pētnieku un politologu Maksimu Miltu, kurš komentēja nesen Lietuvas galvaspilsētā pie Seima ēkas notikušo "nepieredzēti vardarbīgo" protestu pret valdības plāniem Covid-19 pandēmijas dēļ noteikt stingrus ierobežojumus nevakcinētajiem.

Žurnāliste Dita Vinovska savukārt pievērsās karstam tematam sieviešu tērpiem un objektivizācijai sportā. Tas līdz ar norvēģu sportistu sodīšanu ieskandēja olimpiskās spēles Tokijā. Tāpat arī "Delfi plus" neskopojās ar padomiem un šķetināja jautājumu, vai dārgs alkohols bendē veselību mazāk nekā lēts.

Drīzumā "Delfi plus" ekonomikas sadaļā pētīsim sociālo kampaņu kvalitāti Latvijā un uzņēmumu vēlmi tajās iesaistīties. Arī turpināsim sēriju "Kriminālā Rīga. Labais krasts", šoreiz fokusā – Mežciems un Dreiiņi. Jaunnedēļ arī pie "Delfi plus" lasītājiem nonāks rakstu sērija, kurā pētīsim, ko tad īsti nozīmē kompetenču pieeja pirmsskolas izglītībā, vai tā ir nesusi kādus uzlabojumus un cik gatavi tai bija un šobrīd ir pedagogi bērnudārzos. Tāpat turpināsim iepazīstināt ar iedvesmojošiem cilvēkiem mums līdzās, kā arī stāstīsim par būtiskiem jautājumiem veselības jomā – šoreiz runāsim par garīgo veselību pēc bērna piedzimšanas.

Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem.

Nebaidīties nosmakt, bet bīties no mazas adatiņas? Skolotāja Māra Ozola

Foto: Privātais ahīvs

Ar ļoti tiešu valodu, smalku un arī rupjāku humoru, kas dažiem dzeļ ausīs, bāba ar pautiem, azbesta vecene, učene ar pipariem uz mēles, lielisks cilvēks un kolēģis, vienmēr optimisma pilna un gatava otram veltīt smaidu un labus vārdus – tik dažādiem vārdiem cilvēki raksturo Māru Ozolu. Viņa ir sociolingvistiķe, valodniece, pedagoģe, rakstniece un četru bērnu mamma, kura aktīvi izmanto publisko telpu sociālajos medijos, lai izteiktu savu viedokli, novērojumus, replikas par dažādām norisēm izglītības sistēmā un ne tikai.

Lasīt vairāk

'No šofera par celtnieku' – kopš gada sākuma profesiju pametuši vairāk nekā 1500 taksistu

"Cilvēki atrada vienkārši citas jomas," tā raidījumā "Spried ar Delfi" taksistu skaita kritumu, kas daļēji vainojams pie pieaugušajiem tarifiem, skaidroja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Viņš norādīja, ka kopš 2020. gada beigām līdz šim brīdim reģistrēto taksometru vadītāju skaits krities no 8000 līdz 6300. Arī "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis atzina, ka viņa uzņēmumā kopš 2020. gada beigām šoferu skaits samazinājies par aptuveni 20%.

Lasīt vairāk

Autovadītāju trūkst, pieprasījums audzis: kāpj taksometru pakalpojumu cenas

Foto: Pixabay

Mazinoties Covid-19 saslimstībai, līdz ar ierobežojumu atcelšanu pieprasījums pēc taksometru pakalpojumiem ir strauji un spēcīgi atgriezies, pat pieaudzis. Savukārt, piedāvājums nevar tik strauji reaģēt, jo autovadītājiem jānokārto vairākas formalitātes, lai varētu atsākt nodrošināt pārvadājumus. Tas palielinājis taksometru cenas, "Delfi Bizness" skaidro taksometru uzņēmumi.

Lasīt vairāk

Lietuviešu lepnums. Kas bija Cēsīs avarējušais 'ANBO'

Ziņa par lietuviešu retro stila lidmašīnas "ANBO II" traģisko avāriju svētdien pie Cēsīm strauji nonāca Latvijas un Lietuvas mediju lapās. Nelaimes vienmēr piesaista uzmanību, bet šoreiz traģēdija īpašu uzmanību izpelnījās arī vēsturnieku aprindās. Avarējušais lidaparāts ir Lietuvas starpkaru perioda lepnums un bojāgājušais – šo sasniegumu atdzīvinātājs mūsdienu Lietuvā.

Lasīt vairāk

'Esmu kā sarkanā lupata. Negribot'. Viņiem savas dzimtes rāmjos kļuva par šauru

Foto: DELFI

Kā dzīvot, ja esat piedzimis Latvijā un kādā brīdī sajūtat, ka neesat ne vīrietis, ne sieviete? Kā atrast sev vietu sabiedrībā? Ko darīt, ja tas noticis ar jūsu bērnu? Portāls "Delfi" sarunājās ar trim nebināriem Latvijas iedzīvotājiem – Vladlenu, Gundegu un Vladu – par to, kāda ir viņu dzīve pašlaik un kāds ir bijis viņu ceļš līdz tai.

Lasīt vairāk

Atis Klimovičs: Jauna svarīga lappuse Ziemeļlatgales partizānu cīņu vēsturē Tilžā

Foto: LETA

Siltajā un agrajā jūlija rītā, izbraucot no Rīgas, itin nemaz nedomāju par to, ka todien kļūšu par aculiecinieku patiesi vēsturiskam un nozīmīgam atklājumam Ziemeļlatgalē. Sasniedzu Tilžu aptuveni 250 kilometru attālumā no galvaspilsētas, apjautājos kādai vietējai iedzīvotājai, kur atrodas luterāņu baznīca, un jau drīz biju gandrīz pašā notikuma vietā. Tur mani sagaidīja pazīstamais nacionālo partizānu cīņu pētnieks Zigmārs Turčinskis.

Lasīt vairāk

Spekulantu paradīze, gadsimta zādzība un 'septītās debesis'. Čiekurkalna kriminālais stāsts

Foto: DELFI

Kādreizējais Rīgas strādnieku mikrorajons Čiekurkalns ilgus gadus bija domes nemīlēts pabērns. Neremontētas ielas, noplukušos namos ar sauso tualeti mitinājās dīkdieņi, mūžīgie alus krogu sēdētāji un margināļi. Vairums te notikušo noziegumu paveikti "zem grādiem". Nelāgo slavu vairoja arī par Čierīti sauktais tirgus, kas bija spekulantu un krāpnieku paradīze. Tagad uz Čiekurkalnu pārcēlusies lielākā daļa tiesībsargājošo iestāžu. Apkaime acīmredzami plaukst un zeļ. Kas zīmīgs noticis Čiekurkalnā, kāds ir šīs apkaimes kriminālais stāsts?

Lasīt vairāk

Lietuvā nepieredzēti vardarbīgā protesta rīkotāji izgāzās, uzskata pētnieks

Foto: DELFI.lt

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā pie Seima ēkas, protestējot pret valdības plāniem Covid-19 pandēmijas dēļ noteikt stingrus ierobežojumus nevakcinētajiem, neizslimojušajiem un negatīvus testus uzrādīt nespējošajiem, otrdien pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku. Tās pašas dienas vakarā simtiem cilvēku ielenca un bloķēja visas parlamenta ēkas izejas un uzbruka nelegālā protesta vietā kārtību uzturošajiem policistiem.

Lasīt vairāk

Uldis Strautmanis: Olimpiskās spēles, 'kovids', tīņi... 'Quo vadis, SOK?'

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Tokijas olimpiskās spēles noslēgušās. Daudzi teiks "veiksmīgi noslēgušās", bet vai varēja "neveiksmīgi"? Tokijā uz vietas piedzīvotais un kopumā olimpiskajā kustībā notiekošais rosina daudz jautājumu. Neesmu ne pasaules, ne Latvijas ietekmīgākais sporta žurnālists, bet 20 gadus esmu sporta žurnālistikā, 40 gadus esmu sportā vispār (jā, esmu pietiekami augstā Latvijas līmenī startējis sacensībās), tāpēc domāju, ka viedokli drīkstu izteikt… Lai gan tas kādam nebūs patīkams.

Lasīt vairāk

Dārgāks alkohols bendē mazāk? Aknu veselība un uzturs, kas palīdz

Foto: Shutterstock

Kamēr daudziem sulīgs šašliks, gaisīgas kūciņas un atspirdzinoši grādīgie dzērieni asociējas ar vasaras ballītēm līdz rīta gaismai, viens no mūsu galvenajiem orgāniem – aknas – uz šo pasākumu noskatās ar bažām. Aknas nodrošina vairākas mūsu organismam vitāli nepieciešamas funkcijas, un tieši veselīgs uzturs ir viens no galvenajiem balstiem, kas tās tur. Vai tad, ja vēlamies ar tām draudzēties, visam neveselīgajam jāteic ardievas? Nē, jo aknas ir ļoti spēcīgs orgāns, taču bez pareizo produktu izvēles uzturā varam pamatīgi sev sarežģīt dzīvi.

Lasīt vairāk

Neērtās biksītes. Cik skaļas un ietekmīgas ir sportistu balsis

Foto: DELFI

"Olimpiāde ar sievietēm būtu nepraktiska, neinteresanta, neestētiska un nepareiza," reiz sacīja vīrs, kas zināms, kā mūsdienu olimpisko spēļu organizēšanas iniciators – Pjērs de Kubertēns. Ir pagājis vairāk nekā gadsimts kopš sievietes pirmo reizi tomēr piedalījās olimpiādē, bet sportistes joprojām nereti tiek uzlūkotas citādi nekā vīrieši. Laiku pa laikam sabiedrībā uzvirmo diskusijas par atšķirīgu finansējumu sievietēm un vīriešiem vai cita veida diskrimināciju, bet šovasar īpaši karsta tēma ir bijusi sieviešu tērpi un objektivizācija sportā, kā arī veids, kā sportistes tiek atspoguļotas medijos.

Lasīt vairāk

Izrādās, ka māki arī spēlēt! 'Dagamba' kontrabasiste Alise Broka

Foto: Personiskā arhīva foto

2020. gadā grupas "Dagamba" četru vīru kompānijai pievienojās Alise – jaunā mūziķe ar instrumentu, kas sniedzas pāri viņas galvai. Alisei piemīt patīkams vieglums, kas nes cauri dzīvei. Līdz pat 12. klasei viņa bija pārliecināta, ka ar mūziku nesaistīs savu dzīvi, un tad, gluži kā mūzikas apburta, viņa mainīja visus savus ilgi kaltos plānus un pavisam īsā laikā no nulles apguva lielākā stīgu mūzikas instrumenta – kontrabasa – spēli. Šogad "Dagamba" svin savu desmitgadi, bet Alise – vienu aizraujošu gadu grupas sastāvā.

Lasīt vairāk

Cik vērtīga ir mājas karotīšu kolekcija? Antikvāra komentārs

Foto: DELFI

Pat tad, ja nepalaimējas piedzimt ar sudraba karotīti mutē, to agrāk vai vēlāk uzdāvina. Pie šāda secinājuma var nonākt, ieskatoties, ko slēpj vecāku un vecvecāku lakotās sekcijas un bufetes. Ko darīt ar 60 karotītēm no seniem un vēl senākiem laikiem? Vai tām vēl ir kāda vērtība?

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!