Sārts par situāciju pierobežā: jārada apstākļi, lai nelikumīgi šķērsot robežu būtu ļoti grūti  (88)

Vaicāts, vai tas, kas šobrīd noticis uz Latvijas robežas, ir krīze un ja tā ir, krīze, tad kāda – bēgļu krīze vai nelegālo migrantu krīze, Sārts paudis viedokli, ka, "droši vien nav, bet, skatoties uz to, kas ir noticis Lietuvā, ko dara Baltkrievija, tad bez efektīviem pretsoļiem šis noteikti varētu kļūt par krīzi".

"Šobrīd, pēc tiem pieejamajiem datiem, kādi mums ir, izskatās, ka tā ir vairāk nelegālā migrācija. Es to secinu pirmkārt pēc šo cilvēku izcelsmes valsts, pēc tā, ka Irākas valdība ir gatava viņus pieņemt atpakaļ, ja viņiem te kaut kas nesanāk. Ir pietiekami daudz parametru, kas liek domāt, ka šeit vairāk ir runa par cilvēkiem, kas meklē labāku dzīvesvietu un komfortablākus dzīves apstākļus, nevis bēg no, teiksim, nāves draudiem," intervijā "Dienai" izteicies Sārts.

Pēc viņa teiktā, nelegālā migrācija nav nekāds jauns fenomens un valstīm ir skaidrs veids un forma, kā ar nelegālo migrāciju jācīnās.

Taču "Latvijai blakus atrodas režīms, kas izturas ārkārtīgi necilvēcīgi pats pret saviem iedzīvotājiem, izmisīgi cenšas noturēties pie varas un ir atradis veidu, kā caur šiem labākas dzīves meklētājiem ietekmēt tās valstis, kas, pēc šī kaimiņu režīma domām, traucē konkrēti Baltkrievijai un Lukašenko apspiest savus cilvēkus. Primāri tā ir Lietuva, bet pie viena arī Latvija un arvien vairāk arī Polija. Ar domu, ka tādā veidā var sodīt šīs valstis un vienlaikus varbūt censties mīkstināt to sankciju režīmu, kas ir vērsts pret Baltkrieviju," paudis Sārts.

Sārts intervijā atzinis, ka, tikai "saprotot, ka šeit ir abi divi šie komponenti, arī var saprast, kas Latvijai varētu draudēt vai nedraudēt starptautiskajā jomā.

Viņš paudis pārliecību, ka "valsts robežai jau pēc definīcijas jābūt aizsargātai, valstij jākontrolē, kas notiek uz robežas, un, kā jau visām citām lietām, arī migrācijai ir juridiski korekti ceļi, kā to realizēt, kā pieņemt bēgļus, un šie ceļi, manuprāt, ir vaļā tiem, kas tos vēlas izmantot. Uzskatīt, ka varēs te vienkārši ierasties pāri robežai caur trešo valsti, šajā gadījumā Baltkrieviju, un ieraudzīt, ka robeža ir slēgta, nu nevienam nevajadzētu par to būt pārsteigtam. Valstīm ir jākontrolē savas robežas, it īpaši, ja tās ir Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas".

Viņš piebildis, ka nevienas Eiropas valsts valdība vai NATO vadība Latvijai vai Lietuvai nepārmetīs par savas robežas sargāšanu no nelegālās migrācijas.

"Pamatā jau nelegālā migrācija ir organizētās noziedzības bizness, tā ka tas, ka konkrēta valsts – Baltkrievija – nolēmusi tajā iesaistīties, tas ir atsevišķs gadījums, bet pamatā šos visus procesus organizē noziedzīgi grupējumi," intervijā izteicies Sārts.

Viņš piebildis, ka "mums jāsaprot otra lieta, ka tie migrantu "klusie telefoni" arī strādā (..) Un informācija, kur var un kur nevar viegli nelegāli šķērsot robežu, diezgan ātri ceļo. Tā ka es gribētu cerēt, ka labākais veids, kā nepieļaut tādu masveida nelegālo migrantu parādīšanos pie Latvijas robežām, ir tomēr neļaut tik viegli panākt viņu cerēto – šķērsot robežu, pieprasīt patvērumu un viņiem vislabākajā scenārijā tikt kaut kur tālāk, dziļāk Eiropas Savienības teritorijā".

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors intervijā norādījis, ka "galvenais radīt apstākļus, lai nelikumīgi šķērsot robežu būtu ļoti grūti, un līdz ar to daudzi cilvēki dažādās valstīs nesaklausītos pa "klusajiem telefoniem", ka šeit ir viens viegls ceļš, kuru daudzi sāktu izmantot".

Viņa skatījumā, ja pašā sākumā var nodemonstrēt efektīvu robežas kontroli, tad "tā ziņa neizbēgami aizcirkulēs atpakaļ, un pat tad, ja Baltkrievijas režīms to gribēs veicināt, paši tie cilvēki būs daudz piesardzīgāki no Irākas vai citām valstīm doties šajā ceļā".