Jau otro gadu Covid-19 pandēmijas apstākļos katoļu baznīcā augusta vidū tika svinēti Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, ko starptautiskajā svētvietā Aglonā ierasti apmeklējis kupls dalībnieku pulks. Šogad Sakrālais laukums pie bazilikas divos svarīgākajos dievkalpojumos bija sadalīts divās zonās – potētajiem vai šo slimību pārslimojušajiem un nevakcinētajiem, no kuriem pēdējie drīkstēja uzturēties tikai noteiktās vietās. Šis dalījums, kā arī, viņaprāt, neskaidrības par to, ko darīt ģimenēm ar nepotētiem bērniem līdz 12 gadu vecumam, sarūgtināja daugavpilieti Vili, kurš izlēma "aplokā" nedoties, kā arī nepalikt aiz žoga ap baziliku. Savukārt baznīcā uzsver, ka svētkos ievērotas visas valsts noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.
Trīs bērnu tēvs Vilis, kurš nevēlas, lai publikācijā tiktu minēts viņa uzvārds, portālam "Delfi" stāsta, ka viņš kopā ar ģimeni 14. augustā izlēmis doties uz Aglonu, lai vakarā piedalītos Tautas krustaceļā. Dalībai viņš gatavojies jau iepriekš – pašam ir Covid-19 sertifikāts, vecākajam bērnam un sievai arī, kā arī viņš vairākkārt zvanījis Aglonas bazilikai un interesējies par epidemioloģiskās drošības prasībām attiecībā uz abiem jaunākajiem bērniem, kuri vēl nav 12 gadus veci. (Līdz ar Ministru kabineta 17. augusta lēmumu šīs prasības mīkstinātas – red.)
Viņam neesot ticis skaidri pateikts, ka jaunākie bērni drīkstēs atrasties tikai "aplokā" – tajā Sakrālā laukuma daļā, kas paredzēta tikai līdz 1000 pret Covid-19 nepotētajiem ar negatīviem testiem un tikai konkrētā pasākuma laikā, uz kuru bijis iepriekš jāpiesakās. Turklāt aiz bazilikas žoga esot bijis vairāk cilvēku nekā laukumā.
"Es arī biju zvanījis un jautājis, un precizējis viņiem, ko nozīmē "ģimenes līdz 12 gadiem utt.", bet, nē, viss kārtībā, jāgaida, kad kaut kas mainīsies. Bet nekur nebija norādīta pamata informācija, ka [..] neatkarīgi no tā, kas ir vecākiem, mazākie bērni kopā ar vecākiem šajā gadījumā tiks dzīti uz aplociņu, kurā esošajiem ir ierobežota pārvietošanās brīvība", emocijas sarunā ar "Delfi" neslēpj Vilis. Tiem, kuri bijuši "aplokā", tur arī bijis jāpaliek, taču visi citi drīkstējuši pārvietoties brīvāk un arī doties iekšā baznīcā.
Aglonas pasākumos Vilis, uzrādot sertifikātu, būtu varējis iekļūt, viņa vecākais dēls un sieva arī, "bet tad, kad ir jaunāki bērni, mans Covid-19 sertifikāts vairs nedarbojas", sūrojas Vilis. Tikai nonākot Aglonas svētvietā, viņš uzzinājis šīs prasības un sapratis, ka divu jaunāko bērnu dēļ visai ģimenei būs jāaprobežojas ar sēdēšanu noteiktā aplokā. Tas viņam neesot bijis pieņemami.
Vilis uzskata, ka trūcis informācijas par to, ka bērni nedrīkstēs kopā ar vecākiem, kuriem ir Covid-19 sertifikāts, doties "zaļajā zonā". Viņa viedoklim oponē priesteris Daumants Abrickis, kurš Tieslietu ministrijas (TM) paspārnē izveidotajā darba grupā no svētku rīkotāju – baznīcas – puses strādājis pie epidemioloģiskās drošības protokola Aglonā: "Es domāju, ka mūsu darbinieki informācijas centrā paskaidroja, ka visi mazie bērni, kuri nav vakcinēti un kuri nevar būt vakcinēti, nav testēti, atrodas nedrošajā zonā."
Arī Aglonas bazilikas pārstāve Inga Jurjēviča portālam "Delfi" saka, ka jau pirms svētkiem ļoti dadzi cilvēki zvanījuši un interesējušies par to, kādas ir epidemioloģiskās drošības prasības ģimenēm ar bērniem iekļūšanai konkrētos dievkalpojumos. Ikvienam interesantam valstī noteiktā kārtība paskaidrota. Iepriekš uz abiem pasākumiem daļēji drošajā sektorā dalībai reģistrējušies aptuveni 350 cilvēki katrā no dienām, saka Jurjēviča, piebilstot, ka precīzu datu par reģistrēto skaitu gan viņas rīcībā neesot.
"Aplokā" ar sertifikātu negribēja
"Es principiāli negribēju iet aplokā. Man ir kaut kāda pašcieņa. Ja man ir sertifikāts, kāpēc man iet aplokā? [..] Tie, kuriem nav principu, nokāra galvas, pieņēma un krājās tajā bariņā," iespaidos dalās daugavpilietis. Viņš piebilst, ka būtu mazāk sašutis tad, ja būtu bijis īpašs "aplociņš ģimenēm ar bērniem" – tam viņš morāli būtu varējis piekrist, vai arī, ja skaidri tiktu pateikts, ka nepotētie mazie bērni nedrīkstēs iet kopā ar potētajiem vecākiem uz "drošo" sektoru.
Vilis saka, ka šādu uzrakstu neviens nebūtu uzdrošinājies uzlikt, jo tas būtu klajš cilvēktiesību pārkāpums. "To visu konstatē cilvēki tikai tad, kad atbrauc uz vietas. Ne jau to laikus pasaka – ģimenes ar mazgadīgiem bērniem, jums tiesības nav nekādas, sēdiet mājās, kamēr mēs izdomāsim poti bērniem. Visi baidās oficiāli pateikt, ka tas tā ir," sašutumu neslēpj Vilis.
Viņš gan arī atzīst, ka sadusmojies ne tik daudz tieši par prasībām Aglonas svētkos, bet par nosacījumiem arī citu kultūras pasākumu apmeklēšanai, minot piemēru, ka līdzīgā situācijā nonācis kāds viņa draugs Krāslavā. Tur kādā pasākumā iekļuvusi tikai drauga sieva, bet viņš pats ar meitiņu "staigāja gar žogu kā nezinu, ko noziedzies."
Vilis, apgalvojot, ka pats ir jurists, pauž gatavību celt prasību tiesā pret Latvijas valsti par cilvēktiesību pārkāpumiem, jo notikušais esot vērtējams kā "cilvēktiesību ignorance". Rīkotāji vismaz būtu varējuši "painformēt cilvēkus", saka Vilis, kurš ar saviem jautājumiem esot vērsies gan Veselības ministrijā, gan TM, gan arī zvanījis uz Covid-19 informatīvo tālruni, taču iestādes viņu vien pārvirzījušas cita pie citas. Baznīcā gan oponē, ka visas nepieciešamās norādes bijušas un cilvēkiem informācija sniegta gan internetā, gan konkrētās draudzēs, kā arī Aglonā svētku laikā.
Vilis stāsta, ka Aglonas svētkos pie ieejām Sakrālajā laukumā bijusi Zemessardze, kas datus pārbaudījusi, kā arī vietējie brīvprātīgie – "kā jau visos pasākumos". "Ko zemessargi daudz var pateikt? Viņi tikai savu pienākumu pilda, neko vairāk, viņi man visu paskaidroja," saka Vilis. Tā nu Aglonā viņš un ģimene tikai neilgu brīdi pastāvējuši aiz žoga un tad visi devušies prom.
Sociālajos tīklos jau sestdienas pēcpusdienā parādījās attēli ar svētceļniekiem, kuros redzami dažāda gadagājuma cilvēki gan Sakrālajā laukumā, gan ārpusē pie žoga. Piemēram, "TV3 ziņas" sestdien savā kontā sociālajā tīklā "Facebook" dalījās ar vairākiem attēliem, kuros redzami skati gan no laukumā esošā dalījuma starp Covid-19 "drošo" un "daļēji drošo" zonu, gan brīdinājuma zīmes par epidemioloģisko prasību ievērošanu, gan arī sanktuārija teritorijas ārpusē pie žoga ceļos nometušies cilvēki.
Covid-19 dēļ pasākumos jāšķeļas ģimenēm?
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) preses pārstāve Ilze Arāja portālam "Delfi" saka, ka šāda kārtība attiecībā uz pasākumu apmeklēšanu bērniem ir noteikta, jo bērnu risks saslimt ar Covid-19 neatšķiras no riska saslimt pieaugušajam. Tiesa gan, ja bērns līdz 12 gadu vecumam ir pārslimojis Covid-19, viņš var saņemt sertifikātu un apmeklēt pasākumus "zaļajā" režīmā.
Arāja, gan nekomentējot aizvadītos svētkus Aglonā, paskaidroja, ka publisko kultūras pasākumu rīkotājs tā "režīmu" nosaka, ņemot vērā potenciālo auditoriju. "Ja, piemēram, tas ir kāds brīvdabas vakara koncerts – diez vai bērni būs auditorija, līdz ar to, piemēram, taisa "zaļajā" režīmā rokkoncertu. Bet apmeklētājs ir par pasākuma režīmu jāinformē," paskaidroja SPKC pārstāve.
Abrickis portālam "Delfi" uzsver, ka Aglonas svētku rīkotāji pildījuši valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. TM gan jau jūlija beigās savā mājaslapā publicēja informāciju par drošības pasākumiem Aglonas svētkos, kurā gan atgādināts par nepieciešamību ievērot Ministru kabineta noteikumos ietvertās prasības, gan sniegta informācija par pieteikšanos svētkiem un to norises kārtību.
Gāja pie cilvēkiem aiz žoga
Pirmdien, 16. augustā, kad Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienas svinības jau bija noslēgušās, līdz ar attēliem, kuros redzami cilvēki, kuri pasākumus vēro, būdami ārpus žoga, sociālajos tīklos popularitāti guva arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāja Induļa Paiča ieraksts.
Fotogrāfijā redzamais katoļu baznīcas priesteris Pēteris Skudra, kuram pašam šie nav pirmie Aglonas svētki, portālam "Delfi" saka, ka 15. augustā svētku rīkotāji redzējuši, ka "ir cilvēki, kas par spīti visām iespējām tikt iekšā, ir palikuši ārpus žoga", tāpēc viņam un vēl vienam priesterim pateikts – "ejiet laukā". Tas bijis vienkārši – "kurš pa rokai gadījās, tas arī gāja. Sadala tos pienākumus mums", saka Skudra.
Foto: Rihards Rasnacis.
Garīdznieks ir pārliecināts, ka svētku organizētāji centušies maksimāli ievērot visus valsts izvirzītos noteikumus, un reizē arī darījuši svētkus pieejamus visiem, kuri gribējuši piedalīties. Sakrālajā laukumā nošķīrums segmentos bijis, bet, "ko nozīmē nošķirts? Tu vienkārši esi atsevišķā sektorā, bet tajā pašā laukumā, kur redzamība ir tikpat laba kā citur." Tāpat bijusi arī laba apskaņošana, līdz ar to gan svētku galvenais dievkalpojums, gan Tautas krustaceļa lūgšana bijusi labi uztverama.
Turklāt Aglonas svētku laikā vienmēr, arī pirms Covid-19 pandēmijas diktētajiem ierobežojumiem, bijuši cilvēki, kuri paši izvēlas palikt aiz žoga, jo vienus vairāk interesē aktīva dalība Tautas krustaceļā, dievkalpojumos, bet citus – tikšanās ar draugiem, kebabi un tā tālāk – tas viss notiek ārpus žoga – tirdziņš un citi pasākumi, stāsta garīdznieks. "Šobrīd tas ir tā ļoti sabiezināti, ka ārprāts, šausmas, cilvēki bija aiz žoga," viņš piebilst.
Skudra saka, ka šogad nav bijis daudz cilvēku, kuri palikuši viņpus žogam, lai gan vēlējušies Sakrālajā laukumā iekļūt, – tie bijuši daži desmiti gan Tautas krustaceļā, gan arī 15. augusta galvenajā dievkalpojumā. Turklāt daļa no viņiem labi zinājuši, ka iekšā netiks, un vienkārši palikuši ārā, lai varētu piedalīties pasākumā. Arī par viņiem tad esot ticis padomāts.
Apnikušie ierobežojumi un dusmas
Lūgts komentēt Viļa stāstīto, Skudra saka, ka epidemioloģiski daļēji drošais sektors bijis starp pārējiem sektoriem un tieši pretī altārim. "Varbūt tā sajūta, ka tevi tur nošķir no pārējiem, jā, var saprast to cilvēku, ka viņš jūtas tā kā nodalīts. Bet tajā pašā laikā reāli dzīvē, ja tā lenta nebūtu apkārt, tur nekas īsti nebūtu mainījies. Cilvēks, iespējams, sēdētu tajā pašā laukumiņā iepretim altārim, būtu tāpat gājis pie dievgalda tajā zonā un sektorā. Viņš varbūt nevarētu dievkalpojuma laikā iet staigāt, bet, nu, svētās mises laikā mēs vispār neesam pieraduši īpaši staigāt apkārt," stāsta garīdznieks.
Priesteris pamanījis, ka starp otrpus žoga palikušajiem bijuši tādi, kuri labi apzinājušies, ka viņi negrib "nekādus testus taisīt" un zinājuši, ka teritorijā netiks ielaisti. "Arī redzēju, ka tur ir daži cilvēki, kas vienkārši apzināti to nav darījuši, testējušies, lai provocētu situāciju," atminas Skudra.
Viņš gan arī piebilst, ka tad, ja visu laiku tiek runāts par ierobežojumiem un aizliegumiem, tad var gadīties, ka "vienā brīdī tas apnīk un cilvēks dusmas nepatur sevī", bet gan izgāž, piemēram, par kādu brīvprātīgo, kurš nejauši pagadās ceļā un kuram, piemēram, jāpārbauda Covid-19 sertifikātu derīgums.
Ināra, kura Aglonas svētkos palīdzējusi kā brīvprātīgā, tostarp bijusi arī pie Sakrālā laukuma centrālajiem vārtiem, pa kuriem drīkstējuši ienākt cilvēki ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem, portālam "Delfi" saka, ka šogad svētkos apstiprinājumu viņas izsenis novērotais – cilvēkiem esot "raksturīgi pukstēt, protestēt un paust neapmierinātību".
Nelielas mieles pēc svētkiem esot arī viņai, taču visvairāk negāciju ticis Zemessardzei. Ināra atceras vienu spilgtu, nepatīkamu epizodi, kad nākuši vairāki bravūrīgi puiši un vienkārši devušies iekšā teritorijā, sak' "nu, kurš te tagad pārbaudīs? Kā tad jūs te mūs sargājat? No kā tad mums jābaidās?". Tāpat viņa pamanījusi vēl citas līdzīgas epizodes, kurās zemessargi pat tikuši provocēti rīkoties asi, taču viņi "tā smuki, zolīdi atbildēja". Arī viņa pauž uzskatu, ka visiem svētku apmeklētājiem, neatkarīgi no tā, kurā segmentā viņi drīkstēja atrasties, bijušas līdzvērtīgas iespējas iesaistīties svētkos.
Arī Valsts policija 14. un 15. augustā pārkāpumus Aglonas svētkos nav konstatējusi un, policijas skatījumā, svētki esot aizritējuši mierīgi, portālam "Delfi" vērtē policijas Latgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Lāsma Kursīte.
"Protams, tas, ka nav absolūta brīva iespēja – kad gribu ienāku, kad gribu, izeju, kur gribu, tur eju," atzīst Skudra. Tas radījis satraukumu, taču, ņemot vērā esošo Covid-19 pandēmiju, cilvēkiem bijusi iespēja šogad svētkos piedalīties klātienē. Varbūt cilvēki nav drīkstējuši sēdēt pašā Aglonas bazilikā, taču nokļūt pie tur esošās Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētgleznas esot bijis iespējams.
"Jā, mēs varam pukoties par neērtībām, bet ar to ir jārēķinās, ka tās kādu laiku vēl būs dažādās jomās, arī Aglonā," rezumē Skudra.
Portāls "Delfi" jau savulaik rakstīja, ka Aglonas bazilika ir viena no pazīstamākajām svētvietām pasaulē, Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. Baroka stilā celtā bazilika ainavā izceļas ar 60 metrus augstiem torņiem.
Krusta ceļš ir Romas katoļu baznīcas lūgšana, ko veido 14 stacijas jeb apstāšanās vietas, un kas ir veltīta Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem katoļu baznīcā Marijai veltītajiem svētkiem. Tie ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki.
Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm. Aglonas bazilika ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.
Ar valdības lēmumu šie svētki noteikti kā valsts nozīmes pasākums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
