Foto: LETA

Trešdien, 18. augustā, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) kopā ar ar citiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kolēģiem informēja par jaunā mācību gada aktualitātēm un drošas skolas kritērijiem. Portāls "Delfi" piedāvāja sekot līdzi preses konferencei tiešraidei.

Preses konferencē piedalījās Muižniece, IZM valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs, kā arī IZM valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Jau ziņots, ka valdība otrdien, 17. augustā, apstiprināja IZM sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredz plānu, kā skolas septembrī varēs atsākt darbu klātienē.

Kā rakstīts valdībā iesniegtajā noteikumu projekta anotācijā, IZM prioritāte jaunajam mācību gadam ir mācības klātienē. Ievērojot minēto, sagatavots projekts, kurā lielākais uzsvars ir uz klātienes mācībām, tikai atsevišķos gadījumos paredzot iespēju noteiktu laika periodu mācīties daļēji vai pilnībā attālināti.

Muižniece preses konferencē norādīja sešus galvenos drošās skolas principus:

  • distance – lai arī Ministru kabineta noteikumos nav noteikts konkrēts kvadrātmetru skaits uz vienu skolēnu, jo skolas un klases valstī ir ļoti dažādas, nozares ministre aicina visus mācību procesā iesaistītos turpināt ievērot distanci starp cilvēkiem;
  • testi – mācības notiks klātienē, taču, lai tās būtu epidemioloģiski drošas, visiem skolēniem līdz 12. klasei, kuriem nebūs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, būs jāveic valsts apmaksāts Covid-19 siekalu testu;
  • telpu vēdināšana;
  • higiēna – kā norādīja Muižniece, roku mazgāšana var pasargāt skolēnus gan no Covid-19, gan no citām saslimšanām;
  • sejas masku valkāšana – skolēniem no 4. klases un gadījumā, ja nav Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, jālieto sejas maska;
  • vakcinācija pret Covid-19 – Muižniece uzsvēra, ka tas ir efektīvākais veids, kā nodrošināt mācības klātienē.

Zemāk uzskaitīti drošības principi dažādos izglītības posmos.

Pirmsskolā:

  • bērni netiek testēti un nelieto sejas masku;
  • klātienē strādā tikai tie pedagogi, kuriem ir derīgs sertifikāts vai negatīvs Covid-19 testa rezultāts;
  • gadījumā, ja skolotājam ir derīgs sertifikāts, viņam mācību procesā nav jālieto sejas maska.

Kā preses konferencē norādīja Muižniece, Covid-19 testi būs apmaksāti arī pedagogiem.

Vispārējā un profesionālajā izglītībā:

  • mācības notiek klātienē ar negatīvu Covid-19 testu vai derīgu sertifikātu;
  • skolā veiktais Covid-19 tests ir derīgs arī interešu izglītībai;
  • ja skolā mainās epidemioloģiskā situācija, lēmumu par izmaiņām mācību procesa organizēšanā pieņem skolas direktors.

Gadījumā, ja skolā notiek saslimšana ar Covid-19, skola reaģē, balstoties uz pašas mācību iestādes iepriekš izstrādātajiem scenārijiem Covid-19 izplatības gadījumā. Kā norādīja ministre, līdz 1. septembrim skolu vadībai ir jāinformē visus mācību procesā iesaistītos, kas notiek konkrētās situācijās.

Skolu dibinātājiem arī reizi nedēļā būs jāinformē Izglītības kvalitātes valsts dienests par situāciju skolā. Tāda kārtība noteikta, lai IZM var sekot līdzi situācijai skolās un iesaistīties gadījumos, kad skola pārgājusi uz mācībām attālinātā režīmā trīs un vairāk nedēļas.

Gadījumā, ja vecāki nepiekrīt, ka viņu atvase veic Covid-19 siekalu testu, lai piedalītos klātienes mācībās, vecākiem ir jāizvēlas izglītība ģimenē, kas šobrīd ir paplašināta līdz 8. klases posmam.

Augstskolā:

  • mācības notiek klātienē tikai ar derīgu sertifikātu;
  • līdz 10. oktobrim klātienē drīkst piedalīties arī tie, kuri pēdējo 48 stundu laikā saņēmuši negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Jāuzsver, ka šajā gadījumā Covid-19 testu persona veic par saviem līdzekļiem;
  • augstskolas var īstenot arī atsevišķus kursus attālināti. Kā norādīja Muižniece, augstskolas mācību procesa rīkošanā ir brīvākas.

Darbs ar jaunatni:

  • notiek klātienē ar derīgu sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu;
  • aktivitātes notiek pēc iepriekšēja pieraksta;
  • iekštelpās līdz 20 cilvēkiem, katram atvēlēti ne mazāk kā trīs kvadrātmetri, savukārt ārtelpās drīkst pulcēties līdz 40 cilvēkiem;
  • regulāri jāvēdina telpas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!