Sērfošana pa pandēmijas laikā uzblīdušo neapmierinātības vilni Latvijas populistiskā flanga redzamākajām politiķim Aldim Gobzemam (LunK) varēja būt gluži vai komfortabla līdz brīdim, kad pie viņa dēļa pieķērās kādreizējais politikas smagsvars Ainārs Šlesers. Vai abiem ambiciozajiem politiķiem un viņu pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem pietiks vietas un vai konkurences cīņā viņi nenošūpos viens otru? Vai starp viņiem mēģinās ietrausties vēl kādi no politiķiem, kuri arī sola dibināt jaunas partijas un varētu pretendēt uz kādu daļu no neapmierinātā elektorāta pīrāga?
Pandēmijas izraisītā krīze radījusi labvēlīgu fonu, lai nākamās Saeimas sastāvā jau varētu iezīmēt visnotaļ drošu nišu partijām, kas spēs uzrunāt ar varas partiju darbību neapmierinātos vēlētājus. Uz to nepārprotami pretendē Gobzems, kā arī Šlesers, kurš nule pieteicis jaunu politisko spēku “Latvija pirmajā vietā”, taču uz šo nišu vēl varētu cierēt arī Sandis un Kaspars Ģirģeni, kuri pametuši partiju “Par cilvēcīgu Latviju” (PCL) un solījuši dibināt jaunu politisku spēku.
Tāpat arī no “Saskaņas” aizgājušais politiķis Vjačeslavs Dombrovskis publiski paudis apņemšanos rudenī dibināt partiju uz paša vadītās biedrības “Republika 2030” bāzes. Vēl ir neskaidra PCL, ko vairāk varētu atpazīt pēc tās iepriekšējā nosaukuma KPV LV, nākotne. Ja vien tā negaidīti nepiesaistīs kādus spēcīgus līderus aizgājušo vietā, eksperti tai neparedz faktiski nekādas iespējas paspēkoties par iekļūšanu nākamajā Saeimā.
Neapmierināto lauks esot plašs
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
