Foto: DELFI
Rūpes par pastāvīgi aprūpējamu cilvēku prasa ļoti daudz resursu – gan emocionāli, gan fiziski, gan arī finansiāli. Diskusijā "Cieņpilna dzīve ģimenei, kurā ir pastāvīgi aprūpējams tuvinieks" tās dalībnieki meklēja atbildes uz portāla "Delfi" ikgadējā projekta "Stiprini stipros" galveno jautājumu – kā nodrošināt aprūpes mājās pakalpojumu pietiekamā apmērā visās ģimenēs, kurās tas ir nepieciešams.

Diskusiju vadīja portāla "Delfi" žurnāliste Dita Vinovska, sarunā piedalījās "Ziedot.lv" Pieaugušo veselības programmas vadītāju Inese Danga, Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš, "Hospiss.LV" valdes locekle Inta Gerharde, sociālo konsultāciju grupas vadītāja Santa Survila.

Bieži vien aprūpes darbu uzņemas paši tuvinieki, jo aprūpētāja mājās pakalpojumu nenodrošina visās pašvaldībās vai nodrošina ļoti minimāli, trūkst darbaspēka, nepietiek līdzekļu, lai paši šādu cilvēku algotu, iepriekš projektā "Stiprini stipros" secināja "Delfi". Tādējādi Latvijas sabiedrība nereti zaudē arī veselus cilvēkus – ģimenes locekļus, kas uzņemas tuvinieka aprūpi. Situācijās, kad netiek nodrošināts aprūpētājs vai ģimene to nespēj atļauties, cilvēki nereti ir spiesti pamest darbu, tiek izolēti no sabiedrības, nonāk finansiālās grūtībās un ieslīgst depresijā, jo ir kā piesieti aprūpējamam tuviniekam.

Diskusijas vadītāja Vinovska sarunas sākumā mēģināja rast atbildes uz jautājumu – kas ir cieņpilna dzīve ģimenēs, kurās ir pastāvīgi aprūpējams tuvinieks. Diskusijas dalībnieks Dūdiņš norādīja, ka tieši aprūpes pakalpojumu pieejamība ir atslēga uz cieņpilnu dzīvi.Survila arī norādīja, ka cieņpilna dzīve aprūpējamajiem nozīmē arī neatkarību. "Tas ir tas, kas visvairāk trūkt tiem, kas paši nevar sevi aprūpēt un iekļauties sabiedrībā," viņa paskaidroja.

Gadījumos, kad cilvēkam nepieciešama pastāvīga aprūpe, ir ļoti svarīgi, lai kāds uzņemtos virsvadību aprūpes nodrošināšanā. Svarīgi, lai aprūpējamā tuviniekiem būtu arī skaidrs rīcības plāns, jo nereti pastāvīga aprūpe nepieciešama arī pēc pēkšņi gūtas traumas.Runājot par klupšanas akmeņiem pastāvības aprūpes nodrošināšanā smagi slimiem cilvēkiem, Survila teica: "Viena lieta ir izdzīvošanas pamatvajadzības, bet ir arī psiholoģiskās vajadzības. Ir svarīgi iemācīties pašam pieņemt sevi. Ja cilvēks jūt, ka viņa veselība pasliktinās, var pieaugt mazvērtības sajūta." Viņa norādīja, ka nepieciešama arī psiholoģiska palīdzība aprūpējamajiem.

Sarunas laikā arī izskanēja, ka bieži vien aprūpējamajiem trūkst finansiāli līdzekļi pastāvīgas aprūpes nodrošinātāju algošanai, jo aprūpējamo ģimenē ienākumi ir "pārāk lieli", lai tiem piešķirtu papildu valsts palīdzību. LM pārstāvis Dūdiņš šajā jautājumā "meta akmeni" pašvaldību pusē, jo, kā paredz likums, aprūpe jānodrošina atbilstoši individuālajam plānam. Savukārt papildu finansiālus līdzekļus aprūpes nodrošināšanai var nepiešķirt, pamatojoties uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem.

Dūdiņš sarunas laikā norādīja, ka attiecībā uz aprūpes nodrošināšanu ir sperts arī solis uz priekšu. Proti, augustā Saeima pieņēma lēmumu, ka valsts apmaksātu aprūpes palīdzību var saņemt līdz 24 gadu vecumam (iepriekš varēja saņemt līdz 18 gadiem). "Tas ir maziņš, bet solītis uz priekšu," noteica Dūdiņš.Vinovska sarunas beigās atklāja, ka savā žurnālistes arodā nākamajos gados varētu pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka cilvēki pēc noteikta vecuma sliekšņa pārkāpšanas "nav tikai statistika".Dūdiņš pauda, ka viņa pārstāvētā ministrija nākamo gadu laikā varētu ieviest paliatīvās aprūpes pakalpojumu arī pieaugušajiem.

Problēmām, ar kurām saskaras ģimenes, kurā ir pastāvīgi aprūpējams tuvinieks raksta katru gadu, tostarp atbalsta projektā "Stiprini Stipros". "Šis atbalsta projekts tika uzsākts 2018. gadā sadarbībā ar labdarības organizāciju "Ziedot.lv". To iesāka dažādu ģimeņu pieredzes stāsti, kas iezīmēja daļu no problēmām, ar kurām ik dienu saskaras tie, kuri ilgstoši aprūpē kādu no ģimenes locekļiem. Turpmāk "Delfi" kā vadošais ziņu portāls apņēmies padziļināti analizēt sociālās un veselības aprūpes sistēmas robu cēloņus un iespējamos risinājumus.

Diskusijas skatītāji varēja arīdzan izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusiju laikā. Šo iespēju izmantoja gan tie, kas sarunu klausījās klātienē, gan tie, kas piedalījās attālināti.

Jau ziņots, ka sarunu festivāls "Lampa" notiek 20. un 21. augustā Cēsu pilsētvidē, tiešsaistē un kopā skatīšanās vietās visā Latvijā. Festivāla programma ir pieejama šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!