'Delfi' diskusijas 'Vai 'sargsuns' Latvijā ir cienīts un paēdis?' ieraksts  (16)

Diskusiju vadīja portāla "Delfi" raidījuma "Spried ar Delfi" vadītājs un producents Andris Auzāns. Sarunā piedalījās AS "Delfi" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs, izdevniecības "Žurnāls Santa " līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš, "TV3 Group" programmu direktore Gita Pētersone-Rudzīte un žurnālists Pauls Raudseps.

Mediju lomu sabiedrībā un valsts demokrātijā ir īpaši svarīgi atcerēties laikā, kad pandēmija prasa no medijiem ārkārtīgi lielu darbu – jāpēta, jāanalizē un nemitīgi jāseko līdzi valdības lēmumiem, izmaiņām likumos un jāpasniedz informācija sabiedrībai saprotamā veidā. Tajā pašā laikā medijiem ir jādomā par sabiedrības kopējo pašsajūtu, par to, kādu vēl saturu izvietot, lai nepadarītu drūmu ikdienu, kurā valda tikai Covid-19, jāseko līdzi citiem jaunumiem un jāatrod arvien jauni veidi, kā nodrošināt ieņēmumus, lai mediju varētu uzturēt.

Sarunas vadītājs Auzāns diskusija iesāka, atgādinot Covid-19 pandēmijas ietekmi uz medijiem. Jau ziņots, ka aizvadītajā gadā žurnālisti ar akciju "Klusums inficē" aicināja valdību, uzņēmējus un sabiedrību pievērst uzmanību problēmām, kuras pandēmija radīja mediju videi.

Akcijā mediju darbinieki vēstīja, ka pandēmijas laikā ir strauji sarucis mediju finansējums, jo bieži mediju galvenais ieņēmumu avots ir reklāmas, taču pandēmijā strauji saruka no reklāmām gūtie ieņēmumi.

Raudseps norādīja, ka pandēmijā arī mazumtirdzniecība "izkūpēja", no kā izriet, ka daudzviet mediju radītos produktus nemaz nevarēja iegādāties. "Tā [mazumtirdzniecība] vēl aizvien nav atgriezusies. [Žurnālam "Ir"] ir paplašināta darbība, ir arī darbnīcas, bet Covid-19 vilnī neviens nevarēja tikties. Darbnīcas esam spējuši pārcelt uz digitālo vidi," teica žurnālists.

Medijiem grūtības rada arī reklāmas tirgus "lieli spēlētāji", piemēram, sociālais medijs "Facebook" vai platforma "Google". Grūtības rada tas, ka daudziem reklāmas izvietošana šajās platformās šķiet saistošāka, jo reklāmas ir vieglāk mērķēt noteiktai auditorijai nekā Latvijas medijā. Mediji gan cenšas situācijai pielāgoties, un nepaļaujas tikai ieņēmumiem no reklāmas. Piemēram, "Delfi Plus" sniedz medijam ienākumus no abonentmaksas.

Jau ziņots, ka no 2021. gada 1. janvāra sabiedriskie mediji izgāja no reklāmas tirgus, līdz ar to Latvijas sabiedrisko mediju darbība tiek finansēta tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Kuzikovs un Raudseps norādīja, viņuprāt, negatīvās, šī notikuma sekas. Raudseps skaidroja, ka notiek ļoti saspringta konkurence starp sabiedrisko mediju un komercmedijiem satura ziņā. Tāpat šo mediju starpā notiekot arī "cīņa par kvalitatīviem žurnālistiem", jo nereti komercmediji žurnālistiem nespēj maksāt tik lielas algas kā sabiedriskais medijs.

Kuzikovs norādīja, ka attieksme pret maksas saturu internetā uzlabojas, un uzskats "tas ir internetā, līdz ar to tas pienākas bez maksas" arvien turpina izzust. Tiesa, Kuzikovs teica, ka viņam ir zināms gadījums, kad desmit cilvēki apvienojās un kopīgi "sametās" "Delfi Plus" abonementam.

Diskusijas laikā veiktā skatītāju aptauja par to, cik liela daļa cilvēku būtu gatavi maksāt par kvalitatīvu mediju saturu, liecina, ka 60% ir gatavi maksāt, 32% ir "varbūt nākotnē" gatavi maksāt, savukārt 8% atbildēja, ka nav gatvi maksāt par kvalitatīvu mediju saturu.

Auzāns sarunā arī runāja par sabiedrības attieksmi pret medijiem, jo bieži žurnālisti un mediju darbinieki saņem negatīvu attieksmi no sabiedrības un pārmetumus par mediju darbību. Atsevišķos protestos varot manīt arī agresīvu attieksmi pret žurnālistiem. Pētersone-Rudzīte norādīja, ka ar negatīviem komentāriem atpazīstami žurnālisti ir saskārušies jau ilgi. "Pagājušajā gadā izskanēja daži skaļāki gadījumi, [tas liecina] ka ir jāsāk daudz vairāk domāt par savu žurnālistu aizsardzību," sacīja TV3 Group" programmu direktore.Sarunas noslēgumā Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Pļešakovs norādīja, ka nākotnē ir jākāpina valsts atbalsts medijiem.

Jau ziņots, ka sarunu festivāls "Lampa" notiek 20. un 21. augustā Cēsu pilsētvidē, tiešsaistē un kopā skatīšanās vietās visā Latvijā. Festivāla programma ir pieejama šeit.