Aprit 30 gadi kopš Latvijas atzīšanas de facto  (336)

Kā portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) norāda, ka neatkarības atjaunošana nenotika vienā dienā – tas bija ilgstošs un sarežģīts process, kurā izšķirīga loma bija toreizējā parlamenta – Augstākās padomes – deputātiem.

"1990. gada 4. maijā deklarētā neatkarība reālas aprises ieguva vien vairāk nekā pēc gada, kad neizdevies valsts apvērsuma mēģinājums Maskavā pavēra iespēju Latvijai paziņot par pilnīgu neatkarības atjaunošanu. Tas kalpoja par pamatu Satversmes darbības pilnīgai atjaunošanai un valstiskās neatkarības starptautiskai atzīšanai. Konstitucionālā izpratnē 21. augusts ir tikpat nozīmīgs kā 18. novembris un 4. maijs, tas iecementēja mūsu valsts tiesiskos pamatus," uzsver Mūrniece.

Atzīmējot 30 gadus kopš neatkarības atjaunošanas de facto, Mūrniece, Prezidija locekļi un deputāti piedalīsies nozīmīgajai gadskārtai veltītajos pasākumos.

Pulksten 10 notiks ekumeniskais dievkalpojumā Rīgas Domā, savukārt pulksten 14 paredzēta ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa.

Pulksten 12 Saeimas priekšsēdētāja Rīgas pilī piedalīsies svinīgā ceremonijā, kurā pirmo reizi tiks pasniegta biedrības "4. maija Deklarācijas klubs" iedibinātā Valstiskuma balva.

Tāpat 23. un 24. augustā notiks konference "Sapnis un piepildījums. Brīvība un neatkarība". Tā pulcēs Augstākās padomes deputātus, augstākās valsts amatpersonas, Latvijas Tautas frontes pārstāvjus, konstitucionālo tiesību ekspertus, vēsturniekus, toreizējos diplomātus un ārvalstu politiskos līderus, lai atskatītos uz Latvijas neatkarības atgūšanas laiku, informēja Saeimā.

Konferences pirmā diena norisināsies 23. augustā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. To atklās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), 4. maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Pasākuma dalībniekus un skatītājus videoformātā uzrunās Valsts prezidents Egils Levits, savukārt Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova apsveikumu nolasīs Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Plašāka programma pieejama te.

Savukārt konferences otrā diena 24. augustā norisināsies Ārlietu ministrijā, un tā būs veltīta Latvijas valstiskuma atjaunošanas ārpolitiskajiem aspektiem un diplomātiskā dienesta atjaunošanai.

Paneļdiskusijās tiks izvērtēta neatkarības atjaunošanas procesa nozīme no starptautiskā viedokļa, aplūkoti Latvijas ārlietu dienesta atjaunošanas izaicinājumi un pirmie soļi, atgriežoties pilntiesīga starptautisko tiesību subjekta statusā. Tāpat tiks apspriesti nākotnes izaicinājumi Latvijai kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij.

Konferenci organizē Saeima, Ārlietu ministrija, 4.maija Deklarācijas klubs un Latvijas Nacionālā bibliotēka. To būs iespējams vērot arī portālā "Delfi".

1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", tādējādi de facto atjaunojot Latvijas valsts neatkarību un iezīmējot valsts atgriešanos demokrātisko Rietumeiropas valstu saimē. Līdz ar konstitucionālā likuma pieņemšanu savu juridisko spēku Latvijā zaudēja PSRS likumi. Tieši atsaucoties uz 21. augustā pieņemto likumu, citas valstis atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.