Par Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju atkārtoti ievēlē Kaminski  (10)

Vēlēšanās no 90 balsīm "par" Kaminska kandidatūru bija 86, bet 4 balsis bija "pret".

"Mēs piedzīvojam globālus un lokālus izaicinājumus. Taču mēs esam piemērojušies, mācījušies un veiksmīgi strādājuši šajā pārmaiņu laikā. Esmu pārliecināts, ka apvienojot mūsu visu pieredzes, tikai kopā mēs veidosim stipras pašvaldības, stipru Latviju," uzsvēra Kaminskis.

Kongresā apstiprināti arī priekšsēža vietnieki – šos pienākumus pildīs Jelgavas valstspilsētas mērs Andris Rāviņš (ZZS) un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija/LA).

LPS valdē apstiprināti: Kaminskis, Rāviņš, Krauklis, Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija"), Kuldīgas novada domes vadītāja Inga Bērziņa ("Kuldīgas novadam"), Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (NA), Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs ("Latgales partija"), kā arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Tāpat valdē iecelts Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA), Līvānu novada mērs Andis Vaivods (LA), Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA), Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Gladkins ("Vidzemes partija"), kā arī Saldus novada mērs Māris Zusts (LZP).

Pagaidām valdē nav iecelti trīs plānošanas reģionu – Zemgales, Latgales un Rīgas attīstības padomes pārstāvji, jo šie kandidāti no attīstības padomēm vēl nav izvirzīti.

Saskaņā ar grozījumiem Statūtos valdes locekļi iecelti, ievērojot pārstāvniecību no novadu, valstspilsētu un plānošanas reģionu attīstības padomju pārstāvjiem.

Kongresā arī apstiprināti grozījumi LPS statūtos, kas noteiks turpmākos organizācijas darbības stratēģiskos virzienus.

Kaminskis LPS priekšsēža amatā ir kopš 2017. gada augusta, bet LPS darbojas jau krietni senāk. Paralēli Auces novada mēra amata pienākumu pildīšanai (2001.-2013. gads), Kaminskis vadīja LPS Novadu apvienību, kā arī laikā no 2013. gada līdz ievēlēšanai LPS priekšsēža amatā bija LPS priekšsēža vietnieks.

Kaminskis 1990. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā ieguvis kordiriģenta, kora priekšmetu pasniedzēja izglītību, savukārt 2003. gadā Latvijas Universitātē ieguvis jurista izglītību.

Šis bija pirmais LPS kongress pēc jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām un 1. jūlijā spēkā stājušās Administratīvi teritoriālās reformas, kā rezultātā Latvijā ir izmainījies gan pašvaldību skaits (no 119 uz 43), gan arī to robežas. Līdz ar to bija nepieciešams apstiprināt grozījumus LPS statūtos, kas noteiks gan turpmāko darba organizāciju, gan arī darbības stratēģiskos virzienus.

Par LPS darbības stratēģisko mērķi ir noteikts panākt Latvijas iedzīvotāju vietējo un reģionālo interešu pilnīgāku pārstāvību, nostiprinot pašvaldību demokrātiju un pašvaldību institūciju veiktspēju, kā arī veicinot iedzīvotāju līdzdalību publiskajā pārvaldē. Savukārt stratēģiskie uzdevumi paredz nostiprināt pašvaldību autonomiju un patstāvību, stiprināt un attīstīt tās. LPS mērķis ir kļūt par ietekmīgu un pamanāmu viedokļa līderi, stiprināt organizācijas un pašvaldību kapacitāti un kompetenci, kā arī īstenot uz uzticēšanos vērstu sadarbību ar partneriem.

Uzlabojot LPS organizatorisko darbību, Statūtos apstiprināti grozījumi, kas paredz, ka turpmāk LPS biedru kongress tiks rīkots ne retāk kā reizi četros gados, bet Domes sēdes - ne retāk kā reizi divos gados līdzšinējo četru reižu vietā. Tāpat akceptēts priekšlikums mainīt LPS priekšsēža pilnvaru termiņu - turpmāk tas būs no ievēlēšanas brīža līdz LPS biedru kongresam, kas tiek organizēts pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām.