Baltijas valstu un Polijas prezidenti kopīgā paziņojumā vēršas pret Lukašenko hibrīduzbrukumiem  (44)

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Valsts prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Polijas prezidents Andžejs Duda šodien Ukrainas neatkarības trīsdesmitgades svinību un Krimas platformas atklāšanā tikās Kijevā, lai pārrunātu arī situāciju Baltkrievijā.

Pēc sarunas tika pieņemts kopīgs paziņojums un izteikta solidaritāte Baltkrievijas tautai, kurai dzimtenē ir liegtas iespējas pilnībā izmantot savas tiesības.

Prezidenti pauž bažas, ka arī ārpus valsts dzīvojošo Baltkrievijas pilsoņu tiesības tiek pārkāptas, minot par piemēru lidaparātu reisa nolaupīšanu, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums. Valstu vadītāji uzsver, ka ES un NATO austrumu robeža kopš jūnija ir pakļauta aktīviem hibrīduzbrukumiem no Baltkrievijas režīma puses nolūkā piesegt režīma arvien plašāk īstenotos cilvēktiesību un pilsonisko tiesību pārkāpumus. Prezidenti kategoriski vēršas pret šādu Baltkrievijas režīma rīcību.

Tāpat Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas valstu vadītāji izsaka pateicību partneriem un sabiedrotajiem Eiropas Savienībā un NATO par izrādīto solidaritāti, kā arī politisko un praktisko atbalstu, kas tiek sniegts, lai apstādinātu hibrīduzbrukumus. Prezidenti pieprasa atbrīvot politiski ieslodzītās personas Baltkrievijā un garantēt pilnu to tiesību ievērošanu. Tāpat viņi uzsver, ka turpinās darbu ar partneriem un sabiedrotajiem, lai pret Baltkrievijas amatpersonām vērstās sankcijas tiktu paplašinātas.

"Mēs – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidenti – vienprātīgi iestājamies pret Aleksandra Lukašenko un Baltkrievijas varas iestāžu agresīvo rīcību un centieniem destabilizēt situāciju. Esam pārliecināti, ka, lemjot par Baltkrievijas (..) nākotni, ir pamatā jābalstās uz baltkrievu tautas vēlmēm," uzsvērts paziņojumā.

Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.