Atbildība par situāciju uz robežas jāuzņemas Baltkrievijas valdībai, pauž Kariņš  (125)

Premjers norādīja, ka šobrīd Latvija piedzīvo hibrīdapdraudējumu divos veidos – no vienas puses ir masīva dezinformācija informatīvajā telpā par pandēmiju, bet no otras puses ir konkrēts saspīlējums uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

"Ir svarīgi šādā situācijā veicināt tautas vienotību, lai mēs būtu noturīgāki pret šiem konkrētajiem apdraudējumiem, kas ir visai sabiedrībai kopumā," pauda premjers.

Viņš uzsvēra, ka četru valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas – paziņojums ir kopīgas tikšanās rezultāts, kur valstu vadītāji saprata, ka situācija Baltkrievijas pierobežā ir ne tikai individuālas valsts, bet reģiona un ES jautājums.

Kariņš apliecināja, ka valstis strādā kopā, lai šo apdraudējumu mazinātu.

Kariņš norādīja, ka visa atbildība par humāno situāciju uz robežas jāuzņemas Baltkrievijas vadībai, jo cilvēki, kuri tiek sūtīti pāri robežai, nav Baltkrievijas pilsoņi, kas mēģina izkļūt no valsts, bet gan cilvēki, kuri "atildināti uz Baltkrieviju un tad sūtīti tālāk".

"Mēs strādājam ar kolēģiem visos līmeņos un ar visādiem iespējamiem variantiem. Kad tiks atrasts viens vai otrs risinājums, vēstīsim, bet šobrīd meklējam iespējamos risinājumus," norādīja Kariņš.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka pie saspīlējuma uz robežas nav vainīga Latvija, bet gan atbildība ir autoritatīvajam Lukašenko režīmam. Tāpat viņš pauda, ka Latvijas drošības iestādes ir gatavas izaicinājumiem, kas saistās ar situāciju pierobežā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka Iekšlietu ministrija turpina darbu pie iepriekšējās nedēļās pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar robežas stiprināšanu.

Tāpat viņš norādīja, ka retos gadījumos, kad ir bažas par cilvēku, kuri atrodas uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, veselības stāvokli, Latvijas mediķi dodas novērtēt situāciju, un atsevišķos gadījumos personas tiek ielaistas Latvijā un nogādātas ārstniecības iestādēs, taču tas tiek darīts humānu iemeslu dēļ.

Savukārt Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA) atgādināja, ka neatļauta robežas šķērsošana ir sodāms pārkāpums – tā nav iegriba vai vēlme doties uz kaimiņvalsti un gadījumā, ja cilvēks vēlas šeit gūt patvērumu, tas jāpieprasa likuma paredzētajā kārtībā. Viņa norādīja, ka robežas apsargāšana patlaban notiekot labā līmenī.

Jau ziņots, ka, lai arī pēdējās diennaktis uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir bijušas salīdzinoši mierīgas un arī svētdien nav fiksēti jauni robežpārkāpēju mēģinājumi iekļūt Latvijā, tomēr spriedze un risks uz robežas saglabājas augsts, norādīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.