Šo pasākumu tā rīkotāji visās trīs Baltijas valstīs iepriekš bija nodēvējuši par "Baltijas ceļu", tā norādot uz 1989. gada 23. augustā pulksten 19 rīkotu šāda nosaukuma akciju, kas pulcēja aptuveni divus miljonus Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju, kuri sadevās rokās, lai cīnītos par neatkarību un demokrātiju. Šī "Baltijas ceļa" akcija iekļauta UNESCO "Pasaules atmiņa" dokumentālā mantojuma sarakstā.
Kā pirmdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma", LTV novērojumi liecināja, ka cilvēku skaits Rīgā un tās apkārtnē ir krietni mazāks, nekā iepriekš solīts. Turklāt pilsētas centrā un uz Akmens tilta pat pietrūcis cilvēku, lai izveidotu cilvēku ķēdi.
Kā vēstīja LTV, cilvēku motivācija piedalīties pirmdienas pievakarē rīkotajā akcijā bijusi dažāda – sākot no atklātas Covid-19 noliegšanas un beidzot ar tādiem cilvēkiem, kuri kavējās atmiņā par 32 gadus seniem notikumiem.
Kā pirmdienas rītā LTV norādīja viens no 1989. gadā notikušā "Baltijas ceļa" iniciatoriem Dainis Īvāns, "patlaban kļūst riebīgi, kad vakcinācijas pretinieki izmanto "Baltijas ceļu" un citus vēsturiskos simbolus merkantilu ideju vārdā".
"Delfi" jau rakstīja, ka arī "Baltijas ceļam" veltītās dziesmas – tautas atmodas simbola "Atmostas Baltija" komponists Boriss Rezņiks un tās vārdu autors režisors Valdis Pavlovskis pauduši sašutumu par viņu autordarba nesaskaņotu "izmantošanu reklāmās, kas atspoguļo atsevišķu politiķu aktivitātes, īpaši propagandējot Covid-19 antivakseru kustības mērķus".
Pasākuma rīkotājiem un arī šim pasākumam līdzi sekojot arī drošības iestādes Latvijā, iepriekš vēstīja telekompānija "Re:TV".
Pirmdien televīzija publiskoja Valsts drošības dienesta (VDD) komentāru, kurā teikts, ka tā vērtējumā pašreiz novērojamās tendences liecina par atsevišķu personu un organizāciju mērķtiecīgiem centieniem savās personīgajās interesēs izmantot sarežģīto situāciju, ko pasaulē izraisījusi Covid-19 pandēmija un saslimstības mazināšanai ieviestie drošības pasākumi.
VDD "Re:TV" Ziņām norādīja, ka "rūpīgi seko līdzi notikumu attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai netiktu apdraudēta valsts un sabiedrības drošība un veikti likumpārkāpumi", kā arī atgādināja, ka "demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, pulcēšanās brīvību, kā arī citām Latvijas Republikas Satversmē garantētajām personiskajām brīvībām, vienlaikus šīs tiesības nav neierobežotas un neļauj pārkāpt citu personu tiesības".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!