Ar 162 priekšlikumiem komisijas ceļu sāk strīdīgais Covid-19 likumprojekts  (55)

Jau ziņots, ka pēc plašām diskusijām Saeimas vairākums 4. augustā konceptuāli atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu. Līdz 18. augustam bija iespējams iesniegt priekšlikumus uz otro – galīgo – lasījumu.

Priekšlikumi, kurus Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sāka skatīt otrdien, ir ļoti dažādi un, kā iepriekš bija paredzams, ļoti pretrunīgi. Deputāti aicinājuši gan tehniski koriģēt plānotos grozījumus, gan kardināli mainīt likumprojekta būtību.

Regīna Ločmele rosinājis noteikt, ka vakcinācijas procesu pamatā nodrošina ģimenes ārstu prakses. Arī Ivars Zariņš (S) mudinājis noteikt, ka "vakcinācijas process tiek veidots tā, lai pēc iespējas efektīvāk tiktu izmantota pastāvošā veselības aprūpes sistēma". Tāpat Zariņš mudinājis likumā noteikts, ka arī personas, kurām konstatēts atbilstošs Covid-19 antivielu līmenis, tiek izsniegts sadarbspējīgs sertifikāts.

Tāpat vairāki opozīcijas deputāti aicinājuši negatīvu Covid-19 testa rezultātu pielīdzināt sadarbspējīgam sertifikātam. Vjačeslavs Dombrovskis un Evija Papule rosinājuši noteikt, ka skolēniem 1.-12. klašu grupā nav nepieciešams lietot mutes un deguna aizsegu izglītības iestādes telpās, tostarp gan klasēs, gan koplietošanas telpās.

Tikmēr Ēriks Pucens mudinājis noteikt, ka "izglītības jomā ir pieļaujami izņēmumi attiecībā uz šajā likumā noteiktajām prasībām par epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu, tostarp izglītības programmas īstenošanu, un epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi, ja par to ir nobalsojuši vismaz divas trešdaļas izglītības iestādes izglītojamo vecāki."

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) rosinājis vārdus "sadarbspējīgs sertifikāts" aizstāt ar vārdiem "vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts". Savukārt Krišjānis Feldmans (JKP) mudinājis noteikt, ka Saeimas deputāta pienākums ir nodrošināt, ka viņam ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts.

Priekšlikumus iesniegusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Tā ierosinājusi noteikt, ka darba devējam ir tiesības darbinieku bez sadarbspējīga sertifikāta norīkot citā darbā vai amatā, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem, bez darbinieka piekrišanas.Tāpat LDDK rosinājusi precizēt, ka gadījumā, ja darba devējs darbinieku norīko citā darbā sertifikāta neesamības dēļ, darba devējam nav pienākums izmaksāt darbiniekam iepriekš noteikto darba samaksu vai akorda algas gadījumā – vidējo izpeļņu, vienu mēnesi pēc pārcelšanas dienas, ja darbinieks veic zemākas vērtības darbu. Ar tādiem pašiem priekšlikumu nākusi klajā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Tāpat organizācijas un deputāti ir iesnieguši dažādus priekšlikumus par to, vai un cik daudz darba devējam būtu jāmaksā darbiniekam par atlaišanu saistībā ar to, ka viņam nav sadarbspējīga sertifikāta.

Opozicionāre Karina Sprūde rosinājusi noteikt, ka darbiniekam, kurš nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu par vakcināciju vai Covid-19 pārslimošanu, taču darba devējs noteicis šāda sertifikāta nepieciešamību, darba vietā tiek nodrošināta iespēja veikt siekalu testu. Šādu testu pieejamību un ar to veikšanu saistītās izmaksas nodrošina valsts. Tāpat Sprūde aicinājusi likumā noteikt, ka personām ir iespēja izvēlēties, kuru vakcīnu saņemt.

Sprūde arī nākusi klajā ar priekšlikumu, ka "ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu, lai pārliecinātos par viņu veselībai drošas vides esamību, var rosināt visu Saeimas deputātu testēšanu pret Covid-19, bet vienlaikus arī pret adenovīrusiem, b tipa Haemophilus influenzae (Hib) infekciju, difteriju, Ebolas vīrusslimību, enterovīrusu infekciju, epidēmisko parotītu (cūciņām), garo klepu, gripu, hepatītu, koronavīrusu (MERS-CoV), masalām, norovīrusu, paragripu, poliovīrusu, rinovīrusiem, rotavīrusiem, trakumsērgu, tuberkulozi, vējbakām, žirardiāzi".

Saeimas Juridiskais birojs aicinājis deputātus izvērtēt, vai nepastāv citi, vienlīdz efektīvi un zinātniski atzīti alternatīvi līdzekļi, ar kuriem būtu iespējams mazināt epidemioloģiskos riskus un kuri ļautu personām aizsargāt sevi un apkārtējos no saslimšanas ar Covid-19. Piemēram, aizsargtērpu un aizsargbarjeru lietošana. Tāpat Juridiskais birojs aicinājis izvērtēt līdz šim veikto vakcinācijas veicināšanas pasākumu efektivitāti un pārliecināties par to, vai nepastāv citi, tikpat efektīvi veidi, kā sabiedrībā veicināt vakcināciju.

Birojs arī aicina izvērtēt iespēju paredzēt, ka par epidemioloģiski drošu pakalpojumu uzskatāms pakalpojums, kuru sniedz un saņem ne tikai tādas personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai to pārslimojušas, bet arī tādas personas, kuras saņēmušas Covid-19 testa rezultātu un tas ir negatīvs. Un rosina attiecināt šo iespēju uz likumprojektā identificētajām epidemioloģiski nozīmīgajām jomām – veselības aprūpi, ilgstošu sociālo aprūpi un rehabilitāciju, kā arī izglītību.

Juridiskais birojs arī aicina apsvērt, vai darba devējiem veselības aprūpes, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas, kā arī izglītības jomā nebūtu piešķiramas tiesības, veicot darbinieku faktisko pienākumu un individuālās situācijas izvērtējumu, izņēmuma gadījumos noteikt atsevišķus darbinieku amatus vai kategorijas, uz ko nebūtu attiecināma prasība pēc sadarbspējīga sertifikāta esības.

Saeimā iesniegto grozījumu anotācijā norādīts, ka tie paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi, kā arī darba vietās nodrošinot to, ka noteiktos gadījumos atkarībā no darba specifikas pildīt darba (amata, dienesta) pienākumus drīkst tikai tādi darbinieki, kuri ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19.

Grozījumi paredz arī klātienē ļaut pakalpojumus sniegt un saņemt personām, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu. Personām, kurām nav sadarbspējīga sertifikāta, pakalpojumus sniedz klātienē vienīgi tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai.

Turpmāk pakalpojumu sniedzējiem klientiem ir jādara zināms vai pakalpojums ir epidemioloģiski drošs – to sniedz un saņem personas, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts vai arī klients bez šāda sertifikāta pakalpojumu var saņemt. Likums arī nosaka, ka pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pieprasīt klientu uzrādīt sadarbspējīgo sertifikātu, savukārt klientam ir pienākums to uzrādīt.

Likumprojekts nosaka, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi – tādu, kurā ir zems risks inficēties ar Covid-19.

Savukārt veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem būs jāapliecina, ka viņiem ir sadarbspējīgs sertifikāts. Izglītības jomā prasības par sadarbspējīgu sertifikātu ir attiecināmas arī uz tām personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā, bet līgumattiecību izpildes laikā izglītības pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.

Darba devējam publiskajā vai privātajā sektorā, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu, atsevišķos gadījumos ir tiesības prasīt, lai darbiniekam būtu sadarbspējīgs sertifikāts.

Tas noteikts gadījumos, ja:

Darba devējs nosaka darbinieku amatus vai kategorijas, uz kurām attiecas minētie noteikumi un informē par to darbiniekus, savukārt darbiniekiem ir pienākums informēt darba devēju par sadarbspējīga sertifikāta esamību un uzrādīt to.

Gadījumā, ja darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgo sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam un darba devējs ar darbinieka piekrišanu var pārcelt darbinieku citā amatā vai nodrošina darba pienākumu veikšanu attālināti uz laiku līdz sadarbspējīga sertifikāta iegūšanai, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem.

Ja darbinieks nepiekrīt pārcelšanai amatā vai nav iespējams darbu pildīt attālināti, darba devējs ir tiesīgs atstādināt darbinieku līdz brīdim, kad darbinieks iegūst sadarbspējīgo sertifikātu, bet ne ilgāk kā par trim mēnešiem. Par atstādināšanas laiku darbiniekam neizmaksā darba samaksu.

Savukārt, ja pēc maksimālā atstādināšanas laika darbinieks bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu un ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā amatā, darba devējam ir tiesības nekavējoties ar viņu izbeigt darba tiesiskās attiecības, izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas vai vidējās izpeļņas apmērā.

Grozījumos noteikts, ka darbiniekam, kurš nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu un nav piekritis pārcelšanai citā piemērotā darbā, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Amatpersonai, kura nav ieguvusi sadarbspējīgu sertifikātu un nav piekritusi pārcelšanai citā piemērotā amatā, ir tiesības nekavējoties izbeigt dienesta attiecības.

Darba devējs nevar atlaist grūtnieci, kā arī sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti – ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam. Ja nav iespējams darbinieci pārcelt citā amatā, darba devējs piešķir grūtniecei atvaļinājumu, saglabājot iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Prasība uzrādīt sadarbspējīgo sertifikātu attiecas arī uz Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Ja bez attaisnojoša objektīva iemesla nav iesniegts šāds sertifikāts, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris var izbeigt profesionālā dienesta līgumu ar karavīru pirms termiņa.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai.

Tāpēc Zāļu valsts aģentūra (ZVA) turpmāk noteiks un izmaksās kompensāciju atbilstoši Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem un noteiktajiem apmēriem, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) dēļ nodarīts smags kaitējums veselībai vai dzīvībai.

Tāpat likuma grozījumi nosaka, ka personai ir tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi komplikāciju novēršanai.