Saeimas komisija no 162 priekšlikumiem Covid-19 pārvaldības likumā divās dienās izskatījusi 26  (15)

Jau ziņots, ka pēc plašām diskusijām Saeimas vairākums 4. augustā konceptuāli atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1. oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu. Līdz 18. augustam bija iespējams iesniegt priekšlikumus uz otro – galīgo – lasījumu.

Deputātu vidū raisījās asas diskusijas par atsevišķiem opozīcijas deputātu priekšlikumiem, kurus lielākoties noraidīja.

Sēdes sākumā raisījās nesaskaņas starp komisijas vadītāju Juri Rancānu (JKP) un deputāti Jūliju Stepaņenko, kurai tika ierobežotas iespējas izteikties, kad viņa uzstājīgi vēlējās prezentēt savus priekšlikumus, par kuriem, pēc Rancāna vārdiem, jau bija vairākas reizes runāts iepriekš, lai nekavētu laiku.

Arī opozīcijas deputātes Regīnas Ločmeles (S) priekšlikumu noteikt, ka vakcināciju pamatā nodrošina ģimenes ārsti komisijā noraidīja, jo Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) atgādināja, ka ģimenes ārstu iesaiste vakcinācijas procesā notiek jau pašlaik, turklāt arī turpmāk tiek plānots finansiālais atbalsts ģimenes ārstiem, kas sniedz vakcinācijas pakalpojumu savās praksēs. Dūrīša ieskatā šis priekšlikums nozīmētu vakcinācijas pakalpojuma sniegšanas iespēju sašaurināšanu, kas vēl vairāk bremzētu vakcinācijas tempu.

Plašāka diskusija raisījās arī pie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas piedāvājuma datus par personām, kas inficētas ar koronavīrusu SARS-CoV-2, un personām, kas uzsākušas un pabeigušas vakcināciju pret Covid-19 apkopot, pseidonimizēt un izmantot analīzei, lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju, apzinātu vakcinācijas procesa progresu dažādās sabiedrības grupās un tautsaimniecības nozarēs un veicinātu vakcināciju, kā arī pieņemtu lēmumus par aizsardzības un atbalsta pasākumiem un to efektivitātes uzlabošanu. Deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) rosināja šo datu piekļuvi nodrošināt arī pašvaldībām, lai operatīvāk apzinātu situāciju reģionos, tomēr piedāvājumu komisijā noraidīja, jo diskusiju rezultātā noskaidrojās, ka tas būtu šobrīd tehniski sarežģīti izdarāms, turklāt ar lielu laika nobīdi.

Deputātes Stepaņenko un Ļubova Švecova (LuK) aicināja no likuma izslēgt pantu, kas paredz vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātu pārbaudi, tādā veidā "izbeidzot cilvēku šķirošanu" ar šo pantu.

Veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš skaidroja, ka dažādu līmeņu regulējums tieši ieviests ar mērķi, lai varētu pārliecināties par cilvēku drošības līmeni un veidot pasākumus niansētākus. "Ja mēs zinām, ka ir vakcinēts vai testēts, tad varam ierobežojumus samazināt līdz līmenim, kāds ir pamatojams šiem cilvēkiem. Tāds ir mērķis, kāpēc bija ieviesti sertifikāti, ļauj regulēt drošības līmeni," skaidroja Bērziņš. Ja šis noteikums tiktu atcelts, tad visiem cilvēkiem būtu jānosaka stingrākais regulējums ar distancēm un citiem ierobežojumiem, jo nezinātu, piemēram, pasākumu apmeklētāju drošības līmeni, norādīja Bērziņš.

Arī šo priekšlikumu komisijā noraidīja.

Savukārt veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) iesniegto priekšlikumu par to, ka bērns līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, uzrādot sadarbspējīgo sertifikātu, personas identitātes apliecināšanai var uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, skolēna apliecību vai dzimšanas apliecību, komisijā apstiprināja. Tāpat priekšlikumā paredzēts, ja bērnu līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai pavada viens no tā vecākiem, tad var uzrādīt vecāka pasi, kurā ir ieraksts par šo bērnu.

Plašas diskusijas raisījās arī par Saeimas deputāta Ivara Zariņa (S) priekšlikumu izsniegt sadarbspējīgus sertifikātus personām, ņemot vērā atbilstošu antivielu līmeni.

Runājot par šo priekšlikumu, vairāki deputāti dalījās savā personīgajā pieredzē un novērojumos, ka cilvēki, kuri ir izslimojuši ar Covid-19, bet nav veikuši laboratoriski apstiprinātu testu, kas uzrādītu saslimšanu, bet antivielu tests uzrāda lielu skaitu antivielu, nevar saņemt sadarbspējīgu sertifikātu. Epidemiologi un VM speciālisti šajā jautājumā norādīja, ka vēl nav pietiekoši daudz pētījumu, kas apliecinātu, ka vakcinācija nav nepieciešama cilvēkiem, kam ir antivielas, bet nav fiksēta laboratoriski apstiprināta saslimšana.

Kā skaidroja VM Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane, sertifikāta izsniegšanas būtība saistīta ar to, ka tiek apliecināts, ka cilvēks aizsargāts no inficēšanās, ko apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas fakts. Viņa norādīja, ka atkārtoti pēc inficēšanās cilvēki pasargāti no pieciem līdz septiņiem, vidēji sešiem mēnešiem. Tāpat viņa uzsvēra, ka šis fakts nevar tikt saistīts tikai ar antivielu līmeni, jo imunitāte veidojas ne tikai no antivielām, bet ir arī šūnu imunitāte. Feldmane sacīja, ka var būt situācijas, kad cilvēkam nav antivielu, bet ir pasargāts no saslimšanas, kā arī otrādi – daudz antivielu, bet var saslimt. Viņa atgādināja, ka pārslimošanas sertifikāts ir derīgs no brīža, kad ir paņemts paraugs testam līdz 180 dienām.

Lai gan bija iesniegti divi priekšlikumi, kas piedāvā izslēgt pantu par epidemioloģisko drošības pasākumu izņēmumiem vakcinētām personām, tādējādi atsakoties no sadarbspējīgiem sertifikātiem vispār, tomēr ZZS deputāti Edgars Tavars un Armands Krauze no sava priekšlikuma atteicās, jo viņus pārliecinājis nozares speciālistu sacītais pie citiem jautājumiem.

No priekšlikuma gan neatteicās Stepaņenko, sakot, ka tādējādi valdībai "dod plašas pilnvaras, šķirojot cilvēkus". VM pārstāvji norādīja, ka gadījumā, ja pants tiktu izslēgts, tad visiem – arī vakcinētiem cilvēkiem –, pie lielākas saslimstības būtu lielāki ierobežojumi. Priekšlikums komisijā tika noraidīts.

Arī pie frakcijām nepiederošo deputātu Evijas Papules un Vjačeslava Dombrovska priekšlikums par to, ka epidemioloģiskās drošības pasākumu izņēmumus vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām nosaka Saeima, komisija noraidīja. VM to pamatoja ar to, ka parlamentam būtu grūtāk operatīvi reaģēt, ja gadījumā saslimšanas līmeņa dēļ prasītos likumdošanā ieviest kādas izmaiņas. Par to iebilda Māris Možvillo (PCL), norādot, ka valdība nesaprot regulējumu ietekmi uz iedzīvotājiem, par piemēru minot "pusgadu esošos preču sarakstus", kurus Saeimai nebija iespējams labot tad, kad tie kļuva neaktuāli.

Švecovas un Stepaņenko priekšlikumu izslēgt pantu par to, ka darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu darba vietās, kā arī atbildīgo personu, parlamentārieši noraidīja. VM pārstāvis Dūrītis argumentēja, ka šis priekšlikums apdraud visa likuma jēgu un būtību.

Deputāti Ralfs Nemiro (PCL), Možvillo, Ramona Petraviča (PCL), Ieva Krapāne (PCL) un Kaspars Ģirģens iesniedza priekšlikumu par epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas vispārīgo noteikumu nodaļas izslēgšanu no likumprojekta. "Nav pieļaujama darbinieku diskriminācija atkarībā no vakcinācijas fakta", argumentēja Možvillo. Tāds pats priekšlikums bija iesniegts arī no deputātēm Papules un Švecovas. Abi priekšlikumi komisijā tika noraidīti.

Švecova un Stepaņenko aicināja izslēgt prasību par to, ka pakalpojumus pēc iespējas sniedz attālināti, bet klātienē sniedz epidemioloģiski drošus pakalpojumus. Stepaņenko priekšlikumu argumentēja ar to, ka nav guvusi pārliecību, ka cilvēki turpinās saņemt pakalpojumus, kā arī likumprojektā nav uzskaitīti pakalpojumi, kādus pakalpojumus varēs saņemt nevakcinētas personas.

Dūrītis norādīja, ka panta mērķis nav aizliegt piedalīties pasākumos – jebkuram cilvēkam ir un būs iespējas dzīvot normālu dzīvi, taču var būt atsevišķas situācijas, kad pasliktinās epidemioloģiskā situācija, tāpēc būtu jāievēro specifiski aizsardzības pasākumi atsevišķos pakalpojumos, kur var vieglāk nodot infekciju. Līdzīgu priekšlikumu iesniedza arī Tavars un Krauze, taču abi priekšlikumi komisijā tika noraidīti.

Visasākās deputātu debates sākās pie Ločmeles priekšlikuma par negatīva Covid-19 testa apliecinājumu, lai varētu saņemt epidemioloģiski drošus pakalpojumus. Parlamentārieši izteica viedokļus par to, ka negatīvs tests būtu jāņem vērā arī strādājot profesijā.

Jau ziņots, ka valdības lēmums nosaka, ka no 1. oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Deputāti komisijā konceptuāli vienojās, ka epidemioloģiski drošā vidē varētu strādāt personas arī ar negatīviem Covid-19 testiem, taču deputāti vienojās diskusiju par šo jautājumu un pārējo priekšlikumu izskatīšanu turpināt ceturtdien, 25. augustā.