Nozuduši patvēruma meklētāji uz Latvijas-Baltkrievijas robežas  (136)

To, ka robežsardze vairs nepiegādā tiem silto ēdienu un ka bēgļi ir nozuduši, apstiprina arī Iekšlietu ministrija (IeM).

Kā portālam "Delfi" norāda Iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) padomniece Linda Curika, iemeslus, kādēļ bēgļi ir pazuduši un to, kur viņi precīzi atrodas, pateikt nevar. Viņa sacīja, ka bēgļu skaits un atrašanās vietas ir mainīgs, un, tā kā viņi atrodas Baltkrievijas teritorijā, par to vairāk zina Baltkrievija. Curika apstiprināja, ka šobrīd bēgļiem netiek piegādāta pārtika, jo viņu tur nav.

"Mēs nezinām, kas ir noticis ar šiem cilvēkiem. Mums ir iemesls bažām par viņu dzīvību un veselību vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Aizsardzības ministrija 24. augustā publicēja fotogrāfijas, kurās redzami cilvēki starp Latvijas un Baltkrievijas robežstabiem un abās pusēs viņu ceļu ierobežo bruņoti robežsargi. Tātad šiem cilvēkiem nebija iespējas ne iekļūt Latvijā, ne arī atgriezties Baltkrievijā. Pēdējās mūsu rīcībā esošās ziņas no Robežniekos bijušās lielākās grupas pārstāvja ir par to, ka Valsts Robežsardzes pārstāvji aicināja vienu no šīm grupām pārvietoties uz citu vietu pie robežas, lai varētu viņiem efektīvāk piegādāt pārtiku un medicīnisko palīdzību. Valsts Robežsardze līdz šim nav publicējusi ziņas par to, ka kāds šajās dienās būtu uzņemts Latvijā. Otrkārt, šo cilvēku tuviniekiem nav izdevies ar viņiem sazināties. Tādēļ šo cilvēku tuvinieki pēc palīdzības vērsušies biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem". Taču arī mums ir pārtrūkuši visi kontakti," saka NVO pārstāvis Egils Grasmanis.

"Gribu palīdzēt bēgļiem" arī lūdz IeM, Valsts robežsardzi un Aizsardzības ministriju paskaidrot, kas noticis ar pazudušajiem cilvēkiem, kur viņi atrodas, un vai viņiem ir nepieciešama humānā palīdzība.

Organizācija "Gribu palīdzēt bēgļiem" uzsver Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 25. augustā izdoto pagaidu noregulējumu, kas uzdod par pienākumu Latvijai un Polijai nodrošināt cilvēkiem, kuri atrodas starp Baltkrievijas un abu šo valstu robežām, ēdienu, ūdeni, apģērbu, medicīnisko palīdzību un, ciktāl tas ir iespējams, arī pagaidu pajumti.

"Konkrētais lēmums [ECT pagaidu noregulējums] attiecas uz Latviju un Poliju. Tas ir pagaidu noregulējums un tajā tiesa nevērtē pēc būtības, vai robežas šķērsotāji ir tiesīgi pretendēt uz bēgļu statusu. Tāpēc lēmumā ir skaidra norāde, ka Latvijai nevajag ielaist bēgļus," portālam "Delfi" stāsta advokāts Lauris Liepa.

"Latvija, Lietuva, Polija ir uzņēmušās saistības uzņemt bēgļus, ja tādi nāk, un, visticamāk, mēs būsim tā pirmā drošā valsts, kurā bēgļi no Irākas nonāk, kamēr Baltkrievija var atteikt "piedodiet, šis vairs nav pie mums"," saka tiesību eksperts.

Mūsu problēma šobrīd ir tā, ka mēs esam nesagatavoti izpildīt savu apņemšanos palīdzēt jebkuram cilvēkam, kurš atnāks pie Latvijas robežas un teiks, ka viņam pienākas patvērums. Kamēr mēs identificēsim, kas viņš ir, un noskaidrosim, vai patvērums pienākas, mums ir jānodrošina cilvēcīgi uzturēšanās apstākļi."

Par ECT pagaidu noregulējuma iemesliem Liepa izsaka pieņēmumu, ka, vai nu Latvija nav spējusi nodrošināt bēgļus ar ūdeni, pārtiku, atbilstošu apģērbu un citām primārajām vajadzībām, vai arī Latvija nav spējusi ECT pierādīt, ka to ir pienācīgi izdarījusi. Abi varianti ir slikti, sprieda advokāts.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka trešdien, 25.augustā, Valsts robežsardzes amatpersonas novērsušas 101 cilvēka mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu

Jau vēstīts, ka kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 645 cilvēki.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.