Baltkrievijas puse pie robežas ar Latviju pulcē ne tikai migrantus, bet pievelk arī savas militarizētās vienības, kuru bruņojumā ir ložmetēji un snaiperu ieroči. Par to šonedēļ, viesojoties pierobežā, pārliecinājies portāls "Sargs.lv."
"Sargs.lv" komanda novērojusi, ka starp Latviju un Baltkrieviju jau vairākas dienas vienā vietā sēdējis migrantu bariņš. Viņu vidū ir arī nepilngadīgi bērni, bet no Baltkrievijas puses migrantus uzmanījušas specvienību militārpersonas, kuras, pamanot fotogrāfu, sākušas drudžaini filmēt un fotografēt ar saviem viedtālruņiem.
Novērotais liecinot, ka Baltkrievu militārpersonām nav atpazīšanās zīmju, pēc atšķirīgajām formām pamanīti vairāku spēku veidu pārstāvji. Līdzās formās tērptajiem pēdējo dienu laikā Baltkrievijas pusē fiksēti arī cilvēki paramilitārā apģērbā bez atpazīšanas zīmēm.
Gan Valsts robežsardzes amatpersonas, gan Zemessardzes pārstāvji atzinuši - vienību kustība uz robežām šobrīd ir pietiekoši aktīva. Ja vēl pirms mēneša gar Latvijas un Baltkrievijas robežu gāja kāda vientuļa robežsargu patruļa, tad tagad robežjoslas tuvumā ir gan patruļas, gan stacionārie kontrolpunkti, gan slēpņi, gan pastāvīga klātbūtne.
Kā ziņo "Sargs.lv", Baltkrievijas militarizēto vienību pārstāvji fiksē jebkuras Latvijas robežsargu vai zemessargu aktivitātes, izmantojot gan mobilos tālruņus, gan videokameras. Tāpat Baltkrievijas pusē esošie vīri izmanto bruņojumu, uz kura ir uzstādītas gan nakts redzamības un tēmēšanas ierīces, gan termālās kameras.
Nesen Latvijas robežsargi un zemessargi Baltkrievijā novērojuši arī telšu pilsētiņu celtniecību. Tas nozīmē, ka jau drīzumā abu valstu robežu tiešā tuvumā varētu tikt izvietots krietni lielāks militarizēto vienību skaits, prognozē "Sargs.lv".
Arī Baltkrievijas puses bruņojuma izvēle raisot arvien vairāk neatbildētu jautājumu. Pēdējo dienu laikā baltkrievu militārpersonām manītas ne tikai Kalašņikova tipa triecienšautenes, bet arī Dragunova tipa (SVD) snaipera šautenes, kā arī Kalašņikova sistēmas vieglie ložmetēji (RPK).
Kā atzīst Zemessardzē, Baltkrievijas puse šos ieročus sākusi izmantot vietās, kur šāda līmeņa spēka demonstrāciju vai pielietojumu absolūti nevajag. Pēc robežsargu un zemessargu vērtējuma, tas liecina, ka baltkrievu puse ir apjukusi un nesaprot kādu reakciju gaidīt no Latvijas robežsargiem un zemessargiem.
Latvijas pusē stāvošie zemessargi un robežsargi dzirdējuši baltkrievu militārpersonu sarunu, kas noritējusi turpat - tikai 20-30 metru attālumā. Sarunas gaitā baltkrievu spēka struktūru darbinieki savā starpā sadalījuši šaušanas sektorus, vienojoties, kuru Latvijas robežsargu vai zemessargu katrs no baltkrievu karavīriem "novāks", kurš par ko ir atbildīgs un uz kuru pusi jāskrien atkāpšanās gadījumā. Zemessargi uzsver – tas nozīmē, ka baltkrievu kaujiniekiem jau ir iedoti taktiskie plāni. Šāda mērķu iezīmēšana notiek katrā baltkrievu militarizēto vienību maiņā, raksta "Sargs.lv".
Jau vēstīts, ka kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 645 cilvēki.
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
