"Saturs nav semočkas" 2. sērija - 14
Foto: DELFI
Otrajā podkāsta "Saturs nav semočkas" epizodē kopā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektoru, pētnieku Mārtiņu Pričinu un dezinformācijas pētnieci Baltijas valstīs projektā "DFRLab, Atlantic Council" Niku Aleksejevu spriežam, kā vērtēt faktu pārbaudes rakstu efektivitāti un nozīmi žurnālistikā.

Trīs tēzes pēc sarunas

1. Lai gan šis tas ir pieejams (piemēram, šeit, šeit un šeit), aizvien trūkst pētījumu par faktu pārbaudes rakstu iedarbību un efektiem. Raidījuma dalībnieku ieskatā ir pamats uzskatīt, ka tie žurnālistikā ir vajadzīgi un sniedz pievienoto vērtību sabiedrības informēšanā un dezinformācijas ierobežošanā.

2. Faktu pārbaudes raksti mūsdienās ir tāda kā informatīvās telpas higiēna, sarunas laikā sacīja Aleksejeva. "Ir šis informācijas murškulis un ir kāds, kurš saliek visu pa plauktiņiem. Protams, mēs nerunājam par viedokļiem, pat ja mēs tiem nepiekrītam. Mēs runājam par faktiem (..), runājām par maldināšanu, izmantojot ogošanu faktos, runājam par dažādām loģikas kļūdām."

3. Kopš 2016. gada bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas spilgtāk parādījusies tendence – ja iepriekš rietumu demokrātijās publiska persona pēc kļūdainas informācijas izplatīšanas to biežāk uztvēra kā reputācijas risku, tad pēdējo piecu gadu laikā politiķi arvien biežāk apzināti izplata dezinformāciju, neuztraucoties par reputācijas risku, jo augstāk vērtē ar maldinošās informācijas uzrunātās auditorijas lielumu.

Daži materiāli, kurus pieminējām

Podkāsta laikā pieminējām pētījumu centra SKDS vadītāja Arņa Kaktiņa publicētos datus par to, kāda ir augsne sazvērestības teorijām Latvijā. Kā redzams, trūkst svaigāku salīdzināmu pētījumu. Tendences parāda šogad publicētais starptautiskā pētnieciskā centra GLOBSEC apskats par aktuālajiem jautājumiem Centrālajā un Austrumeiropā. Tajā ar telefona aptauju palīdzību tika mērīta Covid-19 sazvērestību teoriju izplatība 10 dažādās valstīs. Latvijas rezultāti liecina, ka aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju tic sazvērestībām par Covid-19.

Te savukārt redzams podkāstā minētais Kaktiņa ieraksts, kas sniedz salīdzināmu ieskatu:

Rakstā pieminējām bažas par ekspertu drošību, te arī minētā publikācija: No interneta 'tribunālam' līdz bruņotam kareivim radikālim – draudi ārstiem un epidemiologiem.

Sarunas laikā, domājot ar dezinformācijas problēmu un tajā izmantoto retoriku, viesi ieteica noskatīties divas filmas.

Mārtiņa izvēle: "Thank You for Smoking" (2005), režisors Džeisons Reitmens.

Nikas izvēle: "The Hater" (2020), režisors Jans Komasa.

Podkāsts "Saturs nav semočkas" domāts atraisītai sarunai par sabiedrībai pieejamu saturu, par mediju vides kvalitātes, pārvaldības un nozares attīstību. Šogad sešās epizodēs plānots spriest par jaunākajiem mediju nozares attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē. Šeit ir vieta diskusijai, kā medijiem nodrošināt neatkarīgu un finansiāli patstāvīgu darbību laikā, kad pasaules tehnoloģiju "giganti" mazina to ienākumus. Kā augt gan tehnoloģiski, gan vienlaikus satura kvalitātes ziņā? Tāpat polarizētā sabiedrībā arvien būtisks ir jautājums par uzticēšanos medijiem – kāda ir šī uzticēšanās un kā to nosargāt?

Raidījuma vadītājs – "Delfi" galvenā redaktora vietas izpildītājs un "DELFI plus" redaktors Filips Lastovskis. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Covid-19 dienas apskats" saturu atbild AS "DELFI".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!