No piešķirtajiem miljoniem pētījumiem 'Covid-19 seku mazināšanai' neizlietoti palikuši 128 437 eiro  (31)

No minētajiem 128 437 eiro 114 032 eiro bija pētījumu programmā neapgūtais finansējums, bet 14 405 eiro bija neattiecināmie izdevumi.

LZP ziņojumā pausts, ka padome veica finansējuma izlietojuma pārbaudes programmas visiem desmit finansētajiem projektiem laika periodā no šī gada 16.janvāra līdz 26.februārim. Papildus neizlietotajam finansējumam padome secināja, ka trīs projektos, kurus īstenoja Rīgas Stradiņa universitāte, ir neattiecināmie izdevumi 14 405 eiro apmērā.

Pēc padomes pieprasījuma zinātniskās institūcijas atmaksāja Valsts kasē gan neizlietoto, gan neattiecināmo finansējumu. No programmai piešķirtā finansējuma 97,04% ir izlietoti projektu īstenošanai un 0,32% administrēšanai, kas ir ievērojami mazāka daļa administrēšanai nekā parasti valsts pētījumu programmās, kurās administrēšanas izmaksas parasti paredz līdz 7%.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informēja, ka visu desmit programmā esošo finansēto pētniecības projektu īstenošana ir noslēgusies šī gada 30.jūnijā. Divi no projektiem, kurus vadīja infektologs Uga Dumpis un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Ludmila Vīksna, šonedēļ noslēgsies neatkarīga ārvalstu zinātniskā ekspertīze.

Savukārt astoņiem no desmit projektiem eksperti jau ir piešķīruši vērtējumu "Projekta mērķis ir sasniegts", īpaši uzsverot projektos iesaistīto īstenotāju augsto pētniecības kapacitāti, apjomīgu skaitu nozīmīgu un kvalitatīvu rezultātu, kas sasniegti īsā laika posmā, strādājot ārkārtas apstākļos un vienlaicīgi saskaroties ar dažādiem pētniecību ierobežojošiem faktoriem.

IZM atzīmēja, ka neatkarīgie ārvalstu zinātniskie eksperti savā vērtējumā norāda, ka nozīmīga ir projektā iegūto datu deponēšana repozitorijos un zinātnisko publikāciju publicēšana atvērtās piekļuves zinātniskajos žurnālos, lai šos datus un pētījumus varētu izmantot zinātnieki arī citur pasaulē, tā rezultātā radot pozitīvu ietekmi globālu problēmu risināšanā.

Vienlaikus eksperti atzinuši, ka būtiska nozīme kvalitatīvu rezultātu sasniegšanā un Latvijas zinātnieku pētnieciskās jaudas celšanā bijusi tieši starptautiskajai sadarbībai, gan iesaistoties starptautiskās pētniecības iniciatīvās, gan izstrādājot kopīgas publikācijas un jaunus pētniecības projektu pieteikumus.

Tāpat eksperti uzskata, ka visā pasaulē lietderības potenciāls ir mācīšanās analītikas tehnoloģijai, kas ļauj studējošajiem un mācībspēkiem analizēt mācību rezultātus. Kā nozīmīgs programmas rezultāts tiek vērtētas izstrādātās rekomendācijas pierādījumos balstītas rīcībpolitikas veidošanai gan inženiertehnisko risinājumu, gan veselības aprūpes un sabiedrības veselības, gan tautsaimniecības un sabiedrības labklājības jomās.

Papildus eksperti rekomendē attīstīt projektos iesākto pētniecību, turpinot testēšanu izstrādātajiem risinājumiem, kā arī attīstot pētījumus starptautiskā līmenī, piemēram, pretendējot uz Eiropas Savienības finansējumu pētniecībā. Eksperti iesaka projektu rezultātus izmantot tālākai rīcībpolitikas uzlabošanai, kā arī atsevišķus risinājumus realizēt sadarbībā ar industrijas pārstāvjiem.

Ārvalstu zinātniskie eksperti arī ir secinājuši - projektu zinātniskā kvalitāte un ietekme atbilst izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.

Jau ziņots, ka programmu "Covid-19 seku mazināšanai" īstenoja IZM sadarbībā ar Veselības ministriju un LZP. Programmas mērķi bija ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, kā arī izstrādātu zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020.gada rudenī, 2021. un 2022.gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās iepriekš minētajās tematiskajās jomās.