'Ne jau viņi lemj, ko viņi grib. Mēs jau tāpēc šeit sēžam.' Kā būvnieku kartelis gadiem kropļoja konkurenci

2015. gada augusts. Uzņēmumu "Arčers" pārstāvošais Armands Garkāns: "Tā doma ir, vai mēs varam katrs varbūt mazāk strādāt, bet kaut ko nopelnīt, lai paliek nodokļiem un attīstībai daudz maz. Un [..] varbūt tad mēs varam neplēsties. [..] Mans priekšlikums katrā ziņā, man nekad nav bijis mērķis būt lielākajam pēc apgrozījuma un varenākam un tā tālāk. Man viens mērķis: tikai kaut ko darīt un nopelnīt beigās kaut kādu naudu. Un ko tu vari, ja apgrozījums 60–70 miljoni, mēs beigās esam pusmiljonu nopelnījuši, nu! Priekš kam! Tad labāk tos 70 miljonus būvē trīs un katrs nopelna to miljonu. Nu, tas ir mans redzējums. Un kolēģi ir, kas pirmo reizi ir piekrituši uz šejieni braukt." "Aboru" pārstāvošais Juris Kravalis: "Viņiem jāpajautā tagad. Es domāju, ka jautājums ir par formātu. Vai šis formāts viņiem ir pieņemams." Garkāns: "Tas, ka viņi arī ir atbraukuši, es domāju, tas arī nozīmē to, ka viņiem arī nav vēlme strādāt par velti, jā, un, un mocīties. Un ka viņi ir gatavi kaut ko darīt, lai tā nebūtu."

Šis ir īss fragments no būvnieku karteļa dalībnieku sarunas 2015. gada vasarā, plānojot savstarpēju iepirkumu sadali. Vairākus gadus būvniekiem tiešām "šis formāts bija pieņemams" – tas ļāva ievērojami palielināt peļņu, apejot konkurenci.