Saeima sanāk uz pirmo šī gada rudens sēdi klātienē. Video tiešraide  (73)

Lai parlamenta darbs noritētu epidemioloģiski drošā vidē, Saeimas Sēžu zālē uzturēsies deputāti ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Sēdes sākumā deputātus uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Ceturtdienas sēdes darba kārtībā iekļauti 37 jautājumi.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, galīgajā lasījumā ceturtdien iecerēts skatīt grozījumus Maksātnespējas likumā, ar kuriem paredzēts pagarināt maksātnespējas administratora amata kvalifikācijas periodu.

Trešajā lasījumā plānots izskatīt vairākus grozījumus Imigrācijas likumā, kas tostarp paredz ārzemniekam, kurš Latvijā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, nodrošināt tiesības uz nodarbinātību, ja lēmums par statusa piešķiršanu nav pieņemts trīs mēnešu laikā.

Tāpat galīgajā lasījumā iecerēts skatīt likumu grozījumus, kas paredz, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos būs jānodrošina noteikts procents mazemisiju un nulles emisiju transportlīdzekļu.

Izskatīšanai komisijās plānots nodot vairākus jaunus likumprojektus. Tostarp grozījumus likumā “Par policiju”, kas paredz policijai iespēju bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma pieņemt lēmumu par personas, kas rada vardarbības draudus, nošķiršanu.

Tāpat deputātiem būs jālemj par vairāku kolektīvo iesniegumu tālāko virzību, tostarp – par kolektīvo iesniegumu par brīvprātīgu vakcināciju. Tāpat plānots lemt par kolektīvajiem iesniegumiem par samazinātu PVN pārtikas produktiem, migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā, kā arī par minimālo algu 630 eiro apmērā.

Darba kārtībā iekļauts arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmuma projekts par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no Saeimas sēdes par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu.

Kā ziņots, pēc tikšanās ar Saeimas frakciju vadītājiem Valsts prezidents otrdienas vakarā nāca klajā ar paziņojumu, ka vakcinācijas pret Covid-19 politikai ir jānodrošina pēc iespējas lielākas iedzīvotāju daļas brīvprātīga vakcinācija, un Saeimas deputātiem, valdības locekļiem, valsts un pašvaldību darbiniekiem, kā arī Valsts prezidentam būtu jārāda priekšzīme vakcinējoties.

Levits norādīja, ka Covid-19 pandēmijas apkarošana ir prioritārs Ministru kabineta un arī Saeimas uzdevums, un efektīvs līdzeklis tās ierobežošanai ir plaša iedzīvotāju vakcinācija. Tāpat, pēc prezidenta paustā, Saeimai ir jāpanāk vienots redzējums Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un vakcinēšanas politikā - tas ir visas tautas interesēs.

"Valsts politikai ir jābūt elastīgai. Tai jāņem vērā gan saslimstības un iedzīvotāju apdraudētības līmenis, gan jaunākās zinātnes atziņas, gan Eiropas un citu valstu pieredze. It īpaši jāievēro tas, ka situācija ir pastāvīgi mainīga. Šis elastīgums ir jāiestrādā Saeimas un valdības lēmumos," uzskata Levits, piebilstot, ka tāpēc Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku veselības aizsardzībai.

Levita ieskatā, Covid-19 pandēmijas apkarošana un vakcinācijas iespējami plaša aptvere ir visas tautas kopēja lieta, tādēļ ir nepieciešamas diskusijas par labāko ceļu, kā to panākt. Taču šīm diskusijām būtu jābalstās tikai un vienīgi racionālos apsvērumos. "Vakcinācija nav ticības, filozofijas vai pasaules uzskata jautājums, bet gan konkrēts, lietišķs risinājums, kas nodrošina sabiedrības veselību un drošību. Šāda pieeja atbilst arī Latvijas pilsoņu lielum lielā vairākuma nostājai," skaidro prezidents.