Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas saistībā ar nelegālo migrācijas plūsmu ir nopietna, un valstīm ir jāpauž nosodījums Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukumam pret Latviju, Lietuvu un Poliju, šodien Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sanāksmē uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs.
ĀM informēja, ka sanāksmē tika pievērsta uzmanība notikumu attīstībai Afganistānā, Austrumu kaimiņos, kā arī pārrunātas klimata politikas aktualitātes, jauno tehnoloģiju attīstība, sieviešu tiesību un iespēju veicināšana.
Pelšs uzsvēra, ka ir nepieciešama vienota un spēcīga politiskā nostāja iepretim Baltkrievijas režīma prettiesiskajām darbībām, jo tiek skarta kopīga Eiropas savienības ārējās robežas aizsardzība.
"Kopā ar starptautiskajiem partneriem mums jāturpina izdarīt spiedienu uz Baltkrievijas režīmu, lai tas uzņemtos atbildību par notiekošo, un vienlaikus jārunā ar Eiropas un transatlantiskajiem partneriem par tālākām sankcijām, sacīja Pelšs.
Tāpat Pelšs uzsvēra Baltijas un Ziemeļvalstu nozīmīgo lomu, atbalstot Austrumu partnerības valstis demokrātijas stiprināšanā, un atzīmēja gaidāmā Austrumu partnerības samita nozīmi reģiona stabilitātē.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. 2021. gadā darbu koordinē Somija, kas ir noteikusi šādas prioritātes - ekonomikas atgūšanās pēc Covid-19 pandēmijas, pievēršoties inovāciju, digitalizācijas un klimata politikas jautājumiem.
2022. gadā formāta sadarbību koordinēs Lietuva, bet 2023.gadā - Latvija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!