Elastīgums, pakalpojumi ar sertifikātiem un trešā pote – prezidenta redzējums pandēmijas mazināšanai  (342)

Uzrunas sākumā Valsts prezidents izteica lielu gandarījumu, ka deputāti ir atsākuši darbu klātienē, jo tieši tas nodrošina īstu parlamentāru darbību.

Uzrunas iesākumā Levits atgādināja, ka jau pēc nedaudz vairāk nekā gada mēs varēsim vērtēt šīs 13. Saeimas darba rezultātu, jo jau 2022. gada rudenī gaidāmas 14. Saeimas vēlēšanas. Viens no darbiem, kas tiks vērtēts, būs, kā politiķiem izdevies nosargāt cilvēku veselību un dzīvību šajā Covid-19 pandēmijā.

"Šis uzdevums būs aktuāls priekšā stāvošā gada garumā. Globālās pandēmijas jauns vilnis pieņemas spēkā arī Latvijā. Tāpēc Saeimai un valdībai ir jāpanāk vienots redzējums par Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un vakcinēšanas politikā nepieciešamo. Tas ir visas tautas interesēs," uzsvēra Levits.

Viņš pateicās visiem Latvijas cilvēkiem, kuri, rūpējoties par savu un sabiedrības veselību, ir vakcinējušies. Tāpat Valsts prezidents pateicās tiem, kuri ir uzrunājuši līdzcilvēkus, kas vēl šaubās par vakcināciju. "Covid-19 pandēmijas apkarošana un brīvprātīgās vakcinācijas iespējami plaša aptvere ir visas tautas kopējā lieta," atgādināja Levits.

"Mēs nevaram vēl vienu gadu atņemt saviem bērniem pilnvērtīgu izglītību un mūsu uzņēmumiem − pilnas jaudas darbu," tāpēc savā uzrunā Saeimai Valsts prezidents piedāvāja piecus valsts politikas orientierus pandēmijas izplatības mazināšanai.

Pirmkārt, valsts politikai jābūt elastīgai, tādēļ Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu un arī pašvaldības noteikt konkrētus regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku veselības aizsardzībai.

Otrkārt, ir jābūt noteikumiem, kurus jāpieņem centralizēti, attiecinot uz visu valsti, un ir jomas, kurā priekšroka ir dodama decentralizētai lēmumu pieņemšanai. "Ministru kabinetam uz likuma pamata būtu jāpieņem noteikumi par profesijām, kur nepieciešama vakcinācija, piemēram, sociālajiem un medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, noteiktu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, kultūras iestādēs, kafejnīcās un tā tālāk. Bet Ministru kabinetam par to ir jādiskutē un jālemj atsevišķi," norādīja Levits. Vinš piebilda, ka ir jādod tiesības pieņemt decentralizētus lēmumus pašvaldību un iestāžu līmenī, piemēram, par skolu vai bērnudārzu pieejamību, ņemot vērā konkrēto epidēmijas izplatību.

Treškārt, ir, kā uzsvēra Valsts prezidents, ir pamatoti noteikt pasākumus un pakalpojumus, kas ir pieejami cilvēkiem ar sadarbspējīgiem sertifikātiem. Šāds regulējums atbilst Satversmei, un tas atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

Ceturtkārt, ņemot vērā, ka vakcīnas ir pieejamas, turpmāk vairs nebūtu pieņemama tik plaša mēroga tautsaimniecības apturēšana, kādu pieredzējām iepriekšējā ziemā. "Izņēmums varētu būt vienīgi tad, ja saslimstība sasniedz tik augstu līmeni, ka pastāv drauds, ka mūsu medicīnas sistēma tiek pārslogota un netiek ar to vairs galā," pieļāva Levits.

Piektkārt, perspektīvā visām jau vakcinētajām personām, kas to vēlas, ir jāpiedāvā iespēja pēc zināma laika saņemt vēl papildu – trešo – poti imūnsistēmas nostiprināšanai.

Lai cik svarīgs šis jautājums par Covid-19 arī nebūtu, valstī vienlaicīgi pastāv un ir jārisina arī citas problēmas, it sevišķi tās, no kurām ir atkarīga valsts stratēģiskā attīstība, savā uzrunā atzīmēja Valsts prezidents Levits.

Gan Valsts prezidenta, gan Saeimas, gan valdības darbs tiek vērtēts saasināti kritiski, norādīja Levits.

Viņš mudināja Saeimu turpināt aizsāktās reformas un likt atsevišķus pamatus jaunām. Gads ir pietiekami ilgs laiks, lai to izdarītu līdz galam, atzīmēja prezidents. Šobrīd ir divas jomas, kur nepieciešamas pārmaiņas: valsts iekšējā drošība un Latvijas valsts strukturālā attīstība.

Šobrīd ir svarīgi nosargāt Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, izbūvēt robežu ar Baltkrieviju. Iekšējās drošības nostiprināšana ir jānosaka kā daudzgadu prioritāte, tostarp lemjot par nākamā gada valsts budžetu. Iekšlietu joma pārāk ilgi nav pievērsta uzmanība, kritisks bija Valsts prezidents.

"Mums visiem kopā ir jāiedziļinās un jāatrod jēdzīgi risinājumi problēmai, kas kļūst arvien redzamāka, un šī problēma ir tā, ka Latvija atpaliek. Un šī atpalicība ir strukturāla," turpināja Levits. "Par spīti pēdējā ceturkšņa straujajam iekšzemes kopprodukta pieaugumam, Latvijas ekonomika ilgtermiņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Mēs parasti bijām otrajā vietā aiz Igaunijas, bet starplaikā mēs esam jau aiz Igaunijas un Lietuvas. Un šeit ir strukturālas problēmas."

"Mūsu izglītības, zinātnes, tehnoloģiju un ekonomikas politikas ilgstoši nav bijušas savstarpējā sazobē, tās nav bijušas saslēgtas vienotā ķēdē, kur visi posmi darbotos ar vislielāko atdevi, taču tas ir iemesls Latvijas strukturālajai atpalicībai, es jau atkārtoju, kas ir redzama arvien vairāk un vairāk. Un tādēļ jums, kolēģi, šajā atlikušajā gadā ir šis apburtais loks jāpārrauj," mudināja Valsts prezidents.

Lai to izdarītu, pirmkārt, ir beidzot jāveic ilgstoši aizkavētā skolu tīkla sakārtošana. Otrkārt, ir jāturpina augstskolu reforma. Treškārt, jāpalielina Latvijas zinātnes bāzes finansējums, kas šobrīd ir katastrofāli zems, norādīja Levits.

Vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 2. septembrī, uz pirmo sēdi šī gada rudens sesijā sanākusi klātienē.

Lai parlamenta darbs noritētu epidemioloģiski drošā vidē, Saeimas Sēžu zālē uzturēsies deputāti ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Sēdes sākumā deputātus uzrunāja Valsts prezidents.