Studenti iebilst IZM nostājai nedot studentiem tiesības piedalīties augstskolu padomju locekļu atlases komisijās  (7)

LSA šonedēļ valdībai un nozares organizācijām nosūtīja vēstuli, lai vērstu uzmanību uz studējošo līdzdalības ierobežošanu Ministru kabineta virzīto valsts augstskolu padomju locekļu atlases komisijās. IZM esot noraidījusi LSA priekšlikumu par studējošo pašpārvalžu vai LSA tiesībām piedalīties kā pilnvērtīgiem atlases komisiju dalībniekiem ar balsstiesībām.

Ministru kabineta virzītie valsts padomju locekļi lems par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošinās valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Kā viens no valsts augstskolu padomes locekļu uzdevumiem būs arī respektēt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību un veicināt tās īstenošanu. "Atstājot bez balstiesībām studējošos kā vienu no sabiedrības aktīvākajām daļām un liedzot piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos, tas ierobežo studējošo iespējas lemt par augstskolas stratēģisko attīstību," uzskata LSA.

"Politiķi, lemjot par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, lielu uzsvaru vēlējās likt uz sabiedrības iesaisti un līdzdalību, lai panāktu efektīvāku tās pārvaldību. Tomēr tie diemžēl ir bijuši tikai skaļi vārdi, jo sabiedrības, tostarp studējošo, iesaiste nav plānota pilnvērtīga un jēgpilna," domā LSA.

LSA uzskata, ka sarunās ar IZM neesot saņēmusi "pārliecinošus un faktos balstītus argumentus", kāpēc studentu pārstāvjus neiekļaut minētajās atlases komisijās. IZM argumenti studējošo līdzdalības ierobežošanai lēmumu pieņemšanā esot bijuši "studējošo pārāk zemā kompetence". No IZM arī esot izskanējusi tēze, ka studējošajiem ir paredzētas pietiekamas līdzdalības iespējas augstākās izglītības iekšējās pārvaldības procesos, tāpēc nav nepieciešams viņus iesaistīt ārējos procesos.

LSA apgalvo, ka tikmēr Eiropā studējošo līdzdalība tiekot uzskatīta par izšķiroši svarīgu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvāku augstākās izglītības iestāžu pārvaldību. Kopš Boloņas procesa izveides pirmsākumiem tika nostiprināta nepieciešamība ievērot studentcentrētas izglītības pieeju, akadēmisko brīvību un studējošo līdzdalības iespēju stiprināšanu augstskolas lēmējinstitūcijās un jautājumos, kas skar studējošo intereses, sistemātiski to veidojot kā ierastu praksi Eiropas augstākās izglītības telpā, norādīja apvienība.

LSA pauž nostāju, ka tikai caur kopējo izpratni par augstākās izglītības iestādes attīstības stratēģiju tiks panākta efektīvāka tās pārvaldība. "Tādējādi ir jāpievērš uzmanība visu iesaistīto pušu līdzdalības veicināšanai, tostarp studējošo, ikvienā no lēmumu pieņemšanas posmiem, kas skar studējošo intereses, tajā skaitā Ministru kabineta ārējo virzāmo locekļu atlases procesam," pauž apvienība.