Foto: Shutterstock
Kad naidpilnu ziņu saņemšana un publiski diskreditēšanas mēģinājumi daļai Latvijas žurnālistu sākuši kļūt par pieradumu, pie apvāršņa parādījusies "svaiga" problēma – centieni uzrīdīt viņiem saērcinātu pūli. Tik skarbu vēršanos pret sevi mediju pārstāvji vēl nav pieredzējuši, jo apvainojumus un vārdos izteiktus draudus sāk pavadīt arī aicinājumi uz reālu rīcību, vērtē speciālisti. Kaimiņvalsts Lietuvas neseno protestu piemērs liecina, ka dusmīga pūļa noskaņošana pret žurnālistiem var izvērsties bīstamās situācijās.

Mājiens žurnālistu virzienā

Apmēram nedēļa šķīra protestus, ko iniciēja pagaidām sīvākie konkurenti par neapmierināto iedzīvotāju balsīm Ainārs Šlesers un Aldis Gobzems (LunK). Lai gan šiem protestiem bija nesalīdzināms mērogs, jo Gobzems ielās bija izvedis krietni vairāk cilvēku, tiem bija arī kāda līdzība – abos portāla “Delfi” žurnālisti piedzīvoja mēģinājumus uzrīdīt viņiem dusmīgu pūli. “Delfi” jau vēstīja par pirmo gadījumu, kad Gobzems asā un emocionālā uzrunā daudzgalvainam pūlim kritizēja lielākos Latvijas medijus un tās laikā uzkurinātajiem cilvēkiem norādīja uz sev netālu esošo portāla “Delfi” sociālo tīklu redaktoru Jāni Sildniku, kurš tobrīd filmēja protestu. Par šo situāciju publiski satraukumu pauda gan pats Sildniks, gan arī Latvijas Žurnālistu asociācija.

Līdzīgs gadījums notika arī 25. augustā Šlesera iniciētajā protestā Doma laukumā. Uz to bija ieradies arī uzņēmuma “Memory Water” vēsturiskais valdes loceklis Jānis Pļaviņš, kurš uzkrājis zināmu popularitāti, publiski daloties ar dažādām sazvērestības teorijām, un ir aktīvs cīnītājs pret visu, kas saistās ar pandēmiju un vakcināciju. Arī Pļaviņš publiski norādīja uz portāla “Delfi” žurnālistu – šoreiz Nacionālo ziņu redaktoru Kārli Arāju. Situācija eskalējusies tiktāl, ka vienu brīdi Arāju jau bija ielenkuši vairāki dusmīgi protesta dalībnieki. Kad bija izdevies tikt vaļā no viņu uzmanības, žurnālistam sācis sekot Kaspars Lasis, kurš plašāku atpazīstamību ieguvis Satversmes oriģināla meklēšanas skandālā. Lasis viņu aktīvi mēģinājis filmēt un iesaistīt sakāpinātā sarunā par pandēmiju.

Pārējo pasākumu Arājs vērojis no malas, jo, atrodoties pūlī, ik pa brīdim kāds esot centies traucēt viņa darbu. “Emocijas, protams, man bija sakāpinātas, taču es arī saprotu, ka šādas darbības ir primitīvs mēģinājums aizvērt mediju mutes, lai visi pasākumi tiktu atspoguļoti tikai konkrētos kanālos, kas ir izdevīgi šādu provokāciju veicējiem,” saka Arājs.

Kas vēl nepieredzēts

Šādi mēģinājumi žurnālistiem uzrīdīt pūli ir kas nepieredzēts, norāda komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. Viņš atminas Vecrīgas grautiņus, kur kāds no saniknotā pūļa ar akmeni iemeta raidījuma “Panorāma” žurnālistam, taču toreiz neviens apzināti nemēģināja diriģēt provokācijas pret mediju pārstāvjiem.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!