Baltkrievijas veidotā imigrācijas krīze patlaban neved pie tiešas militāru draudu eskalācijas, turklāt šajā krīzē ir saskatāmi arī pozitīvi elementi, Latvijai turpinot ieviest visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, šādu viedokli pirmdien intervijā Latvijas Radio pauda bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.
Graube uzskata, ka Baltkrievija neko nedara bez saskaņošanas ar Krieviju, turklāt nelegālās imigrācijas virzīšana ir ideāls veids kā pārbaudīt Latvijas dienestu darbu.
Bijušais komandieris neuzskata, ka nelegālās imigrācijas krīzes veidošanas plāni "atradās atvilktnē," drīzāk to varot uztvert kā oportūnisku pasākumu.
Lai arī šajā krīzē daudz tiek piesaukti negatīvi procesi, Graube aicināja arī paskatīties no pozitīvās puses, jo armija reālos apstākļos uzlabo sadarbību ar Valsts robežsardzi. "Paskatīsimies no pozitīvās puses, kā mums notiek sadarbība ar robežsardzi. Kad runājam par visaptverošu aizsardzību, tad šeit ir labs piemērs kā mēs sevi trenējam, koordinējam sakarus un apgādi. Tās nav mācības. Darbs reālā vidē ar reālu problēmu," uzsvēra Graube.
Graube nedomā, ka patlaban esošā situācija ved pie tiešas vardarbības eskalācijas, lai gan otrpus robežai atrodas bruņoti Baltkrievijas dienestu pārstāvji. Šādā gadījumā ieroču lietošana verot notikt "tīri aiz nejaušības". "Kāds ko pārskatījās, psiholoģiskie faktori. Pulvermuca ir pa vidu, taču ceru, ka nekas tāds nebūs," piebilda Graube.
"Lai sāktu kaut nelielu bruņotu kariņu, ir jābūt ļoti nopietnam iemeslam. Vēsture liecina, ka šādi kari nereti izceļas parasti impēriju sabrukšanas periodā, taču impērijas brukšanas pazīmes patlaban nav saskatāmas, jo opozīcija Krievijā tiek arestēta. Viņi nejūtas tik apdraudēti, lai iniciētu konfliktus," uzskata Graube.
Arī daudzu piesauktās un gaidāmās Baltkrievijas un Krievijas mācības "Zapad" kopumā no militārā viedokļa ir prognozējamas, domā Graube. Galvenajai atbildei tādā gadījumā jābūt NATO vienotībai. "NATO jābūt vienotai, jo, kamēr mēs būsim vienoti savos lēmumos, tikmēr mēs esam garantēti droši," uzsvēra Graube.
Latvijas valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.
Valdības koalīcijas pārstāvji norādījuši, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
